Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) paspārnē ir izveidots implantoloģijas inovāciju centrs; notiek pāreja uz virtuālām tehnoloģijām un tiek veikta biometariālu pētniecība, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

RSU Stomatoloģijas institūts Implantoloģijas klīnikā, kura tiks atklāta aprīļa beigās, ir investējis 1,5 milj. eiro. Vairāk nekā 500 tūkst. eiro ir ieguldīti speciālistu apmācībās.

Jaunā Implantoloģijas klīnika paver plašas iespējas izcilu zobārstniecības pakalpojumu piedāvājumā ļoti strauji augošā un pieprasītā jomā – zobu implantoloģijā, saka RSU rektors Jānis Gardovskis. Iesaistot RSU Stomatoloģijas institūta un universitātes speciālistus, nākotnē jaunā klīnika nodrošinās arī padziļinātu pētniecības darbu jaunu biomateriālu izveidē un tālākizglītībā rezidentiem, virzot RSU zobārstniecības apmācību, pētniecību un pakalpojumu pieejamību starptautiskā mērogā. RSU Zobārstniecības fakultātes dekāne, Rīgas Stomatoloģijas institūta valdes priekšsēdētāja Ilga Urtāne stāsta, ka līdz ar jaunajām vēsmām implantoloģijas (mākslīgā zoba ievietošana kaulā) tehnoloģijās pasaulē radās nepieciešamība Latvijā izveidot Implantoloģijas klīniku, kurā būtu pieejamas visas modernākās skenēšanas, virtuālās modelēšanas, printēšanas un frēzēšanas iekārtas, kas ļaus implantu ievietot precīzāk, sasniedzot daudz labākus rezultātus. «Latvijā ir daudz speciālistu, kas strādā implantoloģijā, attīsta zinātni, raksta promocijas darbus. Līdz šim Stomatoloģijas institūtā nebija iespējas kompakti un sistematizēti pieiet pacientam, jo speciālisti strādā dažādos stāvos – vienā stāvā ieskrūvē skrūvīti, otrā stāvā protezē. Lai piedāvātu kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tika pieņemts lēmums izveidot klīniku, kurā visi implantoloģijas speciālisti strādātu vienkopus,» stāsta I. Urtāne. Implantoloģijas klīnikā būs pieejami sejas un žokļa ķirurgi, zobu protezēšanas speciālisti, periodontologi, endodontisti un zobu higiēnisti.

Foto: dinozoopasaule.lv

Rūpējoties par mājdzīvnieku labturību un veselību, uzņēmums Dino Zoo piedāvā ne tikai visu nepieciešamo mīluļu aprūpei dinozoo.lv interneta veikalā un Dino Zoo veikalos visā Latvijā, bet arī plašu veterināro pakalpojumu klāstu.

Divas mūsdienīgas veterinārās klīnikas, veterināro aptieku tīkls visā Latvijā, suņu skola un profesionāla kaķu un suņu frizētava Rīgā – Dino Zoo nodrošina veterināro aprūpi dažādu sugu mājdzīvniekiem, vienlaikus izglītojot sabiedrību par atbildīgu mājas mīluļu aprūpi, uztura un veselības jautājumiem. Kādus veterināros pakalpojumus nodrošina Dino Zoo veterinārās klīnikas, stāsta Dino Zoo veterinārās klīnikas vadītāja Kristīne Dumpe-Siļķe.

Ādažos izveidota pirmā ātrās apkalpošanas medicīnas klīnika Latvijā "1 min. klīnika", kas piedāvā iespēju pacientiem saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi.

Klīnikas izveidē investēti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Latvijā ir plānots atvērt vēl vismaz 15 klīnikas, sākotnēji Pierīgā - Jūrmalā, Piņķos, Mārupē, Salaspilī, Ķekavā, vēlāk citās Latvijas lielākajās pilsētās. Ar laiku plānots izvērst klīniku tīklu arī reģionāli.

