Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Otrdien, 24. oktobrī tika atklāta 27. Rīgas modes nedēļa, kas līdz 28. oktobrim pulcēs vienkopus starptautisko modes sabiedrību.

Riga Fashion Week (RFW) laikā gaidāmas ne tikai Latvijas dizaineru modes skates, bet arī vairāki radoši un izglītojoši pasākumi, kas tiek organizēti, lai Rīgā svinētu modi un mākslu.

Šoruden RFW programma ietvers tādu Latvijas dizaineru modes skates kā Anna Led, Atis Artemjevs, Dace Bahmann, Katya Katya, Natalija Jansone, Nóló, One Wolf, Talented, KULT, AntiStar, Bulichev, QooQoo, Aristocrat Kids un Paade Mode, kā arī ārvalstu dizaineru skates: BIRYUKOV(Krievija), Lena Lumelsky(Beļģija), DiLiborio(Itālija) un Diana Arno(Igaunija).

27. Rīgas modes nedēļas ietvaros tiek plānoti vairāki radoši pasākumi, viens no tiem – ievērojamajam modes namam Christian Dior veltītas izstādes «Dior» atklāšana Modes muzejā, Grēcinieku ielā 24.

Modes biznesā Latvijas dizaineriem ir grūti konkurēt. Ja esi itāļu vai franču modes mākslinieks, uzreiz ir liels «uzticības kredīts». Ja esi no nelielas valsts, kurai nav tādas modes vēstures, ir jābūt divreiz talantīgākam, darbīgākam un gudrākam. Taču Latvijas māksliniekiem ir potenciāls, biznesa portālam db.lv uzsver Elena Strahova, Baltijas modes federācijas prezidente.

Viņa atzīst, ka modes bizness ir ļoti komplicēts. «Mēs redzam galvenokārt aisberga virsotni. Var būt tā, ka zīmols ir pārstāvēts vairākās valstīs un ļoti labos veikalos, bet reālie pārdošanas skaitļi nav iepriecinoši. Var būt arī tā, ka pārdošanas apjomi ir iespaidīgi, bet biznesu nevar saukt par veiksmīgu. Tam iemesls var būt, piemēram, nepareizi sakalkulēta pašizmaksa attiecībā pret pārdošanas cenu. Ir gadījies tā, ka modes zīmols, ieejot lielā tirdzniecības tīklā vai veikalā, tik ļoti samazina iepirkšanas cenas, ka galu galā zaudē vairāk nekā vinnē,» stāsta E. Strahova.

Patērētāju uzvedība, gaume un pirkšanas ieradumi mainās tik strauji, ka vajadzība pēc jauniem dizaineriem arvien pieaug. «Sieviešu apģērbu niša tradicionāli skaitās spēcīgākā, jo tajā ir vislielākā auditorija. No otras puses - tajā ir arī vislielākā konkurence, jo ne tikai pieprasījums, bet arī piedāvājums ir visplašākais. Vairāki Latvijas dizaineri izvēlējušies bērnu modes nišu un strādā tajā ļoti veiksmīgi,» stāsta E. Strahova.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Aizvadīta Baltijas modes federācijas organizētā 24. Rīgas modes nedēļa.

Riga Fashion Week atklāšanas pasākuma laikā notika Sanktpēterburgas modes dizainera Stasa Lopatkina skate un tika pasniegtas Latvijas modes balvas par 2015. gadu. Kopā šogad Modes balvas tika pasniegtas sešās profesionālajās nominācijās. Par gada debiju modes jomā tika atzīts zīmols Deeply Personal, kura dizainere Elīna Vanaga saņēma speciālo balvu no Itālijas dizaina institūta Instituto Europeo di Design – apmācību augstskolas vasaras kursos.

