Daugavpils skrošu sūpnīcā tiek ražotas lodes gludstobra ieročiem, kā arī tiek izgatavotas lodes pneimatiskajiem ieročiem, renkuļi un skrotis.
Rūpnīcas vēsture aizsākusies 1886. gadā, bet 32 metrus augstais Daugavpils skrošu rūpnīcastornis savas funkcijas skrošu liešanā pilda arī šodien. Tiesa gan, pirmsākumos tornis bija koka konstrukcijas būve, bet pēc 1911. gada ugunsgrēka tas ieguva pašreizējo, sarkano ķieģeļu izskatu.
Rūpnīcas vēsturiskajā daļā ekskursijas tiek rīkotas kopš 2012. gada. Gadā objektu apmeklē apmēram astoņi tūkstoši tūristu, lielākā daļa ir no Latvijas - īpaši Rīgas puses, bet ārvalstu tūristi ir apmēram 20% no kopējā tūristu skaita. Šogad Daugavpils skrošu rūpnīcā ir pieaudzis tūristu skaits no Lietuvas, bieži apmeklētāji ierodas no Krievijas, Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas un citām Eiropas valstīm, taču bijuši arī no ASV, Austrālijas un Kanādas.
Šobrīd rūpnīcai ir divi korpusi – vēsturiskais un jaunais. Vēsturiskajā daļā skrošu liešana notiek apmēram reizi gadā. Pēdējā reize bija šā gada maijā - ļoti limitētā apjomā. Tās lej vai nu uzņēmuma vajadzībām, vai lielākiem pasūtījumiem. Tiek kausēti viens līdz divi katli ar svinu, kas kopumā ir viena līdz divas tonnas. Savukārt, jaunajā rūpnīcas daļā medību un sporta munīcijas ražošana notiek katru darba dienu. Gada laikā rūpnīca saražo 1-2 tonnas skrošu un 200 tūkstošus patronu un ložu.
Lielākā daļa saražotās produkcijas nonāk Latvijas ieroču veikalos, taču munīcija tiek arī eksportēta. Pārsvarā uz Lietuvu, kā arī nelieli apjomi - uz Grieķiju, Ukrainu un Norvēģiju. Kā pastāstīja īpašniece Lelde Ozoliņa, konkurence šajā segmentā ir liela. Vislielāko konkurenci veido produkcija, kas ieplūst no Āzijas, kur ir zemākas ražošanas izmaksas.
Pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados skrošu liešanas torņi pamazām tika nojaukti, jo tos uzturēt vairs nebija ekonomiski izdevīgi. Daugavpils skrošu rūpnīcassenā ēka tagad ir kultūrvēsturisks piemineklis, kas reizi gadā turpina strādāt. Ar tūristu uzņemšanu nodarbojas biedrība, kas rūpējas par kultūras mantojuma saglabāšanu. Uzņēmumam izveidojusies sadarbība ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, kas ir sniegusi finansiālu atbalstu skrošu liešanas torņa jumta remontam un torņa arhitektoniskajai izpētei. Nākotnē uzņēmums vēlas torni restaurēt un izveidot skatu platformu uz tā jumta.
«Vēlamies turpināt attīstību gludstobra munīcijas virzienā - panākt, ka esam līderi Baltijas reģionā, kā arī turpināt prototipu izstrādi vītņu stobra munīcijai, pārsvarā nišās, kas pasaulē ir ļoti specifiskas, līdz ar to maz pieprasītas, bet mūsu gadījumā būtu tieši laikā, jo spējam ātri pārkārtot ražošanu un ražot ļoti mazas partijas,» nākotnes plānos dalās L.Ozoliņa. Kā vienu no uzņēmuma izaicinājumiem īpašniece min kvalificēta darbaspēka trūkumu.
Biznesa portāls db.lv jau iepriekš rakstīja, ka SIA Daugavpils skrošu rūpnīca 2011. gadā tika iegādāta ar lieliem zaudējumiem, bet pašlaik strādā ar peļņu.
Tev varētu interesēt arī:
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas BiznessKā top?: Pneimatiskās lodes Daugavpils Skrošu rūpnīcā
Biznesa fakti:
Atrašanās vieta: Daugavpils, Varšavas iela 28
Uzņēmuma īpašnieks: Lelde Ozoliņa (100%)
Apgrozījums: (2017. gadā): 92 660 eiro
Peļņa: (2017. gadā): 16 046 eiro
Strādājošo skaits: (2017. gadā): 5
Nozare: Citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošana; Svina, cinka un alvas ražošana; Tūrisma operatoru pakalpojumi
Apmaksātais pamatkapitāls: 72 829 eiro
(Avots: Lursoft)
