Akciju cenas pasaules biržās trešdien saruka pēc vairāku ASV un Eiropas uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritums sekoja ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" paziņojumam, ka tas šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 1,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 45% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. "Tesla" akcijas cena kritās par vairāk nekā 12,3%.

Volstrītas galvenie indeksi kritās, un indekss indekss "Nasdaq Composite" samazinājās pat par 3,6%.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 23,6 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Alphabet" akcijas cena tomēr kritās par 5,0%, jo kompānijas pārskatā bija minēti relatīvi nelieli ieņēmumi no videoapmaiņas vietnes "YouTube".

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, investoriem izvērtējot ASV tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus un izvairoties no riska pirms ASV prezidenta vēlēšanām nākamnedēļ.

Dati par ASV inflācijas samazināšanos pagājušajā mēnesī neuzlaboja investoru noskaņojumu, lai gan tie bija pozitīva pazīme par turpmākām procentlikmju pazemināšanām.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās, un indekss "Nasdaq Composite" saruka pat par 2,8%.

"Microsoft" un "Meta" peļņa pārsniedza prognozes, tomēr to akciju cenas samazinājās attiecīgi par 6,1% un 4,1% pēc plāniem samazināt investīcijas mākslīgajā intelektā.

Analītiķi arī novēroja ASV obligāciju ienesīguma palielināšanos saistībā ar prognozēm, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu atturēties no būtiskām procentlikmju pazemināšanām.

"ASV vēlēšanām esot tepat aiz stūra, daudzi investori ieņem piesardzīgāku nostāju," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par ASV inflācijas datiem, kuru publicēšana gaidāma šonedēļ.

Tirgu dalībnieki nervozē kopš ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pagājušonedēļ dotiem signāliem, ka tā ir gatava pacelt procentlikmes ātrāk, nekā bija gaidāms, lai cīnītos pret inflāciju.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās, bet indekss "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga. Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka.

FRS amatpersonām ir jāpadara stingrāka monetārā politika, lai iegrožotu inflāciju, bet vienlaikus jāizvairās no kaitēšanas ekonomikas atveseļošanai un no panikas izraisīšanas tirgos.

Naftas cenas kritās pēc pazīmēm par situācijas stabilizēšanos Kazahstānā un pēc naftas ieguves daļējas atjaunošanas Lībijā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās dienu pēc tam, kad tās bija pieaugušas līdz jauniem rekordiem ASV inflācijas nelielas samazināšanās dēļ.

ASV Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati liecināja, ka gada inflācija ASV aprīlī samazinājusies līdz 3,4% salīdzinājumā ar 3,5% martā. Tas atjaunoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

"Mums vakar bija liels kāpums atbildē uz datiem, kas bija draudzīgi Federālajai rezervju sistēmai (FRS)," sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass. "Šodien nav nekādu svarīgu katalizatoru. Es domāju, ka pēc akciju cenām visu laiku augstākajos līmeņos atelpa ir veselīga," viņš piebilda.

Trīs galvenie Volstrītas indeksi, kas trešdien bija pieauguši, noslēdzot tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, ceturtdien samazinājās.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās pieauga, tirgu dalībniekiem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu bažās par iespējamu procentlikmju paaugstināšanu nākamajā mēnesī.

Vairāki ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu pieņēmēji pēdējā laikā ir brīdinājuši, ka var būt vajadzīga jauna procentlikmju paaugstināšana, lai iegrožotu inflāciju.

Otrdien tiks publiskots ASV patēriņa cenu indekss (CPI), kas ir svarīgs inflācijas indikators un parādīs FRS progresu cīņā pret augsto inflāciju. Lai gan CPI ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar pērn sasniegto virsotni - vairāk nekā 9%, tas vēl arvien ir paaugstināts.

"Es domāju, ka visi gaida inflācijas ziņojumu," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.

Naftas cenas pieauga pēc OPEC ikmēneša ziņojuma par oktobri, kurā bija prognozēts "veselīgs" jēlnaftas pieprasījums visu nākamo gadu.

