FOTO: Jaunatklātais robežkontroles punkts Vientuļi

Pērn Rīgā ekspluatācijā nodotas 813 ēkas, no kurām 366 ir jaunbūves. Jaunu ēku būvniecība galvenokārt notiek Rīgas nomalēs, kur dominē privātmāju apbūve, īpaši izceļoties Dārziņiem. Savukārt Āgenskalnā, Ķīpsalā, Vecpilsētā, Centrā, Avotos, Teikā un arī Latgales apkaimes ziemeļu daļā izteikti tiek veikta ēku atjaunošana vai pārbūve. Atsevišķās teritorijās aktīvi tiek veikta arī ēku nojaukšana - 2025. gadā tā visvairāk notikusi Dārziņos, Dārzciemā un Zolitūdē, iezīmējot teritoriju attīstības potenciālu nākotnē.

Protokollēmuma projekts sagatavots pie informatīvā ziņojuma par PSKUS A ēkas otrās kārtas projekta attīstības progresu uz 14. maiju un A ēkas otrās kārtas projekta iepirkuma rezultātu. Pats informatīvais ziņojums ir ierobežotas pieejamības.

"Viss notiek gludi - saskaņā ar plānu. Stadiona dzelzsbetona konstrukcijas jau tiek pabeigtas. Ir sākta jumta seguma ieklāšana," pirmdien žurnālistiem sacīja Viļņas mērs. Viņš piebilda, ka pagaidām nekādas jaunas izmaiņas projektā nav plānotas.

Plānotās investīcijas ir aptuveni 3,3 miljoni eiro, aģentūrai Leta atklājis uzņēmuma valdes loceklis Krišjānis Vēsmiņš.

LCB veiktā analīze liecina, ka 2026.g. būvniecības sezonai noslēgtajos līgumos, ar valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir paredzēti tādi izejmateriālu un darbu izcenojumi, kas izejvielu cenu pieauguma dēļ nav izpildāmi. Piemēram, bitumena cena vidēji ir paaugstinājusies par 42%, degvielas cena ir kāpusi aptuveni par 25-30%. Dabasgāzei, salīdzinot ar 2025. gadu, cena ir pieaugusi par aptuveni 40 procentiem. LCB, apzinoties, ka bez valsts un pašvaldību kā pasūtītāju līdzdalības straujā cenu kāpuma seku minimizēšanā 2026.gada būvniecības sezonas programma var palikt nerealizēta, jau marta  sākumā vērsās pie LVC un 13. martā nosūtīja pirmo vēstuli  Satiksmes ministram, LVC un Latvijas pašvaldību savienībai ar lūgumu izskatīt radušos situāciju valdībā, norāda LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.