Lauksaimniecības nozares SIA Gaižēni valdes loceklis Dānijas valstspiederīgais Alekss Skovgārds Rasmusens (Alex Skovgaard Rasmussen) nu kļuvis arī par uzņēmuma daļu turētāju, liecina jaunākā informācija Lursoft.

A. S. Rasmusenam kopš 8. augusta pieder 14,58% SIA Gaižēni daļu, kas ir ieguldījums 504 tūkst. Ls apmērā.

Tādējādi patlaban Cēsu novadā bāzētais lauksaimniecības uzņēmums pieder A. S. Rasmusenam (14,58%), a/s Livlande Holding (37,42% ar 1,293 milj. Ls ieguldījumu), kā arī Kaimanu salās reģistrētajai Agro Investment Corp (48,99% jeb 1,659 milj. Ls ieguldījums).

Kopš 8. augusta no SIA Gaižēni dalībnieku saraksta pazudusi Dānijas kompānija a/s Danlat Gruppen, kurai līdz šim piederēja 14,58% SIA Gaižēni daļu, kā arī daļu apjomu samazinājusi a/s Livlande Holding.

Līdz šim a/s Livlande Holding daļu apjoms uzņēmumā Gaižēni ir mainījies – līdz šā gada 26. jūlijam uzņēmumam piederēja 52% SIA Gaižēni daļu, bet laikā no 2006. gada augusta līdz 2008. gada jūlijam – 100% uzņēmuma daļu. Savukārt Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums Agro Investment Corp SIA Gaižēni dalībnieku sarakstā parādījies pērnā gada oktobra sākumā.

Cūkkopības uzņēmums SIA «Gaižēni» pagājušajā nedēļā pārjaunojis trīs komercķīlas, palielinot katras komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Gaižēni» katras jaunreģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 15,635 miljoni eiro, un tās ir lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās komercķīlas.

Iepriekš katras komercķīlas summa bija 14,5 miljoni eiro. Jaunās komercķīlas reģistrētas 4.jūlijā.

Visas trīs ķīlas reģistrētas par labu AS «Swedbank». Vienas ķīlas devējs ir SIA «Gaižēni» un ar to ir ieķīlāts uzņēmums kā lietu kopība, tā krājumi, ganāmpulks, nemateriālie ieguldījumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi, prasījuma tiesības un traktortehnika.

Otras komercķīlas devējs ir SIA «Gaižēni» vienīgais valdes loceklis Alex Skovgaard Rasmussen, kurš ir ieķīlājis viņam piederošās 717 127 kapitāldaļas, kas veido 7% no SIA «Gaižēni» pamatkapitāla, bet pārādnieks ir SIA «Gaižēni». Savukārt trešās komercķīlas devējs ir SIA «Ungure», kas ir 51,9% SIA «Gaižēni pamatkapitāla īpašnieks un kas ir ieķīlājis tam piederošās 5 312 260 kapitāldaļas.

Investējot vairāk nekā 700 000 eiro, lauksaimniecības uzņēmums SIA Gaižēni atklāj četrus saules parkus cūkkopības kompleksos Bauskas un Cēsu novados.

Ar pašu saražoto zaļo enerģiju uzņēmums spēs aizvietot līdz pat 30% no visa uzņēmuma gada elektrības patēriņa. Apjomīgais projekts realizēts sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit.

Projekta ietvaros uz uzņēmumam piederošās zemes Priekuļu, Īslīces un Brunavas pagastos izbūvēti četri saules parki ar kopējo sistēmas jaudu 0,7 MW. Saules parki ik gadu saražos ap 800 MWh zaļās enerģijas uzņēmuma pašpatēriņam. Lielākās no četrām saules sistēmām uzstādīta Bauskas novada Brunavas un Īslīces pagastos.

“Elektrība ir viena no mūsu uzņēmuma nozīmīgākajām izmaksu pozīcijām, tāpēc mums ir svarīgi dažādot enerģijas veidus, lai nodrošinātu ražotnes nepārtrauktu darbību un tādā veidā sekmēt konkurētspēju nākotnē. Pateicoties saules saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 260 tonnas CO2 izmešu,” norāda SIA Gaižēni valdes loceklis Alekss Skovgārds Rasmusens.

