VAS "Latvijas Valsts ceļi" noslēguši līgumu ar SIA "Via" par akustisko svītru jeb ribjoslu ierīkošanu uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils-Babīte) līdz Bauskai (20,60.-84,50. km) par līgumcenu 203 tūkstoši eiro (ar PVN), informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Ir izsludināts arī iepirkums par ribjoslu ierīkošanu uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Raganas līdz Valmierai, patlaban ir atvērti tajā saņemtie piedāvājumi un notiek vērtēšana. Uz abiem šiem ceļiem ribjoslas tiks ierīkotas par valsts budžeta papildu 75 miljonu eiro finansējumu.

Transportlīdzeklim uzbraucot uz šādas ribjoslas, rodas vibrācijas un troksnis, brīdinot autovadītāju no iebraukšanas pretējā joslā. Ribjosla ir uz autoceļa ass līnijas iefrēzētas aptuveni 10 mm dziļas iedobes ar soli 0,6 m. Pēc iefrēzēšanas horizontālais marķējums uz ass līnijas tiek atjaunots.

Šogad ribjoslas seguma atjaunošanas ietvaros uz galvenajiem autoceļiem vēl ir ierīkotas:

Lai paaugstinātu satiksmes drošību, uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Raganas līdz Valmierai (9,26.-65,22. km) uzsākta akustisko ribjoslu izbūve, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Darbi notiks pakāpeniski pa posmiem:

Apdzīvotās vietās Straupē, Plācī un Stalbē ribjoslas izbūvēt nav paredzēts, lai nepalielinātos trokšņu līmenis. Darbu zonā tiks ieviesti ātruma ierobežojumi līdz 50 km/h.

Darbus visā posmā plānots pabeigt līdz jūnija sākumam un tos par līguma summu 177 624 eiro veic SIA Limbažu ceļi.

Transportlīdzeklim uzbraucot uz šādas ribjoslas, rodas vibrācijas un troksnis, brīdinot autovadītāju no iebraukšanas pretējā joslā. Ribjosla ir uz autoceļa ass līnijas iefrēzētas aptuveni 10 mm dziļas iedobes ar soli 0,6 m. Pēc iefrēzēšanas horizontālais marķējums uz ass līnijas tiek atjaunots.

Tallinas šosejas (A1) un reģionālā autoceļa Saulkrasti–Limbaži (P53) krustojumā pie Skultes veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, aizliedzot trīs no četriem kreisajiem pagriezieniem, informē valsts SIA "Latvijas valsts ceļi".

Vienīgais kreisais pagrieziens, kas šajā krustojumā aizvien būs atļauts, ir no reģionālā autoceļa uz Rīgu.

Autoceļa posms no Zvejniekciema līdz Tallinas šosejai jeb Ainažu ielas turpinājums tiks slēgts virzienā uz Tallinas šoseju.

Lai nodrošinātu kravu piegādi uz Skultes ostu, saglabāta iespēja nogriezties pa labi no Tallinas šosejas (A1) virzienā uz Saulkrastiem.

Savukārt piekļuve Skulte ostai, braucot no Limbažiem, tiks nodrošināta caur satiksmes mezglu pie Skultes stacijas, kur vietējie ceļi V133 un V128 pa viaduktu šķērso Tallinas šoseju. Atpakaļ no Skultes ostas jādodas pa šādu pašu maršrutu.

Projekta ietvaros krustojumā nomainītas ceļazīmes un norādes, un uzstādītas jaunajai satiksmes organizācijai nepieciešamās ceļazīmes. Tuvākajās dienās vēl tiks uzklāts ceļa horizontālais apzīmējums, kas atbildīs jaunajai satiksmes organizācijai.

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, AS Ceļuprojekts uzsācis iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrādi perspektīvajam jaunajam Tallinas šosejas (A1) posmam no Vangažiem līdz Skultei, informē LVC.

Uzņēmums tiesības veikt šos darbus ieguvis atklātā konkursa rezultātā, to izmaksas ir 110 594 eiro (ar PVN).

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai tranzīta satiksmei nebūtu jābrauc cauri Baltezeram un Ādažiem, kur ir ne tikai vēsturiskā dzīvojamā apbūve, bet arī pēdējos 10-20 gados attīstītie ciemati, kā arī ražotnes.

Esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo 10 gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaicīgi pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie melnie punkti. Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki, norāda LVC.

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm braukt pa Latvijas ceļiem joprojām ir bīstamāk. To spilgti apliecina pagājušās nedēļas traģēdijas – 10 bojā gājušie un izpostītas neskaitāmas dzīves tuviniekiem ir ļoti augsta cena, ko maksājam par bezatbildīgu braukšanu, norāda Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Viņš uzsver, ka drošība uz ceļiem, pirmkārt, ir atkarīga no satiksmes dalībniekiem un to rīcības. Braucējiem ir jābūt atbildīgiem, ceļš ar divām brauktuvēm mainās uz ceļu ar vienu brauktuvi un attiecīgi jānovērtē, vai citu braucēju apdzīšana nav pārāk liels risks. "Ja nesekosim līdz situācijas izmaiņām uz ceļa, nespēsim nokļūt sveiki veseli galapunktā,” saka T.Vectirāns.

Pēdējo 20 gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies – ja 2000. gadā tie bija 265 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, tad 2020. gadā – gandrīz četras reizes mazāk - 69 cilvēki. Kopumā situācija Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vērtējot pēc ceļa negadījumos bojā gājušo skaita samazinājuma, ir uzlabojusies.