Akciju cenas pasaules biržās trešdien saruka pēc vairāku ASV un Eiropas uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritums sekoja ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" paziņojumam, ka tas šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 1,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 45% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. "Tesla" akcijas cena kritās par vairāk nekā 12,3%.

Volstrītas galvenie indeksi kritās, un indekss indekss "Nasdaq Composite" samazinājās pat par 3,6%.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 23,6 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Alphabet" akcijas cena tomēr kritās par 5,0%, jo kompānijas pārskatā bija minēti relatīvi nelieli ieņēmumi no videoapmaiņas vietnes "YouTube".

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot cerības uz Ķīnas ekonomikas stimuliem, politisko saspīlējumu Francijā un ASV procentlikmju samazināšanas perspektīvu.

Frankfurtes biržas indekss DAX pirmoreiz pārsniedza 20 000 punktus. Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga, neraugoties uz Francijas gatavošanos jaunai politiskai krīzei.

Volstrītā indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 2% pēc ziņām, ka jēlnaftas eksportētāji ir tuvu jaunas vienošanās noslēgšanai par ieguves ierobežojumu pagarināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,2% līdz 44 705,53 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,1% līdz 6049,88 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 19 480,91 punktam.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, tirgiem reaģējot uz ziņu, ka bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks kļūs par šīs valsts premjerministru.

Eiropas biržās bija kāpums par spīti datiem, ka Lielbritānija un Vācija virzās uz recesiju.

Par nākamo Lielbritānijas premjeru kļūs Riši Sunaks 

Lielbritānijas bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks pirmdien ievēlēts par Konservatīvās partijas...

Volstrītā akciju cenas pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ko sekmēja ne tikai pazīmes par Lielbritānijas politiskās dzīves normalizēšanos, bet arī optimisms par kompāniju peļņu.

Optimismu tirgos veicināja arī ziņas, ka Eiropas gāzes cenas ir četru mēnešu zemākajā līmenī. Nīderlandes gāzes TTF cena pirmoreiz kopš jūnija noslīdēja zem 100 eiro līdz 96,50 eiro par megavatstundu.

Grupas "Energi Danmark" analītiķi izskaidroja gāzes cenu kritumu ar mēreniem laikapstākļiem Eiropā un lieliem gāzes uzkrājumiem pirms ziemas.

Naftas cenas kritās bažās par ekonomikas recesiju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,3% līdz 31 499,62 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,2% līdz 3797,34 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 10 952,61 punktam.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,6% līdz 7013,99 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,6% līdz 12 931,45 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,6% līdz 6131,36 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,6% līdz 85,05 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,3% līdz 93,26 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 0,9863 līdz 0,9876 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,1258 līdz 1,1281 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 147,65 līdz 148,95 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,26 līdz 87,56 pensiem par eiro.

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga pēc Ķīnas soļiem savas ekonomikas stimulēšanai, kamēr tirgus dalībnieki sekoja Sīrijas un Tuvo Austrumu neskaidrajai nākotnei.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem reaģējot uz politiskajām krīzēm Dienvidkorejā un Francijā un sekojot procentlikmju samazināšanas perspektīvām.

Volstrītā naftas cenas samazinājās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pieauga.

"Nedēļa ir sākusies uz lielākoties optimistiskas nots pēc vēlamā paziņojuma, ka Ķīnas varas iestādes plāno īstenot tālākus ekonomikas stimulus nākamajā gadā," atzīmēja "Scope Markets" analītiķis Džošua Mahonijs.

Naftas cenas pieauga par aptuveni 1,5%, tirgus dalībniekiem sekojot notikumu attīstībai Sīrijā pēc prezidenta Bašara al Asada gāšanas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc vairāku dienu ilgas pretējas tendences, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Volstrītas indeksi pieauga par vismaz 2% pēc tam, kad naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka par vairāk nekā 10%.