Pagājušajā nedēļā Saldus novada uzņēmums a/s Kurzemes degviela reģistrējis 38,9 milj. Ls komercķīlu, kuras ņēmējs ir Gibraltārā reģistrēta kompānija Red Star Enterprises Limited, liecina Uzņēmuma reģistra informācija.

A/s Kurzemes degviela darbības veidi ir degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība; naftas pārstrādes produktu ražošana; degvielas, rūdas, metāla un rūpniecisko ķīmikāliju vielu vairumtirdzniecības starpnieku darbība un uzglabāšana un noliktavu saimniecība. Uzņēmums dibināts 1994. gadā, un tā juridiskā adrese ir Saldus pagasta Torņi.

Tāpat pagājušajā nedēļā apjomīgu – 21,3 milj. Ls – ķīlu reģistrējusi SIA Baltic Trade Network, kuras parādnieks ir būvmateriālu tirgotājs UAB Sanitex, Bendra Lietuvos-Jav imone. Ķīlas devējs ir a/s UniCredit Bank.

Lauksaimniecības uzņēmuma SIA "Gaižēni" realizētais dzīvo cūku apjoms 2019.gadā veidoja 11,2 tūkstošus tonnu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2018.gadā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma 2019. gada pārskats.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, kvantitatīvā apjoma pieaugums saistīts ar nobarojamo cūku audzēšanas jaudas palielināšanu, izbūvējot jaunu novietni Brunavas pagasta kompleksa "Tunkūni" teritorijā. Kopumā šeit investēti 5,2 miljoni eiro - 2018.gadā tika iesākta ēku būvniecība, bet 2019.gada februārī tās nodotas ekspluatācijā. Līdz ar šo uzlabojumu nodrošināta iespēja visus saimniecībā audzētos sivēnus nobarot līdz kaujamās cūkas svaram un samazināt risku, kas saistīts ar ierobežotajām sivēnu realizācijas iespējām.

Ražošanas kapacitātes palielināšanas projekta īstenošana tika finansēta ar pašu un bankā aizņemtajiem naudas līdzekļiem, kā arī saņemts ES fondu atbalsts 800 tūkstošu eiro apmērā.

Šā gada pēdējā ceturksnī Āfrikas cūku mēra dēļ cenas produkcijai samazinās, to Dienas Bizness izdevumam TOP 500 pastāstīja SIA Gaižēni valdes loceklis Alekss Rasmusens.

Noteikti situāciju ietekmēšot arī tas, ka pēdējo mēnešu laikā eksports uz Poliju ir pilnībā apstājies. «Mēs meklējam jaunus tirgus, bet nav jau daudz iespēju, kur meklēt. Lietuvā mums ir viens sadarbības partneris un cerēsim, ka apjomi nesamazināsies. Vēlamies paplašināt sadarbības partneru skaitu Latvijā. Pašlaik sadarbojamies ar Rēzeknes gaļas kombinātu, Kurzemes gaļsaimnieku, GPU Nākotne un Maxima Latvija, bet ceram uz jauniem sadarbības partneriem,» pastāstīja Alekss Rasmusens.

2016. gadā SIA Gaižēni strādāja ar 9,73 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 35 % vairāk nekā gadu iepriekš un 2,09 miljonu eiro peļņu. Veiksmīgajai SIA Gaižēni darbībai 2016. gadā bija divi galvenie iemesli, informē A. Rasmusens. Viens iemesls – cenas uzņēmumam kā cūkkopības produkcijas ražotājam bija ļoti veiksmīgas un turējās augstā līmenī. Otrs iemesls – pieaugusi arī ražotnes jauda, kas ļāva palielināt apgrozījumu. Visas četras Gaižēnu novietnes ir no jauna uzbūvētas un īpaša modernizācija tām nav nepieciešama. Galvenais – mēs centāmies kāpināt efektivitāti un rezultāti liecina, ka tas ir izdevies, uzsver Rasmusens.

Brunavas pagastā sabojāts valstij piederošais ceļš Jātnieki – Tunkūni. Sešus kilometrus garajā ceļā dažviet desmitiem metru garumā visas brauktuves platumā izveidojušās smilšu vannas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Šo ceļu intensīvi izmantojot, lai pa to piegādātu nepieciešamo cūkkopības kompleksam Brūveri. Smagsvara auto ved barību, dzīvniekus. Vietējais iedzīvotājs Albīns Baļčūns portālam stāstījis, ka nekad agrākajos gados šis ceļš nav bijis tā izdangāts kā tagad.