Akciju cenas Eiropas biržās trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Volstrītā pieauga cerībās uz vienošanos par ASV parāda defolta novēršanu.

Lai gan ASV prezidenta Džo Baidena un Kongresa sarunās vēl nav panākts kompromiss par valsts parāda griestu pacelšanu, Baidens bija "pārliecināts", ka parāda defolts nenotiks, savukārt Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs sacīja, ka ir "optimistiski noskaņots par mūsu spēju strādāt kopā".

Akciju tirgi turpināja vērot šīs sarunas. "Mēs to esam redzējuši daudzas reizes iepriekš, tas vienmēr tiek atrisināts. Bet nezināmais faktors ir republikāņu kongresmeņu politika," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Baidenam bija paredzēts piedalīties G7 samitā Japānā, bet viņš ir atcēlis pēc tam plānotos apmeklējumus Papua-Jaungvinejā un Austrālijā un svētdien atgriezīsies Vašingtonā, jo ir atlicis maz laika vienošanās panākšanai par valsts parāda griestiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, investoriem sekojot inflācijas kāpumam, bet naftas cenas pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu par naftas laišanu tirgū no stratēģiskajām rezervēm.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga virs 4% pēc Lielbritānijas publicētiem datiem, ka gada inflācija Lielbritānijā septembrī atkal pieaugusi un sasniegusi 10,1%.

"Nav nekā, kas ļautu pieņemt, ka inflācija virzīsies pareizajā virzienā," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Jēlnaftas cenas pieauga pēc tam, kad tika publicēti dati par ASV stratēģisko naftas rezervju negaidītu samazināšanos.

Baidens trešdien paziņoja, ka laidīs tirgū vēl 15 miljonus barelu no ASV stratēģiskajām naftas rezervēm, kas jau ir izmantotas rekordlielā līmenī. Viņš arī aicināja ASV naftas industriju palielināt naftas ieguvi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,3% līdz 30 423,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 3695,16 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,9% līdz 10 680,51 punktam.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet naftas cenas pieauga pēc ziņām, ka ASV varētu aizliegt Krievijas jēlnaftas importu tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

Volstrītas galvenie indeksi kritās par 2,4-3,6%.

"Šķiet, ka fundamentāla pārmaiņa Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir tāda, ka inflācijas spiediens paliks paaugstināts daudz ilgāk, nekā bija gaidāms, un ekonomikā sāksies recesija kaut kad nākamo 24 mēnešu laikā," atzīmēja OANDA analītiķis Edvards Moja.

"Šķiet, ka mēs varētu pāriet uz nākamo stadiju, kad valstis pieņemtu noteikumus nepirkt naftu un citas preces no Krievijas, kas savukārt samazinātu tās finansējumu karam," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens svētdien paziņoja, ka Baltais nams un sabiedrotie risina sarunas par naftas importa no Krievijas aizliegšanu.

Eiropas un ASV biržās pirmdien akciju cenas lielākoties pieauga.

Pagājušajā nedēļā Eiropas biržas negatīvi ietekmēja galēji labējo panākumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās Francijā, taču, pēc visa spriežot, tagad Francijas vēlēšanu rezultātu radītās bažas ir pārvarētas, norāda analītiķi.

Savukārt Volstrītā optimismu vairoja cerības par mākslīgā intelekta attīstības pozitīvo ietekmi uz tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtību.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien palielinājās par 0,5% līdz 38 778,10 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,8% līdz 5473,23 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 1% līdz 17 902,25 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,1% līdz 8142,15 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga par 0,9% līdz 7571,57 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,4% līdz 18 068,21 punktam.

Akciju cenas ASV un Eiropā pirmdien pārsvarā pieauga, sākoties nedēļai, kurā paredzētas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un OPEC sanāksmes un ASV uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšana.

