Investējot vairāk nekā 5 milj. eiro, SIA Elme Messer L ir uzbūvējusi jaunu gāzes balonu pildīšanas ražotni; bizness tiks koncentrēts Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ražotnei ir piesaistīti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi aptuveni viena miljona eiro apjomā ražošanas iekārtu iegādei. Ražotnes pildīšanas jauda gadā ir vairāki simti tūkstoši gāzes balonu.

Precizitāte līdz molekulai

SIA Elme Messer L tehnisko (rūpniecisko, medicīnas, pārtikas un dažādu speciālo) gāzu biznesā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Uzņēmums pieder Igaunijas AS Elme Messer Gaas, kas ir AS BLRT (Igaunija) un Messer Group (Vācija) kompāniju kopuzņēmums.

Tehniskās gāzes iegūst, sadalot gaisu, kas sastāv no skābekļa, slāpekļa un argona, tās tiek ražotas piecās Elme Messer Gaas gaisa sadales rūpnīcās, kas atrodas Igaunijā, Polijā un Rietumeiropā. Tehniskās gāzes izmanto medicīnas, pārtikas, metālapstrādes, elektronikas, lauksaimniecības u.c. nozaru uzņēmumi.

AS KVV Liepājas metalurgs pilnībā noraida visas SIA Elme Messer Metalurgs prasības un tiesā pierādīs savu maksātspēju, aģentūrai LETA sacīja uzņēmumā.

Pagaidām KVV Liepājas metalurgs vēl nav saņēmis oficiālu dokumentu par maksātnespējas pieteikumu, taču pilnībā noraida apgalvojumus, ka būtu parādā Elme Messer Metalurgs par piegādāto rūpniecisko gāzi.

Iesniegtais maksātnespējas pieteikums nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma darbību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmumā.

LETA jau ziņoja, ka Liepājas tiesā pieteikta KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Elme Messer Metalurgs. Uzņēmuma valdes loceklis Silvis Fridrihsons aģentūrai LETA sacīja, ka prasība tiesā iesniegta tādēļ, ka KVV Liepājas metalurgs ir parādā par Elme Messer Metalurgs piegādāto gāzi. Ne parāda apjomu, ne arī periodu, par kuru nav maksāts, es nevaru atklāt, jo tas ir komercnoslēpums, paziņoja Fridrihsons.

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Rūpniecisko gāzu ražotājs Elme Messer Metalurgs vienpusēji lauzis līgumu ar metaluģijas uzņēmumu KVV Liepājas metalugs par gāzu piegādes nodrošināšanu, jo kompānija nav apmaksājusi nevienu no ikmēneša rēķiniem un nav reaģējusi arī uz nosūtītajiem brīdinājumiem, informē Elme Messer Metalurgs pārstāvji.

Līgums tika noslēgts 2015.gada maijā uz desmit gadiem, un paredzēja fiksētu ikmēneša maksu par slāpekļa un skābekļa nodrošināšanu KVV Liepājas metalurgs darbībai. Lai jaunais investors varētu veiksmīgāk atsākt ražošanu, pirmajos mēnešos tika piešķirta arī atlaide par pakalpojuma saņemšanu.

Lai arī metalurģijas uzņēmums ir apstiprinājis vairāku rēķinu saņemšanu un par dažiem rēķiniem pat atguvis pievienotās vērtības nodokļa atmaksu no valsts, tie vēl joprojām nav samaksāti. «Visas pazīmes liecina par to, ka KVV Liepājas metalurgs ir nopietnas maksātspējas problēmas, jo netiek maksāti rēķini ne tikai piegādātājiem, bet arī valstij,» saka Elme Messer Metalurgs valdes loceklis Silvis Fridrihsons.

Rūpniecisko gāzu ražotāja LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs 11.oktobrī reģistrējusi izmaiņas kapitāldaļu turētāju sarakstā, liecina Firmas.lv informācija.

Igaunijas a/s Elme Messer Gaas nedaudz palielinājusi kapitāldaļu īpatsvaru - no 86,89% līdz 88,69%.

A/s Liepājas metalurgs īpašumā tagad ir 11,31% Elme Messer Metalurgs kapitāldaļu.

Iepriekšējās izmaiņas LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs tika reģistrētas 2012.gada 24.februārī, kad uzņēmuma pamatkapitāls tika palielināts par 4,6 miljoniem latu, ko uzņēmuma vadība saistīja ar ieguldījumiem jaunās gāzu rūpnīcas II kārtā.

LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs pagājušajā gadā strādājusi ar 2,53 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 130% vairāk nekā 2010.gadā, ziņo nozare.lv. Uzņēmums pērn cietis 143,6 tūkst. Ls zaudējumu, pērn ieguldīti četri miljoni latu. Kopumā jaunās rūpnīcas izmaksas tiek lēstas ap 8,3 miljoniem latu.

Liepājas tiesa šodien noraidīja SIA Elme Messer Metalurgs pieteikumu par AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju.

Pēc iepriekšējā tiesas sēdē paustās informācijas, KVV Liepājas metalurgs prasītājam par gāzi ir parādā 1,27 miljonus eiro. Starp abiem uzņēmumiem noslēgtā vienošanās par parāda apmaksu paredzēja, ka no maija līdz jūlijam KVV Liepājas metalurgs maksā 200 000 eiro, bet no augusta - 225 000 eiro mēnesī neatkarīgi no parādniekam piegādātās gāzes apjoma. Līgums 2015.gada maijā tika noslēgts uz desmit gadiem.

Līgums arī paredzēja 450 000 eiro avansa maksājumu, kas tika veikts.

Prasītāja advokāts Lauris Rasnačs iepriekš norādīja, ka sniegtie iebildumi ir formāli un nav motivēti. Arī KVV Liepājas metalurga lūgums Valsts kasei uz diviem gadiem atlikt 2,7 miljonu eiro maksājumu liecina par uzņēmuma maksātspējas problēmām.

Rūpniecisko un medicīnisko gāzu ražotāja LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs mainījusi uzņēmuma padomi.

Padomes priekšsēdētājs arī turpmāk būs a/s Liepājas metalurgs līdzīpašnieks Iļja Segals, padomes priekšsēdētāja vietnieks - Igaunijas iedzīvotājs Igors Bermans, no jauna padomē būs Anetta Rezņika, tāpat kā līdz šim padomes locekļi būs Valērijs Terentjevs un Žerārs Jozefs Veiss (Gerhard Josef Weiss), liecina publiski pieejamā informācija.

Db.lv rakstīja, ka LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs šā gada 11.oktobrī reģistrēja izmaiņas kapitāldaļu turētāju sarakstā, kā arī palielināja pamatkapitālu no 7,2 līdz deviņiem miljoniem latu.

Liepājas tiesā pieteikta AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Elme Messer Metalurgs. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta vakar, 16.decembrī.

Kā ziņots, akciju sabiedrība vērsusies tiesā pret maksātnespējas procesa administratoru Haraldu Velmeru saistībā ar maksājumiem vairāk nekā 500 000 eiro apmērā, vakar vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Ar pretprasību pret KVV Liepājas metalurgs tiesā vērsies arī Velmers. Administrators norāda, ka, pēc viņa domām, domstarpībām nevajadzētu būt, jo runa ir par tām saistībām, kuras uzņēmās KVV Liepājas metalurgs. Administrators atgādina, ka KVV Liepājas metalurgs bija apņēmies segt Liepājas metalurga izdevumus no 2014.gada decembra līdz aktīvu nodošanai KVV Liepājas metalurgam, norādot, ka tādējādi uzņēmums patlaban tiesā apstrīd paša parakstīto vienošanos.

Visticamāk, lai saņemtu kādu pretimnākšanu no valsts puses, AS KVV Liepājas metalurgs tiks noteikti kādi kritēriji, kas uzņēmumam būs jāizpilda, šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Rīt šis jautājums tiks skatīts valdības sēdē. Uzņēmums ir sagatavojis un iesniedzis valdībai savu biznesa plānu, kuru ir izvērtējuši neatkarīgi auditori, un rīt tas tiks vērtēts valdības sēdē.

Lai varētu runāt par kādu atbalstu vai pretimnākšanu uzņēmumam no valsts puses, visticamāk, tiks noteikti kādi konkrēti kritēriji, kas uzņēmumam būs jāizpilda, uzsvēra Straujuma.

Jau ziņots, ka AS KVV Liepājas metalurgs pērn 28.decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro. Taču KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs informēja, ka KVV Liepājas metalurgs noteiktajā laikā neveiks 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei.

Rūpnieciskās produkcijas pieprasījums pasaulē samazinās, taču BLRT Grupp palīdz diversifikācija un jaunu tirgu apgūšana.

