Nedēļā, kas beidzās 14. maijā, biržā tirgotie fondi, kuri investē zelta stieņos, iegādājās vēl 42,5 tonnas, liecina UBS AG dati. Ķīna, Austrālija un 16 citas lielākās zelta ražotājvalstis pagājušajā gadā vidēji saražoja 42,3 tonnas zelta, aprēķinājusi izpētes kompānija GFMS. Līdz ar to, pat ņemot vērā, ka zelta cena no rekordaugstā līmeņa – 1249,4 dolāru par unci – 14.maijā sasniegšanas, ir samazinājusies par 4,8% līdz 1189,75 dolāriem par unci, Bloomberg aptaujātie eksperti uzskata, ka tā līdz gada beigām sasniegs 1500 dolāru.
«Varētu sagaidīt, ka zelta cena pieaugs vēl par 1000 dolāriem,» norādījis U.S. Global Investors Inc eksperts Evans Smits, kurš 2006. gadā precīzi paredzēja zelta kāpumu līdz 700 dolāriem divu gadu laikā. «Satricinājumi un problēmas, ko redzam Eiropā, ir vēl viens atgādinājums, ka zeltam kā drošam patvērumam ir ļoti liela vērtība.»
Raksti par tēmu
«Cilvēki baidās no visu valūtu vērtības samazināšanās,» skaidro Euro Pacific Capital eksperts Peters Šnifs. «Pārsteidzoši, ka zelta cena vēl ir tik zema,» viņš norāda paredzot, ka zelta cena nākamo 5-10 gadu laikā sasniegs 5-10 tūkstošus dolāru par unci.
Investīciju zelts, ieskaitot stieņus un monētas, pērn gandrīz dubultojās, sasniedzot 1901 tonnu, un pirmo reizi 30 gadu laikā pārspējot pieprasījuma apjomu pēc juvelierizstrādājumiem. Tiek prognozēts, ka šajā gadā juvelierizstrādājumu pieprasījums šogad pieaugs par 19% līdz 2100 tonnām, bet ražošanas vajadzībām nepieciešamā zelta pieprasījums augs par 8% līdz 398 tonnām, paredz Macquarie Group.
Austrijas naudas kaltuve, kas ražo Eiropā un Japānā tirgotāko zelta monētu, 12. maijā paziņoja, ka kopš 26. aprīļa pārdoti 243,5 tūkstoši unču, kas ir vairāk nekā 205 tūkstoši unču, kas tika pārdotas visā pirmajā ceturksnī.