Naftas cenas kritās satraukumā par jēlnaftas pieprasījumu pēc Covid-19 gadījumu skaita strauja kāpuma Indijā, kas ir nozīmīga jēlnaftas patērētāja, un pirms OPEC un tās sabiedroto trešdienas sanāksmes.

Eiropas biržu indeksi pieauga. Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" palielinājās, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

"National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans raksturoja pirmdienas tirdzniecības sesiju kā "nogaidošu" pirms saspringtas nedēļas ar daudzām ekonomikai svarīgām ziņām.

"Šī darbība atspoguļoja to, ka visi katalizatori vēl ir priekšā un neviens no tiem nav šodien," sacīja Hogans.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās gada pirmajā tirdzniecības dienā, tirgu dalībniekiem bažījoties, ka akciju cenu kāpums 2023.gada pēdējās darba dienās bijis pārāk optimistisks.

Cenas akciju tirgos Ņujorkā, Frankfurtē, Parīzē un Tokijā pērnā gada pēdējos mēnešos bija augušas līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot procentlikmju pazemināšanas šogad.

Neraugoties uz optimistiskajām prognozēm par procentlikmēm, Honkongas un Šanhajas biržās turpinājās pērnā gada kritums. Tirgus nepārliecināja Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina runā teiktais, ka Ķīnas ekonomika kļuvusi "izturīgāka un dinamiskāka".

Tokijas birža otrdien bija slēgta, bet investori pievērš uzmanību notikumiem Japānā pēc pirmdienas postošās zemestrīces.

Naftas cenas kritās pēc īslaicīga kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par jēlnaftas piegādēm pēc tam, kad Irāna nosūtīja karakuģi uz Sarkano jūru, atbildot uz trīs Jemenas hutiešu nemiernieku kuģu iznīcināšanu ASV karaflotes uzbrukumā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pēc Ķīnas procentlikmju samazināšanas, kas bija mazāka par prognozēto.

Āzijas biržu indeksi pārsvarā saruka, un samazinājās arī Eiropas un ASV biržu indeksi.

"Notikumu attīstība Ķīnā, kur centrālā banka samazināja atsauces procentlikmi par 10 bāzes punktiem, turpina norādīt uz pasaules otras lielākās ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas lēnākā tempā, nekā bija prognozēts," sacīja "ActivTrades" analītiķis Rikardo Evandželista.

Ķīnas Tautas banka otrdien piecu gadu aizdevumu likmi, kas tiek izmantota hipotekāro aizdevumu likmju noteikšanai, samazināja no 4,3% līdz 4,2%, lai gan tika gaidīts samazinājums par 15 bāzes punktiem. Viena gada aizdevumu likme, kas kalpo kā atsauce korporatīvajiem aizdevumiem, tika samazināta no 3,65% līdz 3,55%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem Eiropā un ASV saglabājot piesardzību pirms svarīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas un trešdien gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela uzrunas.

Āzijas biržās akciju cenas pieauga, jo Ķīnā otrdien tika novērsti protesti pret Covid-19 ierobežojumiem, bet šī tendence neizraisīja līdzīgu reakciju Eiropas biržās un Volstrītā.

Pauela uzruna Brukingsa Institūtā paredzēta laikā, kad tirgi gaida ASV centrālās bankas drīzu pāreju uz mērenāku politiku procentlikmju celšanā, kas ir vērsta pret augošo inflāciju.

"Tirgiem ir iespēja rīt pieredzēt augstākas akciju cenas, ja vien viņš nesagādās kādu pārsteigumu," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Piektdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publicēšana, kas var ietekmēt FRS monetārās politikas plānus.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien nemainījās un bija 33 852,53 punkti, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 3957,63 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 983,78 punktiem.

Akciju cenas Eiropas biržās trešdien pieauga, investoriem sekojot uzņēmumu peļņai un notikumu attīstībai Ukrainas konfliktā, savukārt Volstrītā akciju cenas mainījās dažādos virzienos.