BLRT Grupp ir Igaunijas koncerns, kas apvieno 70 uzņēmumus astoņās valstīs un darbojas desmit biznesa virzienos. Pēc neto apgrozījuma, kas 2010. gadā bija 303,8 miljoni eiro, kompānija ierindojas 33. vietā Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā, ko pēc Lursoft informācijas sastāda Dienas Bizness. Šī diversifikācija ir palīdzējusi kompānijai noturēt līdzsvaru mainīgos ekonomiskajos apstākļos, atzīst BLRT Grupp padomes priekšsēdētājs Marks Bermans. «Tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem, ka stāvam ne uz vienas un ne divām kājām, bet četrām piecām.»

Koncerna vadošie darbības virzieni ir kuģu būve un remonts, sarežģītu metālkonstrukciju ražošana, metālprodukcijas apstrāde un tirdzniecība, gāzu ražošana un tirdzniecība. 2011. gadā koncerna uzņēmums Elme Metall iegādājās nekustamo īpašumu Rīgas metālkonstrukciju rūpnīcas teritorijā Katlakalna ielā, kur būvē Baltijā lielāko metālprodukcijas loģistikas un servisa centru. Šogad Latvijā darbu uzsākusi BLRT grupas kompānija Refonda, kas nodarbojas ar metāllūžņu pārstrādi un tirdzniecību Igaunijā un Lietuvā.

AS KVV Liepājas metalurgs valdības izvirzītos nosacījumus izpilda tikai daļēji, jo uzņēmums nevar sniegt bankas garantijas par kavēto 2,7 miljonu eiro maksājumu, aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

«Tas nozīmē, ka vienošanās par kavētā maksājuma pārstrukturēšanu nav panākta, un Valsts kase šodien valdības sēdē ziņos par uzņēmuma iesniegtajiem dokumentiem,» sacīja Dzelme.

Viņa piebilda, ka šo nosacījumu neizpilde neizslēdz turpmāku sarunu iespējamību ar KVV Liepājas metalurgu par sadarbības turpināšanu. «Tomēr tiks izskatīta iespēja izmantot līgumos paredzētās saistību izpildes nodrošinājumus,» sacīja Dzelme. Jautāta, par kādu nodrošinājumu ir runa, Dzelme sacīja, ka, piemēram, tās ir uzņēmuma sniegtās ķīlas vai jau iepriekš iesniegtās banku garantijas.

«Protams, konsultācijas un sarunas ar uzņēmumu vēl tiks turpinātas un, iespējams, ka kāda vienošanās vēl var tikt panākta,» sacīja Dzelme.

«Jūs domājat, es aizgāju no Liepājas metalurga tāpat, ka man nebija ko darīt? Man draudēja!» LTV1 raidījumā Sastrēgumstunda apgalvoja viens no a/s Liepājas metalurgs akcionāriem Kirovs Lipmans.

Pēc viņa stāstītā, konflikts starp akcionāriem sācies jau tad, kad Liepājas metalurgs pēc privatizācijas pirmo reizi sācis pelnīt. Viņš kontrolējis «katru ciparu», taču tas nav paticis viņa biznesa partneriem (Sergejs Zaharjins un Iļja Segals). Reiz pat esot piedāvāts piecu miljonu peļņas vietā gada pārskatā uzrādīt tikai miljonu. Konflikts samilzis, un ticis dots rīkojums Lipmanu «nelaist uz rūpniecību». Pēc viņa stāstītā, pat akcionāru sapulci apsargājot 15 apsargi. Lūgts paskaidrot savus izteicienus par to, ka rūpnīcu izzog, K.Lipmans klāstīja, ka gan gatavās produkcijas realizācija, gan melāllūžņu iepirkšana notiekot caur ofšoriem, kas darbojas kā starpnieki un kuri ir vienās rokās – lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina un viņa dēla. «Visi baidās no Zaharjina!» apgalvoja K.Lipmans, jo ikviens, kurš nostājas pret S.Zaharjinu, tiekot atlaists.

Lai valsts piekrastu AS KVV Liepājas metalurgs kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam ir jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada 31.janvārim par atliktā maksājuma segšanu, šodien pēc valdības sēdes informēja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Uzņēmuma atbildi valdība sagaida līdz nākamajai nedēļai.

Āboliņš atteicās minēt konkrētas summu, kāda uzņēmuma mātes kompānijai jāiegulda KVV Liepājas metalurgā.

Ja uzņēmums izpildīs šos nosacījumus, tad maksājumu grafiks valstij varētu tikt pārskatīts, bet tas vēl ir sarunu jautājums, sacīja Valsts kases pārvaldnieks.

Viņš piebilda, ka par pērn neveikto maksājumu tiek rēķināta soda nauda, kas ir 0,1% dienā no maksājamās summas.