Par gada kreatīvāko modes skati starp M-Couture un INCH2 žūrija izvēlējās zīmola M-Couture skati RFW 2015. gada rudenī Rīgas Biržā. Oriģinālākais pagājušajā gadā izdotā dzīves stila un modes žurnāla vāks ir žurnāla Pastaiga septembra numura vāks, bet veikals ar interesantāko koncepciju, kurš tika atvērts 2015. gadā, – zīmola Amoralle veikals Brīvības ielā 33 (izcīnot uzvaru konkurencē pret zīmola One Wolf veikalu-studiju Lāčplēša ielā 10).

Šonedēļ sākusies 28. Rīgas modes nedēļa, kas līdz 23. martam Rīgā pulcēs starptautisko modes sabiedrību.

Nedēļas laikā gaidāmas ne tikai Latvijas un ārvalstu dizaineru modes skates, bet arī vairāki citi pasākumi – gan profesionāli, gan radoši un arī izglītojoši, kas tiek organizēti, lai šo nedēļu pavadītu godinot modi un tās jaunākās tendences.

Šajā pavasarī Rīgas modes nedēļa iesākusies ar ikgadējo Latvijas Modes un stila gada balvas pasniegšanas ceremoniju.

Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju Baltijas modes federācija organizēja bezmaksas lekciju par jaunāko tehnoloģiju izmantošanu modes biznesā «Fashion Coin un Blockchain kā jauna modes sistēma», kura bija paredzēta modes dizaineriem un blogeriem, kā arī citiem interesentiem. Lekciju vadīja blockchain un modes industrijas speciālisti no Ukrainas un ASV.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas modes zīmola deeply personal vadītāja Elīna Vanaga.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

deeply personal ir sievietēm radīts ready-to-wear zīmols. Zīmola dibinātāja un kreatīvā vadītāja esmu es, Elīna Vanaga. Šobrīd zīmols ir izveidojis trešo kolekciju, tas jau tiek prezentēts pārdošanas izstādēs Parīzē, Milānā un Šanhajā - lai gan pasaules vadošo modes preču veikalu iepircēji ir piesardzīgi pret jauniem zīmoliem, tomēr deeply personal piesaistījis interesi, it īpaši no Ķīnas, Taivānas, kā arī no NVS valstu veikaliem (Krievija, Ukraina, Kazahstāna).

Sliktākā pieredze ir bijusi ar modes lielvalsti Franciju, atzīst viena no apģērbu zīmola One Wolf dibinātājām Agnese Narņicka.

Zīmolu One Wolf 2012. gadā viņa radīja kopā ar māsu Sarmīti Mickeviču.

One Wolf apģērbu eksporta pieredze ir gana plaša, taču šobrīd noiets ārvalstīs vairs nav tik aktuāls, jo iepriekš sanācis investēt daudz līdzekļu, lai, piedaloties izstādēs un modes šovos, iegūtu sadarbības partnerus no Francijas, Japānas, ASV, Kanādas, Anglijas, Beļģijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. «Šobrīd esam novērsušās no lielajām izstādēm un braukāšanas un esam pievērsušās Latvijai un kaimiņvalstīm,» skaidro A. Narņicka.

Labākā pieredze modes zīmolam ir bijusi Amerikā, tur saņemts lielākais pasūtījums Tas bija 30 tūkstošu eiro vērtībā, neredzot produkciju klātienē, jo visa komunikācija notikusi tikai e-pastā.

Liepājniecei Gabrielai Cēlājai ir tikai seši gadi, bet viņa kā bērnu modes zīmola «Aristocrat Kids» modele jau piedalījusies «Rīgas Fashion Week» un Milānas modes nedēļā.

Ar bērnu modes zīmolu «Aristocrat Kids» Gabriela uzsāka sadarbību pirms diviem gadiem. «Viņai ļoti patika skaistas kleitas un fotografēties. Es redzēju, kā viņa mēģina kombinēt apģērbu un ka tas viņai ir interesanti. Sekoju līdzi «Aristocrat Kids» aktivitātēm un pamanīju, ka viņi izsludina pieteikšanos uz fotosesiju. Pieteicāmies un Gabriela tika uz lielā kataloga pavasaris – vasara 2017 fotosesiju,» stāsta Gabrielas mamma Elīna Cēlāja.