"Šodienas [akciju cenu] kāpumam pamatā ir naftas cenu kritums, bet mēs vēl neesam redzējuši akciju cenu minimumu vai naftas cenu maksimumu," sacīja "Spartan Capital Securities" analītiķis Pīters Kardillo.

Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 7%, bet Londonas biržas indekss kāpa par 3,3%.

"CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons to izskaidroja ar "Krievijas Ārlietu ministrijas izteikumiem, ka būtu labāk, ja viņu mērķi Ukrainā tiktu sasniegti caur sarunām".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 2,0% līdz 33 286,25 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,6% līdz 4277,88 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,6% līdz 13 255,55 punktiem.

Eirozonas valstu biržās akciju cenas trešdien lielākoties samazinājās, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu, ka tiks sākta procedūra par pārmērīgi budžeta deficītu pret vairākām eirozonas valstīm.

EK pavēstīja, ka šādu procedūru paredzēts sākt pret Franciju, Itāliju, Beļģiju un vairākām citām valstīm.

Savukārt Londonas biržā akciju cenas kāpa, jo publiskotie statistikas dati liecināja par strauju inflācijas samazināšanos.

Gada inflācija Lielbritānijā maijā sarukusi līdz 2% salīdzinājumā ar 2,3% aprīlī, tādējādi tā pirmo reizi kopš 2021.gada jūlija sasniegusi valsts centrālās bankas noteikto mērķi, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.

ASV akciju biržas trešdien bija slēgtas, jo valstī bija oficiāla brīvdiena, atzīmējot verdzības beigu gadadienu.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kāpa par 0,2% līdz 8205,11 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,8% līdz 7570,20 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,4% līdz 18 067,91 punktam.

Akciju cenas Eiropā un ASV otrdien galvenokārt samazinājās saistībā ar ASV finanšu ministres Dženetas Jelenas izteikumiem, ka procentu likmes varētu palielināties.

Jelena intervijā "The Atlantic" norādījusi, ka procentu likmes ASV varētu būt jāpalielina, lai ierobežotu inflācijas kāpumu, ja tiks realizēti jaunākie prezidenta Džo Baidena ierosinājumi valsts izdevumu palielināšanai un uzsils valsts ekonomika.

Tomēr, kad viņas teiktais izraisīja akciju cenu kritumu, Jelena norādīja, ka neesot prognozējusi, ka ASV Federālā rezervju sistēma varētu paaugstināt procentlikmes.

Investori jau nedēļām ilgi bažījušies par inflācijas kāpuma riskiem un pēkšņu Federālās rezervju sistēmas nostājas maiņu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,1% līdz 34 133,03 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 4164,66 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,9% līdz 13 633,5 punktiem.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, samazinoties investoru entuziasmam attiecībā uz ASV tehnoloģiju milžu akcijām.

Akciju cenas Volstrītā un vairumā Āzijas biržu saruka pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) decembra sanāksmes protokols apslāpēja cerības uz drīzu procentlikmju samazināšanu.

Eiropas biržās akciju cenas pakāpeniski pārvarēja negatīvo noskaņojumu un noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu par aptuveni 0,5%.

Naftas cenas dienas sākumā pieauga, valdot bažām par piegādes problēmām, bet pēc tam samazinājās un noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 37 644,34 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 4688,68 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 14 510,30 punktiem.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien pieauga.

Aiz okeāna investoros viesa optimismu dati, ka ASV patērētāju pārliecība jūnijā sasniegusi 18 mēnešos augstāko līmeni un jauno mājokļu cenas maijā pakāpušās līdz augstākajam līmenim vairāk nekā gada laikā.

Eiro kursa pieaugumu veicināja Eiropas Centrālās bankas prezidentes Kristīnes Lagardas izteikumi, ka ECB politikas veidotāji tuvākajā laikā, visticamāk, nespēs norādīt, kad procentlikmes sasniegs maksimālo līmeni, un jūlijā gaidāms vēl viens procentlikmju paaugstinājums.

"Ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē centrālā banka ar pilnīgu pārliecību spēs apgalvot, ka procentlikmes sasniegušas maksimālo līmeni," Lagarda sacīja Sintrā, Portugāles dienvidos, kur uz ikgadējo sanāksmi pulcējušies centrālo banku vadītāji un ekonomisti.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela uzrunas, kurā viņš sacīja, ka FRS var pāriet uz mazāk agresīvu monetāro politiku cīņā pret inflāciju.

Pauels savā uzrunā Brukingsa Institūtā Vašingtonā trešdien sacīja, ka FRS var mīkstināt savu nostāju procentlikmju paaugstināšanas jautājumā jau decembrī, kad ir paredzēta FRS politikas noteicēju nākamā sēde.

"Vēl arvien pārāk augsta inflācija liek FRS turpināt procentlikmju paaugstināšanu. Bet to paaugstināšanas temps var palēnināties jau šomēnes," sacīja "Convera" analītiķis Džo Manimbo.

Investori gaida ASV nodarbinātības datu publicēšanu piektdien. Analītiķi paredz, ka saskaņā ar tiem ASV ekonomikā novembrī ir radīti 200 000 jaunu darbavietu, bet bezdarbs saglabājies stabils 3,7% līmenī.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc ceturtdien publiskotiem ES statistikas biroja "Eurostat" datiem, ka oktobrī bezdarbs eirozonas dalībvalstīs vidēji bijis 6,5%, kas ir rekordzems līmenis.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma samazināt procentlikmes.

Volstrītā akciju cenas noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu pēc "Microsoft", IBM un citu uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, pateicoties neskaidrībai par ASV prezidenta Donalda Trampa ekonomisko un tirdzniecības politiku.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, jo inflācijas prognoze vēl arvien ir paaugstināta.

ECB samazināja noguldījumu iespējas uz nakti likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 2,75%, bet FRS bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika saglabāts 4,25-4,5% līmenī.

"Tiešām nav iemesla domāt, ka ECB neturpinās samazināt procentlikmes vismaz līdz neitrālam līmenim, un mēs domājam, ka līdz gada beigām tās var tikt samazinātas zem neitrālā līmeņa," sacīja "Deutsche Bank" Eiropas ekonomists Marks Valls.

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, bet pieauga Volstrītā, tirgiem gatavojoties šīs nedēļas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmei, kurā var tikt paceltas procentlikmes.

"Tirgi vēl arvien ir tramīgi attiecībā uz gaidāmo agresīvo FRS monetārās politikas pastiprināšanas ciklu, un ir paredzams, ka [ASV] centrālā banka šonedēļ cels procentlikmes," sacīja investīciju bankas "Charles Schwab" analītiķi.

"Globālo noskaņojumu turpina pasliktināt notiekošais karš Ukrainā, jaunākā procentlikmju pacelšana, ASV dolāra vērtības kāpums un ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās Ķīnā," atzina analītiķi.

Nedēļas nogalē publicēti dati liecina, ka Ķīnas rūpnieciskā aktivitāte pagājušajā mēnesī sarukusi straujākajā tempā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, valdībai piemērojot lokdaunus valsts lielākajās pilsētās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,3% līdz 33 061,50 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 4155,38 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% līdz 12 536,02 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, atsākoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumam un tirgiem vāji reaģējot uz ASV prezidenta Džo Baidena izstāšanos no pārvēlēšanas kampaņas.

"Nvidia", "Broadcom" un "Texas Instruments" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% - straujāk nekā pārējie ASV biržu indeksi. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Baidena pārsteidzošais paziņojums, ka viņš izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā, dominēja ziņu ciklā, bet analītiķi viņa izstāšanās un atbalsta viceprezidentei Kemalai Herisai ietekmi uz tirgiem raksturoja kā nelielu.

Pagājušās nedēļas beigās akciju cenas bija kritušās pēc tam, kad kompānijas visā pasaulē piedzīvoja IT darbības traucējumus.

