Gandrīz puse (49%) iedzīvotāju saslimšanas gadījumā izvēlas palikt mājās un nestrādāt, liecina Gjensidige Latvija veiktā pētījuma dati. Tikmēr kaimiņvalstīs – gan Lietuvā, gan Igaunijā iedzīvotāji vairāk nekā Latvijā cenšoties strādāt no mājām vai tomēr apmeklēt darbu arī saslimšanas gadījumā.
Gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs (23%) saslimšanas gadījumā turpina apmeklēt darbu vai augstskolu, liecina Gjensidige Latvija veiktā aptauja. Visbiežāk darbu vai studijas nelabprāt kavē gados jaunāki, līdz 24 gadus veci iedzīvotāji (32-34%). Tendence būtiski mainās, cilvēkiem kļūstot vecākiem, un sliktas pašsajūtas gadījumā vairāk nekā puse (55-56%) iedzīvotāju vecumā virs 45 gadiem velta laiku, lai pienācīgi atveseļotos mājās.
«Iedzīvotāji nereti par zemu novērtē it kā maznozīmīgu saaukstēšanos un turpina apmeklēt darbu, tādējādi pakļaujot nopietnam saslimšanas riskam apkārt esošos kolēģus. Jāsaprot, ka imūnsistēmas atšķiras un organismi dažādi panes saslimšanu – kamēr vieni kolēģi nesaslims, kādam citam slimība noritēs daudz nopietnāk, īpaši gados vecākiem cilvēkiem,» skaidro Gjensidige Latvijas Veselības atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, slimnieki Latvijā biežāk izvēlas palikt mājās un pilnībā nodoties atpūtai, turpretī Igaunijā iedzīvotāji biežāk izvēlas strādāt no mājām (27%).
«Jāņem vērā, ka slimības gadījumā darbs vai mācības no mājām noteikti ir labāks variants par došanos uz darbu, taču visieteicamākais un ātrākais ceļš uz izveseļošanos ir pilnīga fiziska un emocionāla atpūta,» uzsver Z. Johansone un papildina, ka «saslimšanas gadījumā cilvēkam ir ierobežotas koncentrēšanās spējas un būtiski samazinās produktivitāte, tādēļ jo ātrāk darbinieks izveseļosies, jo ātrāk atgriezīsies pie ierastās darba efektivitātes.»
Aptauja arī norāda uz būtisku atšķirību veselības apdrošināšanas nodrošinājumā no darba devēja puses starp kaimiņvalstīm – Latvijā darba devēji veselības apdrošināšanu ir nodrošinājuši vismaz divas reizes vairāk iedzīvotājiem nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā veselības apdrošināšanu darba devēji ir nodrošinājuši 40% respondentu. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, starpība ir liela – Lietuvā darba devēja iegādāta apdrošināšana ir 14%, bet Igaunijā tā ir vien 7% strādājošo. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar atšķirībām veselības aprūpes sistēmā – Lietuvā un īpaši Igaunijā bezmaksas medicīnas pakalpojumu klāsts ir krietni pieejamāks nekā Latvijā, turklāt veselības apdrošināšanas segtie pakalpojumi būtiski atšķiras.
«Latvijā veselības apdrošināšana aizvien biežāk tiek izvēlēta darbinieku motivēšanai un nereti darbinieki to pieprasa paši. Vadošie nozares uzņēmumi, kā arī valsts iestādes šo apdrošināšanu kā bonusu darbiniekiem nodrošina jau sen, taču pēdējā gada laikā ievērojami pieaudzis mazu un vidēju uzņēmumu skaits, kas apdrošināšanu darbiniekiem iegādājas pirmo reizi,» stāsta Zane Johansone.
Reprezentatīvu viedokļu pētījumu 2019. gada februārī veica tirgus pētījumu kompānija «Nielsen». Pētījuma laikā aptaujāti 1600 Latvijas iedzīvotāji, 1600 Igaunijas iedzīvotāji un arī 1600 Lietuvas iedzīvotāji.