Brauktuve īpaši slikta kļuvusi pēdējā mēneša laikā. Dažviet esot veikts neliels remonts, taču tas nav novērsis smilšu vannu veidošanos.

Bauskas autoostas pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Jānis Kļaviņš stāstījis, ka šis ir vissliktākā stāvoklī esošais ceļa posms visu vietējo reisu maršrutos. Īpaši izdangāta brauktuve kļuvusi pēdējo nedēļu laikā. «Šoferi nebeidz sūdzēties, ka braukšana pa šo ceļu ir īstākā tehnikas laušana,» apgalvojis J. Kalniņš.

Brunavas pagasta Tunkūnos no Jātniekiem tagad var nokļūt pa salabotu grantsceļu. Sešus kilometrus garo ceļa posmu šovasar remontēja par uzņēmuma Gaižēni līdzekļiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Medijs kopā ar valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi Bauskas nodaļas vadītāju Dzintaru Dzeni un būvinženieri Juri Derevjanko izbraucis minēto ceļa posmu. Grants segums līdzens, vien dažas nelielas bedrītes.

Pēc divu dienu lietavām vietās, kur ceļa malās atjaunoti grāvji, tajos sastājies ūdens. Brauktuve tādējādi ātrāk izžūst un kalpo ilgāk. Braukšana pa šādu ceļu nav salīdzināma ar to, kāda tā bija jūlija sākumā, kad smagsvara tehnika brauktuvē bija radījusi daudzas «smilšu vannas». Ar vieglo auto izbraukt bija teju neiespējami, problemātiski pārvietoties pa ceļu bija satiksmes autobusiem.

SIA Gaižēni projektu vadītājs Juris Bērziņš, iepazīstinot ar salaboto ceļu, stāstījis, ka darbiem izlietoti 40 000 latu uzņēmuma līdzekļu. Pirms tam vēl par 8500 latiem atsevišķos ceļa posmos izrakti grāvji, kas veicina brauktuves ātrāku nožūšanu. Sešus kilometrus garajā ceļa posmā aptuveni 20 procentiem brauktuves veikts kapitālais remonts. Darbus veicis uzņēmums Viona.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Cūkkopības komplekss Miķelāni bekons tuvāko piecu gadu laikā plāno rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro, pastāstīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Viņš sacīja, ka Miķelāni bekons pēc divu gadu ilgas saimniekošanas bijušajā Jēkabpils gaļas kombinātā ir sapratis, ka ar pagājušā gadsimta tehnoloģijām un aptuveni 100 darbinieku skaitu nav efektīvs un nevar strādāt rentabli. Tā kā pašlaik liela uzmanība tiek veltīta cūkkopības kompleksa darba efektivitātes celšanai, no sākuma plānots rekonstruēt dzemdību kūti, ieviešot tajā jaunākās tehnoloģijas.

«Miķelānu cūkkopības komplekss atrodas 40 hektāru lielā teritorijā, un tajā ietilpst 40 kūtis, no kurām desmit ir labā stāvoklī, bet pārējām 30 ēkām nepieciešams veikt apjomīgus rekonstrukcijas darbus. Patlaban plānojam pārbūvēt dzemdību kūti, bet kopumā mūsu mērķis tuvāko piecu gadu laikā ir rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro,» sacīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs.

Viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem, Zemgales cūkkopības uzņēmums SIA Latvi Dan Agro, izsolē par 1,2 miljoniem eiro iegādājies Miķelānu cūku kompleksu Salas novada Salas pagastā, kas pirms nonākšanas finansiālās grūtībās bija lielākais cūkkopības uzņēmums Latvijā.

«Esam auguši un attīstījušies tiktāl, ka Zemgalē iespējas turpināt izaugsmi bija ierobežotas, tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu piedalīties Miķelānu izsolē. Diemžēl kādreiz Latvijā lielākais cūku komplekss Miķelāni pēdējo gadu laikā atradās uz bankrota robežas un bija atklāts jautājums par kompleksa pastāvēšanu. Kaut arī īpašums līdztekus pirkuma cenai vēl prasīja tūlītējas investīcijas, jo tas bija nolaists līdz pēdējam, sapratām, ka vēlamies savu pieredzi un zināšanas likt lietā, lai atjaunotu Miķelānu zīmola agrāko spēku,» stāsta kompleksa jaunais vadītājs, SIA Miķelāni bekons valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Ekspertu žūrija izvērtējusi uzņēmumu pieteikumus un noteikusi finālistus, kas pretendēs uz Zviedrijas Biznesa gada balvu 2015, teikts paziņojumā medijiem. Balvu ar mērķi noskaidrot atbildīgākos uzņēmējus un stiprināt veiksmīgo sadarbību starp Zviedriju un Latviju jau septīto gadu izsludina Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome.