Aviosabiedrības "Delta Air Lines" akcijas cena pirmdien saruka par 3,5%, jo IT darbības traucējumi turpināja ietekmēt kompānijas darbu. "Delta Air Lines" pirmdien atcēla vairāk nekā 820 reisus.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas otrdien lielākoties pieauga.

Analītiķi norāda, ka investoru optimismu vairo pēdējā laikā publiskotie statistikas dati, kas liecina par ekonomikas atlabšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 34,292,29 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 4291,80 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 14 528,33 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,2% līdz 7087,55 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 0,9% līdz 15 690,59 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,1% līdz 6567,43 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 0,1% līdz 72,98 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,1% līdz 74,76 dolāriem par barelu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, savukārt naftas cenas kāpa bažās par situāciju Tuvajos Austrumos.

Volstrītas indeksi nedaudz pieauga pēc ziņām par "Disney" un citu uzņēmumu labiem peļņas rādītājiem.

Nākamnedēļ gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu var būt katalizators, lai Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" noslēgtu tirdzniecības sesiju virs 5000 punktu atzīmes, sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Parīzes, Frankfurtes un Milānas biržu indeksi pieauga, bet Londonas biržas indekss kritās.

"Disney" akcijas cena pieauga par 11,5% pēc ziņām par uzņēmuma peļņu, kas pārspējusi prognozes, un paziņojuma par dividenžu palielināšanu un jaunu akciju atpirkšanas programmu.

Francijas luksusa preču milža "Kering" akcijas cena pieauga par 6%, neraugoties uz gada apgrozījuma un peļņas samazināšanos, kompānijai pārfokusējot savu biznesu ap savu galveno zīmolu "Gucci".

Eiropas un ASV biržās akciju cenas trešdien kritās.

Šādi investori reaģēja uz kredītreitingu aģentūras "Fitch" lēmumu samazināt ASV reitingu, skaidro analītiķi.

Jau ziņots, ka "Fitch" otrdien pazemināja ASV reitingu, norādot uz pieaugošo parādu federālajā, štatu un vietējā līmenī, politiskajām nesaskaņām un "pastāvīgu pārvaldības standartu pasliktināšanos" pēdējo divdesmit gadu laikā.

Reitings samazināts par vienu pakāpi no "AAA", kas ir augstākais iespējamais reitings, līdz "AA+".

Tomēr vairākums analītiķu uzskata, ka "Fitch" lēmuma ietekme uz akciju tirgu nebūs ilgstoša, jo uz daudzu citu valstu fona ASV turpinās būt pievilcīga vieta investīcijām.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien saruka par 1% līdz 35 282,52 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 1,4% līdz 4513,39 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,2% līdz 13 973,45 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes krasu palēnināšanos 2022.gadā.

Ķīnas ekonomika pērn palielinājās par 3% salīdzinājumā ar 8,1% kāpumu 2021.gadā, tādējādi reģistrēta otra vājākā izaugsme kopš 1976.gada, otrdien ziņoja valsts statistikas birojs.

Ķīnas ekonomiku pērn negatīvi ietekmēja koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi un krīze valsts nekustamo īpašumu sektorā.

Dabasgāzes cenas Eiropā sasniedza zemāko līmeni kopš 2021.gada septembra, mazinoties bažām par tās pieprasījumu neparasti siltajā Eiropas ziemā.

Eiropas investoru noskaņojumu uzlaboja arī tas, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss janvārī paaugstinājies līdz 16,9 punktiem salīdzinājumā ar mīnus 23,3 punktiem decembrī, tādējādi reģistrēts 11 mēnešos augstākais līmenis.

Akciju cenas pirmdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, savukārt naftas cenas pasaulē palielinājās.

Volstrīta pagājušonedēļ bija piedzīvojusi akciju cenu retu palielināšanos pēc prognozēm, ka vāji ekonomikas dati var pamudināt centrālās bankas pastiprināt savu monetāro politiku mazāk agresīvi.

Šīs nedēļas pirmā tirdzniecības sesija atspoguļoja bažas par pašreizējo makroekonomikas stāvokli.