Naftas cenas nedaudz pieauga pēc tam, kad iepriekšējā dienā tās bija kritušās bažās par jēlnaftas pieprasījuma perspektīvām.

"Pacilātais tirgus noskaņojums, kas vakar palīdzēja Volstrītai noslēgt tirdzniecības sesiju ar stingru pieaugumu, ir turpinājies Eiropā," sacīja "City Index" vecākā tirgus analītiķe Fiona Sinkota.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc ziņām, ka februārī atjaunojies eirozonas rūpnieciskās izlaides pieaugums.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 1,2%, ko noteica straumēšanas kompānijas "Netflix" akcijas cenas kritums par vairāk nekā 35% pēc ziņām par abonentu skaita samazināšanos.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,7% līdz 35 160,79 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% līdz 4459,45 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,2% līdz 13 453,07 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bažām par pastiprinātu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu negatīvi ietekmējot tehnoloģiju uzņēmumu akcijas.

Lai gan Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" trešo dienu pēc kārtas pieauga līdz jaunam rekordam, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās, investoriem bažījoties par atjaunojušos tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu.

"[Aģentūras] "Bloomberg" ziņa, ka [ASV prezidenta Džo] Baidena administrācija apspriež stingrākus ierobežojumus pusvadītāju un pusvadītāju aprīkojuma eksportam uz Ķīnu, ir izraisījusi apjukumu," sacīja "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" akcijas cena kritās par 6,6%, bet datoru mikroshēmu ražošanas aprīkojuma ražotāja ASML akcijas cena saruka par 12,7%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, atkopjoties pēc pagājušās nedēļas kritumiem, bet kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība saruka pēc ziņām par Ķīnas vēršanos pret šīs kriptovalūtas rakšanas industriju.

Akciju cenu kāpuma līderi pirmdien bija finanšu, rūpniecības un enerģētikas uzņēmumi, kuru akciju cenas pagājušonedēļ bija kritušās.

"Tirgus koriģē pagājušās nedēļas pārmērīgo korekciju," sacīja "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga.

Ņujorkas Federālo rezervju bankas vadītājs Džons Viljamss pirmdienas sanāksmē pauda uzskatu, ka inflācijas kāpumu lielākoties nosaka faktori, kas saistīti ar ekonomikas atkalatvēršanu. Laika gaitā inflācijas kāpumam vajadzētu mazināties, tomēr Federālo rezervju sistēma (FRS) turpinās novērot ienākošos datus, sacīja Viljamss.

Pasaules populārākās kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība saruka par apmēram 9% līdz 32 642 ASV dolāriem pēc tam, kad Ķīna pastiprināja pasākumus pret tirgošanos ar šo valūtu un tās rakšanas operācijām.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga, investoriem reaģējot uz labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem un Ķīnas paziņojumu par pasākumiem ekonomikas atbalstīšanai.

Mūzikas straumēšanas kompānijas "Spotify" akcijas cena pieauga par 3,9% pēc tam, kad tās peļņa pārspēja prognozes un analītiķi uzlaboja tās akciju novērtējumu.

Globālie investori vēl turpināja samierināties ar perspektīvu, ka ASV procentllikmes saglabāsies augstā līmenī ilgāk, nekā bija cerēts.

Lai gan inflācija turpina samazināties, ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonas neizrāda vēlmi pazemināt procentlikmes jau nākamajā sanāksmē martā.

FRS Klīvlendas nodaļas prezidente Loreta Mestera otrdien atzina, ka būtu "kļūda" FRS pārāk ātri sākt procentlikmju pazemināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,4% līdz 38 521,36 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 4954,23 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 15 609,00 punktiem.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Eiropas biržās, bet kritās Volstrītā, ko noteica investoru bažas par procentlikmju turpmākas paaugstināšanas iespējamību.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paaugstināja galvenās procentlikmes par 0,25 procentpunktiem, kas jau bija gaidāms. ECB padome palielināja procentlikmes devīto sanāksmi pēc kārtas.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē pēc padomes sēdes norādīja, ka turpmākie lēmumi par likmju paaugstināšanu vai nepaaugstināšanu būs atkarīgi no ekonomikas datiem.