“1 min. klīnika” uzcelta blakus degvielas uzpildes stacijai “Viada”. Vieta izvēlēta, jo tā ir ērti sasniedzama ar automašīnu, turklāt blakus vienmēr pieejama bezmaksas stāvvieta. Klīnikas valdes locekle un biznesa idejas autore Ramona Mežale norāda, ka rūpīgi izsvērts arī šobrīd aktuālais jautājums - epidemioloģiskā drošība. Uzgaidāmā telpa būs pacientu automašīna, līdz ar to pacienti varēs izvairīties no kontakta ar citiem apmeklētājiem. Informācija par kabinetu pieejamību būs izvietota klīnikas ārpusē, un pacients redzēs atlikušo laiku līdz viņa vizītes sākumam.

Sertificēts gastroenterologs Sabri Abdelmasī par savu īsto vietu pasaules kartē jau vairāk nekā 25 gadus uzskata Latviju un piepilda sen lolotu sapni – Piņķos atver privātklīniku Good Life Clinic

Finansiāli viņam palīdz brālis Rabī Abdelmasī, kurš ir iemīlējies Latvijā, īpaši tās dabā, jau no paša pirmā acu skatiena. Klīnikas oficiālā atklāšana notiek 17. maijā, un tā vēlas saviem klientiem piedāvāt Latvijas veselības aprūpē ko pilnīgi jaunu – konsultācijas pie ārvalstu speciālistiem attālinātā veidā. Šobrīd tiek pētīti šī pakalpojuma likumdošanas aspekti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc nolēmāt atvērt klīniku Latvijā? Kāpēc tieši Piņķos?

Rabī Abdelmasī. Kad tiek lemts par jebkāda biznesa izveidošanu, svarīgi ir vairāki faktori. Pirmkārt, konkrētās valsts politiskā un ekonomiskā stabilitāte, iespējamie riska faktori, kā arī investīciju un biznesa vide kopumā. Otrkārt, ārkārtīgi būtiska ir valsts izveidotā sistēma, mūsuprāt, Latvijā uzsākt savu biznesu var relatīvi ātri – dibināt kompāniju Latvijā ir salīdzinoši vienkāršāk nekā, piemēram, mūsu dzimtenē Libānā vai Apvienotajos Arābu Emirātos, kur esmu strādājis. Tieši tas piesaista investorus doties uz Latviju un uzsākt savu biznesu. Turklāt Latvijai ir vairākas priekšrocības. Es to redzu kā Baltijas valstu galvaspilsētu, kas nenoliedzami ir saistošs faktors, ja izvērtējam biznesa iespējas. Kāpēc tieši Piņķos? Mēs veicām padziļinātu izpēti par šo reģionu – apkārtnē nav līdzīgu medicīnisko pakalpojumu sniedzēju. Jutām, ka varētu būt pieprasījums no šajā apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Vieta ir ļoti skaista, turklāt viegli sasniedzama gan ar auto, gan sabiedrisko transportu. Pie klīnikas ir bezmaksas stāvvietas.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstījusi līgumu ar SIA "Cēsu klīnika" par gandrīz 1,1 miljona eiro piešķiršanu energoefektivitātes uzlabošanas projektam, informē "Cēsu klīnika".

Finansējums piešķirts, lai samazinātu primārās enerģijas patēriņu, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Cēsu klīnika" diagnostikas korpusa ēkā atbilstoši Cēsu novada attīstības programmai.

Ar šo finansējumu būs iespējams realizēt jau sākto, ERAF līdzfinansēto projektu "Cēsu klīnikas" diagnostikas korpusa energoefektivitātes uzlabošana", projekta Nr. 4.2.2.0/20/I/015.

"Pēdējais gads "Cēsu klīnikai" ir bijis lielu pārmaiņu laiks, kad paralēli sarežģītajai epidemioloģiskai situācijai esam veiksmīgi virzījuši vispirms viena un tad jau divu lielu attīstības projektu īstenošanu, kuru gaitā "Cēsu klīnikas" ārstniecības vide un infrastruktūra tiek būtiski uzlabotas. Plānojot un īstenojot šos projektus, tiecamies vadīties pēc Eiropas medicīnas iestāžu vispārpieņemtajiem standartiem un labās prakses, lai spētu nodrošināt mūsdienīgu un drošu vidi pacientiem un darbiniekiem", uzsver "Cēsu" klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Vidzemes reģionā, Cēsu klīnikā īstenots pēdējo gadu laikā nozīmīgākais attīstības projekts, kurā investēti kopumā gandrīz 4,79 miljoni eiro un galvenais akcents likts uz ārstniecības vidi.