Arī šogad uzņēmumi savus veiksmes stāstus varēja pieteikt trīs kategorijās: Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums Latvijā, Korporatīvās sociālās atbildības projekts vai iniciatīva, un Gada jaunais uzņēmējs.

Vērtēšanas procesā tiek izskatīti vairāki uzņēmējdarbības aspekti, tomēr pamatā tiek vērtēti uzņēmumu finanšu rādītāji, izaugsme un uzņēmumu sociālā atbildība.

Šogad kategorijā Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums saņēma 15 pieteikumus. Finālam žūrija izvirzīja trīs veiksmīgus uzņēmumus: Rimi Latvia, Dinair Filton (Olaine), Lesjofors Gas Springs (Liepāja).

2013. gadā ar zaudējumiem strādājuši deviņi no TOP 100 lauksaimniecības uzņēmumiem, pērn – jau 19; šogad peļņas krituma tendence turpinās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pelnošie uzņēmumi no TOP 100 vidus 2014. gadā nopelnījuši 25,64 milj. eiro, bet gadu iepriekš – 42,31 milj. eiro. Nozares flagmanis a/s Agrofirma Tērvete savu statusu pēc apgrozījuma nezaudēja arī 2014. gadā, lai arī strādāja ar 93 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem. Šo laiku uzņēmums vērtē kā ilgtermiņa dzīvotspējas pārbaudes gadu gan piena krīzes, gan dabas gāzes cenas krituma un nodokļu sloga pieauguma dēļ, iepriekš DB skaidroja Agrofirma Tērvete vadītājs Dainis Dominieks. Arī 2015. gadu tērvetnieki plāno pabeigt ar līdzīgiem rezultātiem. Uzņēmumā šogad veikta alus darītavas rekonstrukcija, kvasa ražošanas līnijas izveide, lielfermas Tērces otrās kārtas un elektroenerģijas ražotnes būve. Daudznozaru uzņēmuma saimnieciskā darbība veidota kā noslēgta cikla lauksaimnieciskā ražošana; jomas viena otru papildina, uzlabojot kopējo rezultātu.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Energokompānija Enefit šogad mājsaimniecību segmentā strauji palielinājusi mājsaimniecību klientu portfeli, kas sasniedz jau 100 000 klientu un izstrādā jaunus pakalpojumus.

Uzņēmuma apgrozījums pirmajos deviņos mēnešos sasniedzis 140 miljonus eiro, savukārt EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas šajā periodā bija 2,1 miljons eiro. Uzņēmuma turpmākās attīstības fokusā ir elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumu jeb bateriju piedāvājums gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kā arī elektroauto uzlādes tīkla izveide.

Klientu skaita pieaugums par 56% nepilna gada laikā un sekmīgie finanšu rezultāti panākti, efektīvi īstenojot uzņēmuma stratēģiju – strauji palielināt vēja un saules elektrostaciju skaitu Baltijā, kā arī aktīvi izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus. Arvien lielāku interesi gūst enerģijas uzkrāšanas risinājumi.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» par 2 miljoniem eiro iegādājies UAB «Sistem» cūkkopības kompleksu Lietuvā, Ķēdaiņu novadā netālu no Josvaiņu ciema, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā ir viena no lielākajām cūku fermām kaimiņvalstī ar 26 tūkstošu cūku ietilpību. Jauniegādātā īpašuma pārvaldībai Lietuvā nodibināts uzņēmums UAB «Bekonas LT».

«Cūkkopības nozares un arī SIA Miķelāni bekons lielākais izaicinājums joprojām ir turēties pretī Āfrikas cūku mēra ietekmei. Saistībā ar visiem ierobežojumiem, kas noteikti nozarei, mēs pazaudējām eksporta iespējas uz Poliju, kas veidoja būtiskus ieņēmumus mūsu Jaunbērzes kompleksa darbībā. Risinājumi bija divi – vai nu samazinām ražošanu, vai meklējam alternatīvu, kur realizēt cūkas, ko līdz tam pārdevām eksportā. Lietuvas uzņēmums Sistem nonāca finansiālās grūtībās, tāpēc radās iespēja to iegādāties, ko arī izdarījām,» gandarīts ir SIA «Miķelāni bekons» un arī jaundibinātā «Bekonas LT» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

SIA Vaiņodes bekons valdē uzņēmēju Andri Griģi nomainījis Agris Grīnbergs, grozīti arī uzņēmuma statūti.

