«Pēdējais gads arhitektūras nozarē ir bijis ļoti ražīgs, un nodoti ekspluatācijā vairāki pilsētvidē nozīmīgi objekti. Paredzu, ka šogad žūrijas darbs nebūs viegls, un tā ir ļoti laba zīme, kas liecina par kvalitātes pieaugumu Latvijas arhitektūrā,» uzsver Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane.
Darbus bija iespējams pieteikt divās kategorijās – objekti un procesi. No 43 pieteiktajiem objektiem lielāko daļu veido dzīvojamo un sabiedrisko ēku jaunbūves, tai skaitā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūve un Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs Lielais dzintars. Iesniegti arī nozīmīgi pārbūves projekti – kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Rīgas pils, kā arī dažādi ievērojami vides objekti un interjera risinājumi.
Raksti par tēmu
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas Bizness
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas BiznessKategorijā Procesi iesniegti astoņi darbi – tostarp konference par Vecrīgas arhitektonisko attīstību, televīzijas raidījums Adreses, ar arhitektūras jomu saistītas grāmatas un izstādes.
Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktos darbus šobrīd vērtē nacionālā žūrija, kas izvēlēsies pusfinālistus, katru no iesniegtajiem darbiem aplūkojot klātienē. Darbi tiek vērtēti pēc vienotiem kritērijiem, ņemot vērā ideju un koncepciju, darba viengabalainību, atbilstību projekta uzdevumam, kontekstu un mērogu, rūpību un pamatīgumu, kā arī sabiedrisko nozīmīgumu un emocionālo iedarbību.
Latvijas Arhitektūras gada balvas pusfinālisti tiks paziņoti aprīļa vidū, kad darbu uzsāks starptautiskā žūrija.