Āboliņš uzsvēra, ka pagaidām esot runa tikai par pērn veicamo maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet par šogad veicamo maksājumu uzņēmums nav izteicis lūgumu to atlikt.

Kā pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums turpinātu strādāt, un valstij esot svarīgi nezaudēt summu, kas jau ir ieguldīta. «Pozitīvā ziņa ir, ka krāsns kuras un uzņēmums izrāda interesi turpināt ražošanu,» teica Straujuma.

A/s Liepājas metalurgs maksātnespējas sekas būs strauja dzīves līmeņa pazemināšanās reģionā.

A/s Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers 4. novembrī iesniedza tiesā LM maksātnespējas pieteikumu. Rūpnīcas pārdošanu administrators cer sagatavot pusgada laikā. Aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku kļūs mazāk spējīgi maksāt par pakalpojumiem un precēm, izraisot dzīves kvalitātes lejupslīdi visā reģionā, paredz eksperti. Lai arī notiek centieni gatavot mīkstāku piezemēšanos, atvieglots tiks vien birokrātiskais process.

Atlaidīs ātri

Līdz 4. novembrim LM kopā ar medicīniski sanitāro daļu, kas strādā kā patstāvīga ārstniecības iestāde, bija 1889 darbinieki. Viņi tikušies ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvjiem, lai vienotos par iespējami operatīvāku dokumentu apriti darbinieku atlaišanas un bezdarbnieka statusa noformēšanas procesā, DB informēja NVA direktora vietnieks Raitis Imša. Sagaidāms, ka darba tiesisko attiecību pārtraukšana masveidā sāksies pēc divām nedēļām, kad tiesa būs izskatījusi administratora iesniegto maksātnespējas pieteikumu. Tiks izstrādāta maršruta lapa katram darbiniekam, lai viņš zinātu dokumentu aprites kārtību. Aģentūru jauda, mobilizējot papildu darbiniekus, ir ap 100 klientu dienā. Aptuveni tikpat daudz cilvēku spēs apkalpot LM personāla daļa. Līdz ar to visi atlaišanai pakļautie LM darbinieki «vilka pasi» būs saņēmuši jau decembra sākumā. Pēdējā algas izmaksa paredzēta 8. novembrī.

Metalurģijas uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs (KVV), kas pārņemis ar maksātnespējīgās kompānijas Liepājas metalurgs pamatražošanu saistītos aktīvus, atrast tirgus un tajos izvērsties nebūs viegli, aģentūrai BNS sacīja uzņēmuma pārdošanas konsultāciju kompānijas Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš atzīmēja, ka KVV ražošanas apmēri ir salīdzinoši nelieli, tāpēc tam būtu vairāk jākoncentrējas uz nišas tirgiem, pielāgojoties konkrētu klientu vajadzībām. Tie varētu būt Skandināvijas valstu tirgi, kā arī, iespējams, produkciju varētu realizēt Ukrainas tirgū, kur šobrīd saistībā ar karadarbību Donbasā, kas ir galvenais metalurģijas ražošanas apgabals valstī, ir iztrūkums.

Krastiņš arī minēja, ka tagad Prudentia dalība Liepājas metalurga maksātnespējas procesā ir beigusies.

Arī KVV valdes loceklis Igors Kovaļenko žurnālistiem atzina, ka atrast tirgus nebūs viegli, bet darbs jau sācies. Viņš informēja, ka panāktas vienošanās ar Latvenergo, Latvijas Gāzi un Elme Messer Metalurgs par sadarbību.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) 36 kapitālsabiedrību kopējais neto apgrozījums 2012. gadā bija 107,76 miljoni latu, kas par 18,9 % pārsniedza 2011.gada veikumu.

Salīdzinājumam - a/s Liepājas metalurgs pērn pārsniedza 300 miljonu latu apgrozījumu.

Tomēr, salīdzinot ar 2011.gadu, brīvzonā audzis gan apgrozījums, gan darbavietu skaits, liecina LSEZ pārvaldes apkopotie dati. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2012. gadā palielinājies par 107 darbiniekiem.