Šobrīd Gabriela sadarbojas ar «Aristocrat Kids», bet šovasar piedalījusies arī peldkostīmu un pludmales apģērbu zīmola «Slow beachwear» modes skatē un kolekcijas mammām un meitām jeb «Mini Me» peldkostīmu fotosesijā. Gada laikā mazā liepājniece piedalās divās modes skatēs, kā arī divas reizes gadā «Aristocrat Kids» rīko jauno apģērbu līniju fotosesijas.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares diplomande Evija Šaitere ir ieguvusi Čempiona balvu starptautiskā Fashion Future for Hong Kong 2016 modes dizaina konkursā, kuru rīko Honkongas Politehniskā universitāte (The Hong Kong Polytechnic University), informē LMA.

Konkursā Evija sacentās ar studentiem no tādām pasaules līmeņa augstskolām kā Londonas Central Saint Martins, Parīzes Institut Français de la Mode u.c.

«Starp pārstāvētajām 17 modes kolekcijām starptautiskajā modes dizaina konkursā Fashion Future for Hong Kong 2016 iegūtā atzinība par labāko dizaina kolekciju Pret-a-Porter (gatavs valkāšanai) bija ļoti negaidīts pārsteigums. Redzot milzīgo konkurenci no visas pasaules, nepārspējamos darbus un lielo ieguldījumu tajos, sapratu, ka jāizbauda modes skate, jāpriecājas par dalību konkursā kā par neatsveramu pieredzi. Konkursā piedalījos ar kolekciju Backbone - četriem apģērbu komplektiem. Ļoti augstu vērtēju šo atzinību, un tā man ir motivācija turpināt darboties un realizēt iecerēto. Izsaku pateicību mecenātes Ināras Teterevas atbalstam, kā arī Valsts kultūrkapitāla fondam,» saka Evija Šaitere.

Novembra pēdējā nedēļā trešo reizi norisināsies jauno modes dizaineru konkurss «MERINGUE».

Šogad konkurss tiek rīkots kā divu organizāciju – biedrības «Latvijas Modes palāta» un LKA Latvijas Kultūras koledžas sadarbības projekts.

No konkursam iesūtītajiem 20 pieteikumiem finālam ir kvalificējušās vienpadsmit kolekcijas, kuru autori ir Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunie dizaineri.

Konkursa kolekcijas vērtēs starptautiska žūrija, kuras priekšsēdētāja būs modes žurnāliste un Milānas Jaunās mākslas akadēmijas (New Academy of Fine Arts) profesore Ļuba Popova. Modes skatē tiks demonstrēta arī konkursa «MERINGUE» vēstneses, modes dizaineres Laimas Jurčas kolekcija «Illuminated», kas radīta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī modes dizaineres Ivetas Vecmanes jaunākā kolekcija.

Centrālajā Gastro Tirgū atklāta 30. Rīgas modes nedēļa ar divu pašmāju ielu modes zīmolu skatēm.

Centrālajā Gastro Tirgū, vienā no Rīgas Centrāltirgus paviljoniem, apmēram 500 viesiem prezentētas divu pašmāju ielu modes zīmolu Public Makes Image un BLCV by Bulichev jaunākās kolekcijas. Rīgas modes nedēļas organizatori šo vietu zīmīgi izvēlējās, lai atspoguļotu modes pasaules kā tādas un Latvijas modes zīmolu dažādo spektru.

Modes nedēļas turpinājumā Riga Fashion Week (RFW) programma ietver tādu Latvijas dizaineru modes skates kā Natalija Jansone, One Wolf, Narciss by Alise Trautmane, Katya Katya London, Amoralle, Blcv by Bulichev, Public Makes Image, Bergs Privé, Anna Led, Baiba Ladiga, Iveta Vecmane. Tradicionāli Rīgas modes nedēļu papildinās arī bērnu modes skate no Aristocrat Kids, Zaza Couture un Rock and Mouse. 30. Rīgas modes nedēļas ietvaros piedalīsies Latvijas publikai jau zināmi ārvalstu dizaineri no trīs valstīm: Diana Arno no Igaunijas, Morfosis no Itālijas un Agnė Kuzmickaitė no Lietuvas.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Izgudrošana un būšana inovatīviem attiecas ne tikai uz jauniem produktiem un pakalpojumiem jau ierastās un pašsaprotamās industrijās.

Lai būtu soli priekšā pasaulei, jebkuru lietu izgudrotājiem un dizaineriem jābūt radošiem un inovatīviem. Lai spētu noturēt savu ietekmi, ikvienam jābūt inovatīvam un radošam. Jābūt progresīvi domājošam un galu galā - progresīvam savā rīcībā. Modes dizaineri noteikti ir vieni no viedākajiem un talantīgākajiem, kuriem ir skaidra vīzija par mūsdienu pasauli. Viņi spēj ne tikai izgudrot inovatīva izskata un stila drēbes, bet tās vienlaikus rada arī funkcionāli pareizas no dizaina, materiāla un krāsu aspektiem. Atšķirībā no produktu izgudrošanas citās jomās, modes pasaulē izgudrotāji jeb dizaineri ir pamanīti un kļūst par stilīguma, mūsdienīguma un funkcionalitātes paraugiem. Visbiežāk jauno izgudrojumu krāsa, materiāls un stils nav tas, kas nosaka jaunā produkta veiksmi vai neveiksmi, ieejot pasaules tirgū. Savukārt modes pasaulē krāsa, materiāls (audums) un stils (izskats), kopā savienojot, veido kombināciju, kas nosaka to, vai jaunais dizains atradīs vietu tirgū. Sava zīmola aizsargāšana (tāpat kā veiksmīgi izstrādāta dizaina aizsargāšana) ir ārkārtīgi būtiska. Preču zīmju reģistrēšana (un mazo burtiņu TM pievienošana pie sava zīmola nosaukuma), kā arī patenta reģistrēšana ir atslēga, kā aizsargāt sev piederošo izgudrojumu. Var droši teikt, ka neviens nevēlētos redzēt konkurentu nopelnām no paša radītajām veiksmīgajām biznesa idejām, kuras jums ļāvušas nopelnīt naudu un kuras ar jūsu pūlēm ir iepazīstinātas ar pasauli. Gribu atgādināt, ka preču zīmes un patenta reģistrēšana nav dārga un ir ļoti rekomendējama.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Britu modes nams Burberry sācis tirgot jauno kolekciju uzreiz pēc skates Londonas modes nedēļā, turpinot zīmolu Tom Ford un Tommy Hilfiger Ņujorkā aizsākto tendenci.

Modes industrijā ierasts, ka kolekcija pārdošanā nonāk vairākus mēnešus pēc izrādīšanas modes nedēļā. Taču interneta laikmetā, kad fotogrāfijas no skates uzreiz nonāk atklātībā un «ātrās modes» zīmoli tērpus nokopē vēl pirms oriģinālu parādīšanās veikalu plauktos, parastā kārtība tiek mainīta.

«Man patīk tradicionāla, skaista, lēni tapusi amatniecība, bet mēs dzīvojam laikā, kad viss mainās. Ātrums ir ļoti nozīmīgs,» norāda Burberry radošais direktors Kristofers Beilijs. «Mēs mainām veidu, kādā strādājam, domājam un dzīvojam.»

Londonas un Ņujorkas modes nedēļās vērstas uz modes biznesa veicināšanu, kamēr Milānā un Parīzē lielākais uzsvars likts uz māksliniecisko izpaušanos. Tādi luksusa zīmoli kā Dior un Chanel uzstāj, ka acumirklīga kolekcijas nonākšana pārdošanā varētu izjaukt radošo procesu.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Apģērbu zīmola «MAREUNROL’S» dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops turpmāk koncentrēsies uz savu produktu pārdošanu interneta vidē.

