Pētījumu veica neatkarīga pētniecības un konsultāciju organizācija "CE Delft",  kas specializējusies vides problēmu inovatīvu risinājumu izstrādē.

Analizējot gaisa kvalitātes, iedzīvotāju veselības un transporta datus vairāk nekā 400 pilsētās, tika konstatēts, ka fosiliju degvielas radītais piesārņojums 2018.gadā katram pilsonim izmaksājis vidēji 1250 eiro - apmēram 4% no gada ienākumiem.

Gaisa piesārņojums palielina iespējamību, ka var rasties apstākļi, kas zināmi kā Covid-19 riska faktori, teikts pētījumā.

"Mūsu iegūtie dati sniedz papildu pierādījumu tam, ka gaisa piesārņojuma samazināšanai Eiropas pilsētās vajadzētu būt starp galvenajām prioritātēm jebkurā mēģinājumā uzlabot Eiropas pilsētu iedzīvotāju labklājību," uzskata pētījuma autori. "Tagadējā Covid-19 pandēmija tikai to uzsver."

Pētījumā tika aplūkoti vairāk nekā 10 veselības faktori, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu pilsētas, lai kvantitatīvi noteiktu tā "sociālās izmaksas" iedzīvotājiem.

Raksti par tēmu

NIRI īstenos 30 miljonu eiro projektu Latvijas notekūdeņu uzraudzībai
Vide

NIRI īstenos 30 miljonu eiro projektu Latvijas notekūdeņu uzraudzībai

Dienas Bizness
Eco Baltia un INVL Baltic Sea Growth Fund palielina līdzdalību Metal-Plast līdz 83%
Vide

Eco Baltia un INVL Baltic Sea Growth Fund palielina līdzdalību Metal-Plast līdz 83%

Dienas Bizness
Piesaista 22,3 miljonus eiro bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva rekonstrukcijai
Vide

Piesaista 22,3 miljonus eiro bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva rekonstrukcijai

Dienas Bizness

Autori aprēķināja, ka 130 miljoniem pilsoņu pētītajās pilsētās šo izmaksu apjoms 2018.gadā bija 166 miljardi eiro. 2018.gads ir pēdējais, par kuru ir pieejami pilnīgi dati.

Vislielākās sociālās izmaksas absolūtos skaitļos gaisa piesārņojums radījis Londonā - 11,38 miljardus eiro. Otrajā vietā bija Bukareste ar 6,35 miljardiem eiro, bet trešajā vietā - Berlīne ar 5,24 miljardiem eiro.

Lielākā daļa šo izmaksu saistītas ar paaugstinātu pāragras nāves risku.

Lai gan gaisa piesārņojumam pilsētā ir dažādi avoti, tai skaitā lauksaimniecība, mājsaimniecību apkure un rūpniecība, ir skaidra saistība starp biežu automašīnu lietošanu un paaugstinātām sociālajām izmaksām, konstatēja pētījuma autori.

"Tas apstiprina, ka retāka braukāšana un mazāks personīgo automašīnu skaits pozitīvi ietekmē gaisa kvalitāti, tādējādi samazinot sliktas kvalitātes pilsētu gaisa sociālās izmaksas."