"S&P Global Ratings" galvenā ekonomiste Beta Anna Bovino sacīja, ka ir relatīvi cerīga par 2022.gada ekonomikas perspektīvu, bet ir "lielāks satraukums" par 2023.gadu.

Naftas cenas pieauga pēc krasiem kritumiem pagājušajā nedēļā, analītiķiem norādot, ka ierobežots jēlnaftas piedāvājums turpina radīt bažas, neraugoties uz neskaidru naftas pieprasījuma perspektīvu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela runu, kas varētu dot norādes par to, kad FRS uzsāks procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas galvenie indeksi samazinājās pēc tam, kad tie bija pieauguši astoņas tirdzniecības sesijas pēc kārtas. Kritās arī galveno Eiropas biržu indeksi, kas gan ir ievērojami pieauguši kopš pagājušās nedēļas sākuma.

Zelta cena pārsniedza 2520 ASV dolārus par unci, pieaugot līdz jaunam rekordam trešo dienu pēc kārtas, jo investori, ņemot vērā arvien ticamāku ASV procentlikmju samazinājumu septembrī un paaugstinātus ģeopolitiskos riskus, izvēlējās zeltu kā drošu ieguldījuma veidu.

ASV dolāra vērtība samazinājās pret eiro, Japānas jenu un britu mārciņu.

Naftas cenas saruka cerībās uz pamieru Gazas joslā, kas palīdzētu samazināt saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Akciju cenas Voltrītā pirmdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas saruka pēc vājiem Ķīnas ražošanas datiem.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Ķīnas ražošanas sektora veselību raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) jūlijā samazinājās līdz 50,3 punktiem salīdzinājumā ar 51,3 punktiem jūnijā, tādējādi tika reģistrēts zemākais līmenis pēdējos 15 mēnešos. Indeksa saglabāšanās virs 50 punktu atzīmes tomēr liecina par rūpniecības augšupeju.

Ķīnu arī skāris jauns Covid-19 uzliesmojums, kas tagad aptver 14 provinces. Ķīna ir noteikusi karantīnu vairāk nekā miljonam cilvēku un atjaunojusi masveida testēšanas kampaņas.

"[Izaugsmes] palēnināšanās pasaules otrajā lielākajā ekonomikā būtu liels trieciens reģionam laikā, kad daudzas valstis smagi cenšas tikt galā ar jaunāko Covid-19 vilni," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Akciju cenas Eiropas biržās trešdien lielākoties pieauga, bet Volstrītā tās pārsvarā kritās, investoriem gaidot jaunus ekonomikas datus.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu rekordu virs 73 000 ASV dolāru.

Naftas cenas pieauga pēc ziņām par ASV jēlnaftas rezervju samazināšanos un Ukrainas uzbrukumu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Lai gan otrdien publiskotais ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) gada pieaugums februārī bija nedaudz augstāks par gaidīto, tas nemainīja investoru prognozi, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) jūnijā pazeminās procentlikmes.

Ceturtdien tiks publiskoti ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma un ražotāju cenu dati, pirms nākamnedēļ notiks FRS politiku noteicošās padomes sanāksme.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi īslaicīgi sasniedza jaunus rekordus, tomēr Frankfurtes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kritumu.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, neraugoties uz jaunu datu publiskošanu, kuri mazināja bažas par ASV procentlikmju tālāku paaugstināšanu.

Akciju cenas Volstrītā kāpa pēc ziņām, ka ASV privātajā sektorā augustā radīti 177 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, savukārt ASV ekonomikas apmēra kāpums par 2,1% šogad otrajā ceturksnī bijis mazāks nekā iepriekš lēstais kāpums par 2,4%.

Jaunākie ekonomikas dati padara ticamāku domu, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) septembrī iepauzētu procentlikmju paaugstināšanu, sacīja "CMC Markets" Lielbritānijas analītiķis Maikls Hjūsons.

Investori arī gaida, kad šonedēļ tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indekss, kuru ASV centrālā banka izmanto kā inflācijas rādītāju.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās.