Pēc viņas domām, izejvielu cenās šī gada laikā nav gaidāms spējš kāpums, tādējādi arī Latvijā pārtikas un degvielas cenas, visticamāk, saglabāsies daudzmaz stabilas. Tas saistāms ar to, ka pārtikas cenu gada izaugsme būs aptuveni 2%, kamēr degvielas cenu kritums svārstīsies arī ap 2% atzīmi, piebilst eksperte.
Viņa vērš uzmanību, ka stabilas patēriņa cenas labvēlīgi ietekmē un turpinās ietekmēt mājsaimniecību tēriņus. Niecīgs cenu pieaugums vai pat kritums kombinācijā ar mērenu algu kāpumu, ienākuma nodokļa samazinājumu un jūlijā gaidāmo atvieglojumu par apgādājamiem pieaugumu, iedzīvotāju maciņos atstās vairāk naudiņas.
Ja salīdzina ar pērnā gada maiju, vairākas preces un pakalpojumi ir kļuvuši krietni lētāki. Tā, piemēram, transporta cenas ir kritušās par 4%, sakaru par 7% un mājokļa iekārtas par 0,7%. Jūlijā plānots arī siltumenerģijas tarifu samazinājums rīdziniekiem, kamēr dabasgāzes tarifi vai nu nemainīsies, vai arī nedaudz saruks, nākotnes cenu virzītājspēkus nosauc K. Skrūzkalne un teic, ka ņemot vērā atlikto gāzes tirgus liberalizāciju, šogad patēriņa cenu pieaugums būs mazāks par bankas aprīļa prognozi 1,1% apmērā.
Raksti par tēmu
Ekonomisti: Inflācija Latvijā būs atkarīga no situācijas Hormuza šaurumā
LETA
Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%
Dienas Bizness
Somijas ekonomists: inflācija Latvijā pieaugs līdz 4%; finanšu tirgos šogad paredz divus ECB procentu likmju paaugstinājumus
Ekonomisti: Inflācija Latvijā būs atkarīga no situācijas Hormuza šaurumā
LETA
Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%
Dienas Bizness
Somijas ekonomists: inflācija Latvijā pieaugs līdz 4%; finanšu tirgos šogad paredz divus ECB procentu likmju paaugstinājumus
Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda uz faktu, ka patlaban zemā inflācija un inflācijas gaidas ļauj saglabāt zemu procentu likmju vidi un mērķtiecīgāk rīkoties, lai atjaunotu izaugsmi un mazinātu bezdarbu. Tomēr, pēc eksperta teiktā, tas rada riskus, ka pa šo laiku var izveidoties jauni finanšu burbuļi, kuriem plīstot, centieni atdzīvināt izaugsmi var izrādīties velti.
Runājot nākotnes kontekstā ekonomikas speciālists saka, ka pašreiz vērojamās vēsmas tuvākajos mēnešos turpināsies, lai arī deflācijas periods, visticamāk, jau drīzumā noslēgsies un rudenī cenu korekcijas iespējamas pārtikas produktiem, ko noteiks ražas apjomi pasaulē. Savukārt energoresursu cenu izmaiņas turpinās ierobežot vājā pasaules ekonomikas izaugsme. Rezultātā šā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam ir 0,8%, vērtē SEB bankas eksperts.
Jau ziņots, ka gada deflācija maijā sasniedza 0,1%. Salīdzinājumam – aprīlī patēriņa cenas gada izteiksmē saruka par 0,4%.