Frankfurtes biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordlīmenim, un palielinājās arī Parīzes un Londonas biržu indeksi.

"Mēs esam redzējuši spēcīgu [tirdzniecības] sesiju (..) jo investori aizvien vairāk pieņem uzskatu, ka centrālās bankas varētu izbeigt tālāku procentlikmju paaugstināšanu," sacīja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, investoriem gaidot labākus ASV inflācijas datus un paužot optimismu par Ķīnas ekonomikas atkalatvēršanu.

Analītiķi minēja arī labāku Eiropas ekonomikas prognozi, maigam ziemas laikam mazinot bažas par enerģētikas šoku pēc pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas.

"Augšupejošā tendence gūst virsroku, balstoties uz viedokli, ka ekonomiskās aktivitātes vājināšanās un inflācijas apsīkums palīdzēs ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) saprast, ka nav vajadzības tālāk celt procentlikmes," sacīja "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Ceturtdien ir gaidāma ziņojuma publicēšana par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI). Domājams, ka tas parādīs mērenāku inflāciju pēc lieliem cenu kāpumiem pērn.

FRS pērn agresīvi cēla procentlikmes, mēģinot ierobežot augsto inflāciju.

Akciju cenas Eiropas galvenajās biržās pirmdien pieauga, neraugoties uz bažām par to, ka centrālo banku lēmumi pacelt procentlikmes ar mērķi iegrožot inflāciju var izraisīt recesiju. Akciju cenas Volstrītā nemainījās, jo ASV bija brīvdiena.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pieauga līdz 20 000 ASV dolāriem pēc tam, kad nedēļas nogalē tā bija kritusies līdz 18 mēnešu zemākajam līmenim - 17 599 dolāriem.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,5% pēc tam, kad investoru noskaņojumu uzlaboja ziņas par izdevēja "Euromoney" pārņemšanas piedāvājumu.

Franfurtes biržas indekss pieauga par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss kāpa par 0,6% pēc tam, kad Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu koalīcija zaudēja līdzšinējo absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē.

Naftas cenas pirmdien pieauga, stabilizējoties pēc piektdien pieredzētā krituma, kuru izraisīja bažas par jēlnaftas pieprasījumu iespējamas recesijas apstākļos.

Pasaules akciju biržās ceturtdien cenas lielākoties pieauga, jo labie mazumtirdzniecības dati kliedēja bažas par ASV ekonomiku.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto, liecina ceturtdien publiskotie Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums pieaugs par 0,3%.

Pagājušās nedēļas sākumā neiepriecinošie ASV darba tirgus dati izraisīja strauju kritumu pasaukes akciju biržās, jo bija radušās bažas, ka pasaules lielākā ekonomika varētu nonākt recesijā.

"Šodienas ziņas bija kā gaismas ieslēgšana tumšā guļamistabā, lai atklātu, ka zem gultas tomēr nav nekādu biedējošu briesmoņu," konstatēja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) neveica ievērojamas izmaiņas savā monetārajā politikā, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

FRS vadītājs Džeroms Pauels un citas amatpersonas atzina, ka ASV ekonomikas atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas progresē, bet nosprieda, ka ir pāragri izbeigt atviegloto monetāro politiku.

Investori bija velti cerējuši, ka Pauels pateiks, kad FRS varētu sašaurināt obligāciju uzpirkšanas programmu. Starp FRS politikas noteikšanas komitejas locekļiem "ir dažādi uzskati par to, kāds laiks būtu piemērots", un "nekādi lēmumi netika pieņemti", sacīja Pauels.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,3%, ar ceļošanu saistīto uzņēmumu akcijām krasi padārdzinoties pēc tam, kad Anglija atcēla karantīnas prasības pilnībā vakcinētiem ceļotājiem no Eiropas Savienības un ASV. Kāpa arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.