Agris Grīnbergs tagad ieņem valdes locekļa amatu, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, liecina publiski pieejamā informācija.

Db.lv rakstīja, ka 2011.gada maijā Liepājas tiesa izbeidza cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums. 2010. gada decembra sākumā Liepājas tiesa pieņēma lēmumu saskaņā ar a/s Swedbank pieteikumu atļaut pārdot labprātīgā izsolē cūku kompleksam SIA Vaiņodes bekons piederošo nekustamo īpašumu, kas ieķīlāts par labu Swedbank. Tiesiskās aizsardzības process pērn paglāba cūkkopības kompleksu no izsoles.

Lai attīstītu darbību un palielinātu efektivitāti, Luminor banka piešķīrusi 2,75 miljonu eiro aizdevumu Zemgales ražošanas sabiedrībai LRS MŪSA.

Uzņēmums ražo lopbarību piena un cūkkopības nozarēm. Dzīvnieku barības ražošanā pamatā izmanto graudus, ko iepērk no zemniekiem un dažādiem kooperatīviem.

“Uzņēmuma ražotne atrodas netālu no Bauskas, taču nodrošina barības transportēšanu visā Latvijā. Aktīvi strādā, lai uzlabotu savas darbības efektivitāti. Kā, piemēram, pilnībā atjaunota rūpnīcas tehnoloģiskā līnija un palielināta rūpnīcas darbības energoefektivitāte. 2019. gadā tika investēti 3 miljoni eiro papildus graudu uzglabāšanas jaudās, ,kas rūpnīcai ļauj iepirkt, apstrādāt un uzglabāt graudus. Luminor aizdevums palīdzēs attīstīt uzņēmuma tālāku darbību un to dažādot, lai samazinātu dažādu tirgus svārstību ietekmi,” saka SIA LRS MŪSA valdes priekšsēdētājs Vigo Vilcāns.

Krievijas pilsētā Ufā bāzēts lopkopības uzņēmums Maksimovsky Latvijā meklē darbiniekus ar pieredzi lopbarības ražošanā, kautuvēs un cūkkopībā, liecina Latvijas Avīzē publicētais darba sludinājums.

Sludinājumā norādīts, ka interesentiem savu CV jāiesniedz Dānijas vēstniecībā. Viens no Dānijas vēstniecības uzdevumiem ir palīdzēt Dānijas uzņēmumiem, tostarp, arī meklējot darbiniekus, Db.lv stāstīja vēstniecības pārstāve Inese Leja – Rafaela.

Kopumā tiek meklēti desmit darbinieki, un, kā liecina informācija sludinājumā, vakances pieejamas «darbiniekiem primārajā ražošanā», «menedžeriem primārajā ražošanā» un «servisa menedžeru» amatos.

Ufā, Bakšīrijā esošais cūkkopības komplekss grasās paplašināties reģionā, tādēļ tam nepieciešami jauni darbinieki, liecina sludinājumā paustā informācija. Uzņēmuma īpašnieki ir no dažādām valstīm, taču kompānijas vadībā ir Krievijas un Dānijas pilsoņi. Ferma saražo aptuveni 90 tūkstošus cūku gadā. Šogad jūlijā darbu sāks jauna lopbarības ražotne, kuras jauda plānota 30 tūkstoši tonnu gadā. Pašlaik kompleksa kautuves jauda ir 500 cūkas vienā maiņā. Tāpat 2014. gadā APK Maksimovsky plāno uzsākt atkaulošanu, gaļas izciršanu un pakošanu.

Aizvadītajā nedēļā ievērojamas komercķīlas reģistrējuši vairāki elektroenerģijas ražotāji, kas pretendē uz valsts atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros.

10,82 miljonus latu lielu ķīlu devusi a/s Taka-G, bet pieņēmusi SIA Vaiņode Agro Holding. DB rakstīja, ka 2012.gada janvārī tika reģistrēta SIA Vaiņode Agro Holding, kura saistīta ar ABLV Bank. Šā gada februārī Vaiņode Agro Holding reģistrēja vairāk nekā piecus miljonus latu vērtu komercķīlu, norādot, ka plānotā darbība ir lauksaimnieciskā ražošana, un komercķīla ir tikai pirmais solis iecerētajā attīstības plānā. Šīs darbības apliecināja, ka ABLV Bank ietekmē nonākusi nozīmīgākā uzņēmēja Andra Griģa izveidotā biznesa daļa - biogāzes rūpnīca un cūkkopības komplekss.

Savukārt SMP Bank ņēmusi 2,7 miljonus latu lielu komercķīlu, ko devis Oļegs Savickis, Edgars Cers un Priekules bioenerģija, kā parādnieku norādot Priekules bioenerģiju. Db.lv rakstīja, ka darbu sākusi SIA Priekules bioenerģija biogāzes rūpnīca, kuras elektroenerģijas jauda ir viens megavats elektrības un aptuveni tikpat daudz siltumenerģijas. Jau saņemtas atļaujas un sagatavots būvlaukums, lai stacijas jaudu dubultotu, atbilstoši saņemtajai licencei. Tiek solīts izveidot arī industriālo parku.

2017. gadā dāņiem piederošie cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un mazumtirdzniecības uzņēmumi spēs nodrošināt pilnu ciklu; vietējā tirgū plānots nostiprināt zīmolu Miķelānu bekons, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015.gadā Dānijas holdinga Topgard Holding meitas uzņēmumi iegādājās uz bankrota robežas esošo Miķelānu cūku kompleksu un Jēkabpils gaļas kombinātu – uzņēmumu Serho 777, plānots veikt nepieciešamās investīcijas, lai sāktu produkcijas ražošanu un attīstītu mazumtirdzniecību.

Pagājušā gada pavasarī Zemgales cūkkopības uzņēmums SIA Latvi Dan Agro Miķelānu cūku kompleksu nopirka izsolē, par to samaksājot 1,2 miljonus eiro. «Bijām izauguši un attīstījušies tiktāl, ka Zemgalē iespējas turpināt izaugsmi bija ierobežotas, tāpēc nolēmām iegādāties Miķelānu cūku kompleksu, kas pēdējo gadu laikā atradās uz bankrota robežas. Tā kā komplekss bija kritiskā stāvoklī, nolaists līdz pēdējam, īpašums līdztekus pirkuma cenai prasīja vēl papildu investīcijas,» par darījumu stāsta SIA Latvi Dan Agro valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš. Šogad kopumā tajā plānots investēt 0,5 miljonus eiro. «Miķelānus nopirkām, lai turpinātu ražošanu, sakārtotu kompleksu atbilstoši mūsdienu prasībām un nepieļautu, ka Latvijā izzūd cūku audzēšanas tradīcijas. Pēc uzņēmuma iegādes nodrošinājām cūkām normālus apstākļus, kvalitatīvu barību. Pamazām sakārtojam iepriekšējo īpašnieku nolaisto saimniecību, piemēram, esam salabojuši fermām jumtus, pielikuši punktu vides piesārņošanai, ar Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi esam saskaņojuši teritorijas attīrīšanas plānu,» informē I. Strazdiņš.

Dānijas kapitāla cūkkopības SIA Nygaard International plāno ieguldīt vairāk nekā 300 tūkstošus latu Eiropas Savienības prasību izpildei.

Projekts paredz uzbūvēt jaunu kūti Aizputes novada Lažas pagasta Āboliņos grūsnajām sivēnmātēm. Kopējais dzīvnieku skaits kompleksā palielināts netiks, taču komplekss paplašināsies par 1560 kvadrātmetriem, DB informēja Nygaard International direktore Aiga Bārdiņa. Projekta nepieciešamību nosaka dzīvnieku labturības prasības, kas stājas spēkā 2013. gada 1. janvārī un nosaka sivēnmāšu un jauncūku turēšanu grupās. Noteikumi nosaka, ka uz katru sivēnmāti jābūt vismaz 2,25 kvadrātmetru platībai. Pēc projekta realizācijas kompleksā būs aptuveni 4600 kvadrātmetru uz 500 sivēnmātēm.

Patlaban izsludināta sabiedriskā apspriešana, kas ilgs līdz 7.novembrim. 28.septembrī notika trīs sabiedriskās apspriešanas sapulces Aizputē, Lažas pagastā un Cīravas pagastā. Būvniecība plānota 2013.gada pavasarī.