2012. gada rezultātus ietekmēja labvēlīgā tirgus situācija, un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības to izmantoja, ne tikai palielinot apgrozījumu, bet investējot savos uzņēmumos, kas nodrošinās stabilu darbību ilgtermiņā, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi sasnieguši 19,8 miljonus latu. No LSEZ kapitālsabiedrībām lielākos ieguldījumus 2012. gadā veikuši Liepājas metalurga saistītie uzņēmumi - LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs – 10,2 milj. Ls, kas paplašināja ražotni. Nozīmīgus ieguldījumus 2012. gadā veikusi arī LSEZ AS Liepajas Osta LM – 2,65 milj.Ls, kas iegādājusies portālceltni, divas pārkraušanas mašīnas un frontālo iekrāvēju, lai palielinātu kravu apstrādes ātrumu.

2012.gadā Liepājā būvēts par vairāk nekā 110 miljoniem latu, taču divas trešdaļas no izmaksām saistās ar a/s Liepājas metalurgs rekonstrukciju.

Tērauda ražotnes rekonstrukcija Liepājas metalurgam izmaksājusi 73,5 miljonus latu, bet gandrīz deviņus miljonus - saistītā uzņēmuma Elme Messer Metalurgs gaisa sadalīšanas ražotne. Bez šiem diviem objektiem ievērojami ieguldījumi bijuši SIA Liepājas enerģija biokoģenerācijas stacijā un divos graudu termināļos ostā.

Noslēdzot kultūras iestāžu rekonstrukciju, šogad pabeigta gan Liepājas Latviešu biedrības nama, gan Liepājas muzeja ēku kompleksa renovācija. Par 200 tūkstošiem latu tapusi Māras baznīca. Vairāk nekā četri miljoni latu šogad ieguldīti Liepājas reģionālās slimnīcas renovācijā.

Lai apliecinātu Latvijas potenciālu kosmosa izpētē, kā arī veicinātu jaunās paaudzes interesi par inženierzinātnēm, Zinātkāres centrs ZINOO un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) uzsākuši projektu Pirmie Latvijas 100 km kosmosā. Tā ietvaros 20. aprīlī Cēsu lidlaukā tika palaista izmēģinājuma raķete, lai uz valsts simtgadi pirmo reizi Latvijas vēsturē varētu palaist raķeti jau 100 km kosmosā. Latvija tad būtu viena no 19 valstīm, kas spējušas to izdarīt.

Projektā Pirmie Latvijas 100 km kosmosā darbs pie raķetes izstrādes norisinās jau kopš 2016. gada, bet pirmās raķetes prototips izmēģināts pērnā gada nogalē. Raķete, kura startu piedzīvoja 20. aprīlī, ir otrais izmēģinājuma lidaparāts, kas spēj attīstīt ātrumu līdz pat 200 m/s un sasniegt 2 km augstumu. Lai sasniegtu maksimālo lidojuma augstumu, raķetes svars ir tikai 300 grami un tā ir aprīkota ar 4 g vieglu video kameru, kā arī borta datoru, kas sver 9 gramus. Šodien tika pārbaudīti topošās Latvijas pirmās kosmosa raķetes telemetrijas datu raidītāji, augstuma mērīšanas sistēma, izpletņa atšaušanas sistēma, kā arī video tiešraides raidītājs.

Ukrainas KVV Group izskata iespēju apturēt AS KVV Liepājas metalurgs darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu, aģentūrai LETA sacīja KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Group vadība uzskata, ka situācijā, kad KVV Liepājas metalurgs jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.

Napadovska informēja, ka 2016.gadā uzņēmums nav saņēmis nekādu atbalstu no valsts puses, vienīgi ticis pakļauts dažādiem triecieniem. Tā 21.janvārī nodrošinātie kreditori sāka realizēt nodrošinājuma tiesības un Valsts kase saņēma vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas bija uzņēmuma banku garantija. Tāpat tiesa ir iesaldējusi 300 000 eiro uzņēmuma līdzekļu.

Metalurģijas uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs, uzturot nestrādājošu uzņēmumu, joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā, informēja Ukrainas KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Liepājas metalurgs, neraugoties uz smago situāciju uzņēmumā, turpina meklēt atbalstu pie kreditoriem. Uzņēmuma investori norāda, ka iekārtu tehniski ekonomiskie parametri KVV Liepājas metalurgs pirkšanas brīdī noteiktie finansiālie apgrūtinājumi un negatīvie tirgus faktori, kas šodien nosaka uzņēmuma darbu, ir nesavienojami.

Tajā pašā laikā uzņēmumam joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā. Šos izdevumus veido darba algu izmaksa uzņēmumā strādājošajiem, valstij nomaksātie nodokļi, maksa par energoresursiem un uzņēmuma apsardzi, kā arī citi tēriņi. Ar šiem izdevumiem uzņēmumam ir jārēķinās pat tad, ja tas neizlaiž nekādu produkciju, uzsver Napadovska.

#Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību.

Lai gan maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs administrators paziņojis, ka uzņēmumam piederošo mantu pārdos izsolēs pa daļām, joprojām nav skaidrības, kas notiks ar potenciālā investora priekšlikumu

Iespējams, ka pavisam drīz noslēgsies vēl viens posms maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs pastāvēšanas vēsturē. Pagājis nedaudz mazāk nekā gads, kopš pirmie potenciālie pircēji iesniedza savus piedāvājumus uzņēmuma iegādei. Tomēr līdz pat šim brīdim vienošanās starp valsti un potenciālo pircēju Igoru Šamisu, kura piedāvājums tika atzīts par reālāko, nav panākta. Līdz ar to maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris paziņojis, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Tāpēc ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns, un iespējams, ka jau februārī varētu notikt pirmās izsoles.

Aizvadītajās brīvdienās Liepājas metalurga akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals apmeklēja Stambulu, Londonu un Milānu, lai runātu par investoru piesaisti a/s Liepājas metalurgs.

Investora meklējumi ir viens no pasākumiem, ko paredz uzņēmuma plāns krīzes situācijas pārvarēšanai, pauž a/s Liepājas metalurgs paziņojumā presei. Plānā ir konkrēti minēti pasākumi 63 miljonu latu apjomā, ko jau veic vai vēl veiks pats uzņēmums. Tie ietver jaunu akcionāru kapitāla piesaistīšanu, ilgtermiņa kredīta restrukturizāciju, vienošanās panākšanu ar citiem kreditoriem, stingras taupības režīma ieviešanu, administratīvo izdevumu samazināšanu, ražošanas efektivitātes palielināšanu un sociālās programmas saīsināšanu. No valdības uzņēmums sagaida darbību, kas atbalstītu plāna īstenošanu.

AS KVV Liepājas metalurgs šodien pēcpusdienā Valsts kasē iesniegusi uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība, aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

Tagad uzņēmuma iesniegtos dokumentus vērtēs Valsts kases speciālisti kopā ar auditorkompānijas Deloitte Latvia ekspertiem. Patlaban nav iespējams prognozēt, cik ilgs laiks būs nepieciešams dokumentu izvērtēšanai, piebilda Dzelme.

Pēc tam Valsts kase sniegs savu slēdzienu par iesniegto plānu un, visticamāk, tas atkal tiks skatīts valdībā, lai lemtu, vai atbalstīt iespējamo uzņēmuma saistību grafika pārskatīšanu, sacīja Dzelme.

KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska aģentūru LETA informēja, ka iesniegtajā plānā tiek piedāvāts jauns KVV Liepājas metalurgs 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.

Pasludināta maksātnespēja pēdējos gadus ar zaudējumiem strādājošajai SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs, liecina Lursoft dati.

Par procesa administratoru iecelts Sergejs Kravčuks.

A/s Liepājas metalurgs faktiski finansēja SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs darbību, un a/s Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa pasludināšana aizvadītajā gadā ir būtiski negatīvi iespaidojusi sporta kluba darbību un to praktiski vairs nav iespējams turpināt, ziņo Klientu Portfelis.

Tiesas spriedumā norādīts, ka pašlaik uzņēmumam izveidojušies parādi, ko vairs neesot iespējams samaksāt. SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs parāds a/s Liepājas metalurgs patlaban veido 744,8 tūkst. eiro, parāds piegādātājiem sasniedzis 41,9 tūkst. eiro, turklāt sporta klubam aktuālo maksājamo nodokļu apmērs veido 21,4 tūkst. eiro. Nodokļu maksājumam vēl nav iestājies apmaksas termiņš, taču pēc termiņa iestāšanās to nebūtu iespējams segt līdzekļu trūkuma dēļ.

Ukrainas KVV Group gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods, informē KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

Ukrainas KVV Group ir sagatavojusi virkni dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās un uzsver, ka sods negatīvi ietekmēšot ne vien valsts tēlu, bet arī ekonomisko situāciju kopumā, iespējams, pat izraisot ilglaicīgu krīzi. Tādēļ KVV Group vēlreiz deklarējot savu gatavību iesaistīties pārrunās, kurām vajadzētu atrisināt ieilgušo krīzi uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs.

«KVV Group" aicina Latvijas sabiedrību un reāli domājošos valsts politiķus apturēt šaubīgās manipulācijas ap uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā,» uzsvēra Napadovskaja.