Francija līdz šim uz parādu krīzes izaicinājumiem ir atbildējusi, palielinot nodokļus un īpaši nesamazinot valsts tēriņus. Francijas nodokļu sistēma nereti kritizēta kā necaurredzama un sarežģīta, kas vislielāko slogu uzliek vidusšķirai. Tomēr pēc pavasarī paredzētajām vēlēšanām situācija var mainīties, vēsta žurnāls Time.
Francijas taupības plānu ietvaros ir paredzēta budžeta deficīta samazināšana no 199 miljardiem ASV dolāru 2010. gadā līdz 103 miljardiem dolāru 2012. gadā. Tāpat tuvākajās desmitgadēs Francija plāno arī smazināt savu valsts parādu, kas sasniedzis 1,7 triljonus ASV dolāru.
Tomēr, pretēji parādu krīzes nomāktajām valstīm, kā, piemēram, Grieķijai, Spānijai un Īrijai, kuras ievērojami samazinājušas savus tēriņus, iesaldējušas sabiedriskā sektora darbinieku algas un «apcirpušas» sociālās programmas, Francija cenšas panākt sabalansētu budžetu un lielāko uzmanību pievērš ienākumu pieaugumam ar nodokļu palīdzību.
Paredzēts, ka Francijā nākamajā gadā 24% no taupības plānu ieņēmumiem tiks iegūti samazinot tēriņos, savukārt 76% nodrošinās dažādi nodokļi.
Tomēr pašlaik sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Francijas valdošā koalīcija pēc vēlēšanām tiks aizstāta ar kreisajiem, kuri sola pārskatīt valsts deficīta un parādu samazināšanas pasākumus.
Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī politiskie pretinieki norāda, ka pašlaik pieņemtie risinājumi ir netaisnīgi un lielāko slogu uzgrūž vidusšķirai. Kreisi noskaņotie politiskie spēki uzskata, ka jāpārskata Francijas ienākumu nodokļa sistēma, kuras ietvaros atvieglojumus saņem valsts bagātnieki.
Kreiso uzvaras gadījumā Francijā var tikt mainīta sarežģītā un bieži vien necaurredzamā nodokļu sistēma, kura tiks aizstāta ar racionālāku un taisnīgāku sistēmu, kas lielāku finanšu atbildību uzliek cilvēkiem ar augstiem ienākumiem.
Notiekošais Francijā ir tikai daļa no globālas kustības, kuras ietvaros tiek pieļauti lielāki nodokļu valstu lielākajiem pelnītājiem. Līdzīgas debates par šādu soļu nepieciešamību un ētiku norisinās Lielbritānijā un ASV.