Lai gan Aizputes novada iedzīvotāji fotogrāfijās fiksējuši, kā cūkkopības kompleksa Nygaard International darbinieki izved mēslus uz lauka lielā koncentrācijā un tuvu upei, piesārņojot arī vietējās nozīmes ceļus, kontrolējošie dienesti pārkāpumus nesaskata.

Aizvadītajā nedēļā pēc iedzīvotāju lūguma Liepājas Reģionālās vides pārvaldes (LRVP) inspektori apmeklējuši Nygaard International, lai pārbaudītu, vai netiek pārkāpti mēslu izvešanas normatīvi. «Iedzīvotāji satraucās, ka tiek piesārņota upe, taču upē piesārņojumu nekonstatējām,» db.lv informēja LRVP direktore Ingrīda Sotņikova.

Savukārt kontrolēt mēslu koncentrāciju izkliedes vietā neesot LRVP kompetencē, to kontrolē Augu aizsardzības dienests. Bet mēslu izvešanas grafiks, tehnoloģija un mēslu uzglabāšanas kontrole esot Lauku atbalsta dienesta kompetencē. LRVP inspektori pēc vizītes raksta apsekošanas aktu, kuru tālāk nosūtīs Augu aizsardzības dienestam, jo mitrums uz lauka tiešām vizuāli bijis, atzina I. Stoņikova. Savukārt Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes inspektori Db.lv apgalvoja, ka viņiem jākontrolē tikai īpaši jūtīgās teritorijas, un tādas ir tikai Zemgalē nevis Kurzemē.

Šā gada janvārī dibinātā SIA Vaiņode Agro Holding reģistrējusi piecus miljonus latu lielu komercķīlu.

SIA Vaiņode Agro Holding devusi a/s ABLV Bank ķīlu par 5,06 miljoniem latu. Tikpat lielu ķīlu bankai devusi a/s Taka-G par Vaiņode Agro Holding, kā arī ABLV Private Equity Fund 2010 par Vaiņode Agro Holding.

Uzņēmuma plānotā darbība ir lauksaimnieciskā ražošana, un komercķīla ir tikai pirmais solis iecerētajā attīstības plānā, Db.lv informēja uzņēmumā. SIA Vaiņode Agro Holding reģistrēta šā gada 23.janvārī ar 700 tūkst. latu lielu pamatkapitālu. Valdes priekšsēdētājs ir Agris Grīnbergs, valdes loceklis – Māris Kannenieks, liecina publiski pieejamā informācija.

«Sivēnu cena, kas gada sākumā likās cerīga, tagad jau atkal mērķtiecīgi slīd uz leju. Vienlaikus graudu cena aug - tātad pašizmaksa barības dēļ arī ies uz augšu. Apburtais loks. Un man ir zināmas aizdomas, ka, kopš bankas ir iesaistījušās pārtikas tirgū, tās arī pastarpināti koriģē pārtikas produktu biržas cenas,» intervijā izdevumam agro tops sacījis cūkkopības kompleksa PF Vecauce valdes priekšsēdētājs Kristaps Melbārdis.

«Kamēr nebija atvērušies visādi pārtikas fondi, cenas regulēja tirgus. Ir pārprodukcija - cenas iet lejā, ir deficīts - cenas iet augšā. Bet tagad pat situācijā, kad skaidri zināma pārtikas graudu pārprodukcija, cenas turas pietiekami augstas,» viņš skaidrojis. «Nopirkt par zemāku cenu nav iespējams, toties par augstāku - cik uziet. Un iespējas samazināt pašizmaksu atduras kā pret sienu,» teicis Melbārdis.

Jautāts, vai pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir uzcelti kādi megakompleksi, viņš stāstījis: «Ir, un tie gandrīz visi pieder dāņiem vai citām ārvalstu investoru grupām. Pagaidām vislielākais komplekss joprojām ir Miķelāni, tad ir 8-9 saimniecības ar 10-20 tūkst. cūku, padsmit saimniecībās ir 2-5 tūkstoši dzīvnieku. Vēl ir grupa ar 1-2 tūkst. dzīvnieku. Šis skaits gan būtu jādiferencē pa atsevišķām grupām - cik sivēnu, cik nobarojamo cūku, cik sivēnmāšu.