Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem un tautsaimniecības funkcionēšanai svarīgām industrijām var sagādāt noziedznieki digitālajā vidē.
Šonedēļ hakeru uzbrukums skāra pasaulē pašu lielāko gaļas pārstrādātāju JBS, kas bija spiests pievērt gandrīz visas savas ASV liellopu gaļas pārstrādes vietas. Turklāt uzbrukums skāra arī kompānijas infrastruktūru Kanādā un Austrālijā. Šīs nedēļas vidū pieejamā informācija liecināja, ka uzņēmumam gan tomēr ir izdevies atjaunot lielu daļu no savas darbības.
Šāds uzbrukums noticis tikai trīs nedēļas pēc tam, kad no ierindas hakeri ar izspiedējvīrusa palīdzību izsita ASV pašu lielāko naftas produktu cauruļvadu, kuru operēja Colonial Pipeline. Tā rezultātā uz vairākām dienām tika apturēta tā darbība. Attiecīgi ASV palēcās arī degvielas cena.
Šie uzbrukumi liecina, ka arvien lielākā mērā kibernoziedznieku grupējumi savus ieročus notēmējuši uz izejvielu tirgu un izšķirīgu infrastruktūru. Faktiski viens ievērojams uzbrukums bijis enerģijas infrastruktūrai, kas liek uzdot jautājumus, cik patiesībā drošas ir šādas piegādes. Savukārt uzbrukums JBS ir mājiens ar mietu tam, ka nedrošas var izrādīties pat pārtikas piegādes. JBS ASV gadījumā ir atbildīga par piekto daļu no šīs valsts cūkgaļas pārstrādāšanas un ceturto daļu no liellopu gaļas pārstrādāšanas.
Mūsdienās uzņēmumu darbība lielā mērā ir digitalizēta. Tam ir savi labumi, lai gan pie kādiem ieguvumiem kaut kas dažkārt ir arī jāatdod - šajā gadījumā digitālā drošība. Faktiski robežas starp digitālo un fizisko pasauli turpinās noārdīties, un arī noziegumi pārceļas uz tiešsaisti. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, noziedzniekiem ir iespēja tikt klāt pie arvien gudrākiem un izsmalcinātākiem rīkiem, lai sasniegtu rezultātu. Tiek pat ziņots, ka mūsdienās pat visai izsmalcinātus uzbrukumus esot iespējams automatizēt.
Pagaidām pārsvarā tiek norādīts, ka aiz šī konkrētā JBS uzbrukuma stāv hakeri no Krievijas. Arī šajā gadījumā uzbrukums esot ietvēris izspiešanas elementus. Colonial Pipeline gadījumā uzņēmums izšķīrās hakeriem bitkoinos samaksāt aptuveni 4,4 miljonus ASV dolārus. “Virtuālās izspiešanas sekas ikviens varēs sajust arvien vairāk un vairāk, jo šīs jomas censoņi kļūs nekaunīgāki un agresīvāki,” The Wall Street Journal teic arī kiberdrošības uzņēmuma FireEye pārstāvji.
Var spekulēt par to, cik labi vai slikti šādiem uzbrukumiem būtu sagatavoti Latvijas uzņēmumi un institūcijas un kā tas varētu ietekmēt mūsu valstij izšķirīgi svarīgu infrastruktūru. Jau rakstīts, ka kiberuzbrukumu diemžēl uz savas ādas pagājušajā rudenī izbaudīja arī Dienas Bizness. Septembra pirmajā pusē tika nozagta. Db.lv Facebook mājas lapa. Tad sekoja gara un piņķerīga cīņa par šīs mājas lapas atgūšanu. Db.lv zādzības gadījumā fascinēja ar mūsu pašu policijas atbilde, kas faktiski norādīja, ka neko nevar darīt – pat ierosināt lietu.
Tas lika domāt par to, ka arī pašai valstij, kura formāli aktīvi mēģina klārēt, cik svarīga tai ir informācijas telpas kvalitāte un tā tālāk, patiesībā ir dziļi vienalga par to, kas notiek ar kādu vēl pagaidām atlikušo tās privāto mediju. Lai nu kā - notiekošais liek domāt: ja interneta vidē notiek kāda problēma, pamatā ar to cilvēks vai uzņēmums te draud palikt pilnīgi viens.
