Gada inflācijas atgriešanos sagaida arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Skatoties tuvākā perspektīvā, pārtikas izejvielu cenu izmaiņas pasaules preču biržās, viņaprāt, varētu slāpēt vietējo ražotāju spiedienu celt cenas, tomēr tas saglabāsies, kā dēļ sagaidāms, ka pakāpenisks cenu kāpums turpinās parādīties arī veikalu cenrāžos.
Pēc eksperta domām, būtiskāku ietekmi uz inflāciju atstās elektroenerģijas tirgus atvēršana nākamgad, kā arī globālās tendences energoresursu tirgos. Kopumā naftas ieguves jaudas pasaulē pieaugs straujāk nekā pieprasījums.
Jau ziņots, ka septembrī patēriņa cenas gada izteiksmē bija sarukušas par 0,4%.
Raksti par tēmu
Ekonomisti: Inflācija Latvijā būs atkarīga no situācijas Hormuza šaurumā
LETA
Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%
Dienas Bizness
Somijas ekonomists: inflācija Latvijā pieaugs līdz 4%; finanšu tirgos šogad paredz divus ECB procentu likmju paaugstinājumus
Ekonomisti: Inflācija Latvijā būs atkarīga no situācijas Hormuza šaurumā
LETA
Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%
Dienas Bizness
Somijas ekonomists: inflācija Latvijā pieaugs līdz 4%; finanšu tirgos šogad paredz divus ECB procentu likmju paaugstinājumus
Pēc L. Strašunas teiktā, lielu ietekmi uz deflāciju ir devis tieši ārējais cenu spiediens, proti, stabilas vai pat krītošas izejvielu cenas pasaulē. Tas vairāk ietekmē tieši preču cenas − Latvijā gada griezumā tās samazinājās par 0,6%.
«Redzam, ka gada cenu pieaugums pārtikai ir ievērojami mitējies (1,1% septembrī no 3% janvārī), ko ietekmējis pārtikas cenu kritums pasaulē. Savukārt naftas cenu dinamika ir bijusi diezgan labvēlīga degvielas cenām Latvijā – septembrī tās bija par 6,5% mazākas nekā pirms gada,» vērtē ekonomiste.
Savukārt pakalpojumu cenas, kas ir mazāk atkarīgas no izejvielu cenu dinamikas pasaulē un vairāk no vietējiem faktoriem, piemēram, darbaspēka izmaksām (izņemot gāzes un siltuma tarifus, kas seko līdzi naftas cenu izmaiņām), bija augušas par 0,1%.