«Mēs esam daudz naudas pazaudējuši, pārdodot produktus tikai fiziskos veikalos. Tai skaitā arī citur Eiropā. Šobrīd situācija ārzemēs atspoguļo to, kāpēc mums ir tikai japāņu klienti. Eiropā un arī Amerikā situācija ir skarba. Japānā ir visnopietnākie partneri, kurus netraumē tas, ka iepirkuma cena var būt vairākus simtus augsta. Viņu klienti to var atļauties - vēl ar uzcenojumu nopirkt veikalā,» par sadarbību ar veikaliem ārzemēs stāsta R. Pēterkops.

Jaunais interneta veikals - «Snack Store» - ir tests. Redzēsim, kā veiksies,» viņš piemetina.

Par situāciju Latvijā viņš saka: «Nedomāju, ka Latvijā jebkas notiek viegli.» Neesot viegli atrast šuvējus, tāpat arī izstādes «MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte» rīkošana ir bijis izaicinājums vairāku gadu garumā. «Bija cītīgi jāmeklē sponsori, jāraksta projekti. Ja godīgi, budžets bija mazs. Protams, ne vienmēr vajag kaudzi naudas, lai izdarītu lietas, kas strādā dzīvē,» pastāsta dizaineris. Izstādē skatāmi abu dizaineru darbi.

Modes zīmols One Wolf oktobra beigās Vecrīgā atklās jaunu veikalu, kurš būs divas reizes lielāks nekā tā pirmais veikals. Zīmola īpašniece un dizainere Agnese Narņicka stāsta, ka ir izmēģinātas dažādas eksporta pieredzes, taču šobrīd tiek mainīta biznesa stratēģija, koncentrējoties uz Baltijas valstīm.

Modes zīmols iepriekš aktīvi strādāja, lai izplestos eksporta tirgos, piemēram, piedalījās ārvalstu modes pasākumos, bet tagad akcentu liks uz pārdošanu Latvijā un pašu spēkiem, tāpēc oktobra beigās Vecrīgā tiks atklāts jauns veikals. Jaunajam veikalam būs 30 kvadrātmetru platība, kas attiecībā pret esošo veikalu Lāčplēša ielā ir divas reizes vairāk.

«Mēs gribam vairāk pārdot pašas, nevis strādāt ar starpniekiem. Mēs gribējām būt tuvāk tūristiem. Vecrīgas veikals varētu būt mūsu vizītkarte. Mūsu līdzšinējā veikalā tūristi iegriežas pavisam maz, bet domājam, ka Vecrīgā tūristi veidos lielāko apgrozījuma daļu. Jauno veikalu atvērsim jau oktobra beigās, bet vēl šobrīd mēs esam veikala iekārtošanās procesā. Jaunums, kuru piedāvāsim, būs somas, maki, jostas un sadarbībā ar Pasaules optiku - arī saulesbrilles,» teica A. Narņicka.

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas restorānos izvietoti manekeni, kuru tērpi atspoguļo aktuālās modes tendences.

Restorānu galdi, kas būtu jātur tukši, tiek izmantoti, lai pie tiem izvietotu manekenus, kas demonstrē šīs sezonas modes tendences.

No šīs nedēļas Lietuva ir atvieglojusi ierobežojumus bāriem, kafejnīcām un restorāniem, lai tie varētu darboties iekštelpās, taču joprojām pastāv stingri sociālās distancēšanās noteikumi.

"Tukši galdiņi mūsu restorānā izskatās diezgan dīvaini un mums nav iespēju tos novākt," skaidro restorāna "Cosy" īpašnieks Bernie Ter Braak, kurš ir viens no šīs idejas attīstītājiem un sadarbojas ar lietuviešu dizaineri Jūliju Januss.

"Tāpēc mēs nolēmām sazināties ar kaimiņiem, modes preču veikaliem un aicinājām viņus izmantot mūsu tukšos galdiņus, lai demonstrētu savas jaunākās kolekcijas. Informācija izplatījās, un atpazīstami dizaineri pievienojās šim projektam, kas turpina izplesties visā pilsētā."