Ar svinīgu iekšķīgo slimību nodaļas telpu atklāšanu ārstniecības korpusa 4. stāvā 10.decembrī tika atzīmēts projekta aktivitāšu noslēgums.

Projekta ietvaros atjaunotas inženiertehniskās komunikācijas visā ārstniecības korpusā, kas bija kritiski novecojušas, pilnībā pārbūvēta iekšķīgo slimību nodaļa 4. un 5. stāvā, uzstādīti divi jauni lifti, kā arī iegādāta virkne būtisku, modernu medicīnisko tehnoloģiju kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai Cēsu klīnikā un Vidzemes slimnīcā.

Papildus par Cēsu klīnikas klīnikas līdzekļiem pagrabstāvā izbūvētas mūsdienīgas, epidemioloģiskām prasībām atbilstošas darbinieku ģērbtuves.

Komentējot paveikto, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda gandarījumu par sasniegto rezultātu un pateicību visiem projektā iesaistītajiem, kas darīja iespējamu veiksmīgu projekta norisi tik sarežģītā epidemioloģiskā situācijā, kad bija jāapvieno vērienīgus pārbūves darbus ar ārstniecību: “Šis ir nozīmīgs brīdis klīnikas attīstībā, kad varam arī vizuāli parādīt tās pārmaiņas, kuru ieviešanā pēdējo gadu laikā ieguldīts daudz darba. Lai tuvotos mērķim nodrošināt mūsdienīgu diagnostiku un ārstēšanu, modernizēti procesi, piesaistīti jauni speciālisti, iegādātas tehnoloģijas. Pārbūves projekts ir bijis lielākais izaicinājums visam mūsu kolektīvam, jo tika īstenots līdz šim nepiedzīvotas krīzes situācijā. Tāpēc no sirds pateicamies katram darbiniekam par atbildīgu ikdienas pienākumu veikšanu, arhitektiem, būvniekiem un citiem partneriem, kuri mūsu ieceres ir palīdzējuši realizēt tik augstā līmenī un plānotajos termiņos. Lai ārstniecības korpusa pārbūvi varētu pabeigt pilnībā, ir izstrādāts tehniskais projekts arī 2. un 3. stāvam. Tāpēc darbs pie klīnikas modernizācijas būs mūsu prioritāte arī nākamajā gadā.”

Jelgavā, Rīgas ielā 56, atvērta “1 min. klīnika”, kur pacienti kur var saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi.

“1 min. klīnika” tīkls savu darbu Latvijā uzsāka 2021. gada pavasarī un šobrīd pacientiem ir pieejamas jau trīs klīnikas - Ādažos, Jūrmalā un Jelgavā.

Pacienti uz klīnikām nereti ierodas arī no attālākiem reģioniem, piemēram, salaspilieši dodas uz Ādažu klīniku, bet rīdzinieki - uz Jūrmalas filiāli.

“Tas diemžēl apstiprina to, ka mūsu valstī pastāv pieejamības problēma medicīnai. Redzam, ka šī iespēja - saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi - ir ļoti nepieciešama ne vien Pierīgā, bet citos Latvijas reģionos. Tagad šie pakalpojumi būs pieejami arī jelgavniekiem,” stāsta klīnikas valdes priekšsēdētāja Ramona Mežale.

Izvēloties atrašanās vietas klīnikām, svarīgākais bijis, lai pacientiem tās ir ērti sasniedzamas pa ceļam uz darbu vai uz mājām, kā arī vienmēr ir pieejama bezmaksas autostāvvieta. Līdz ar to degvielas uzpildes staciju un lielveikalu teritorijas ir īpaši veiksmīgs koncepts, ko pierādot arī ārzemju prakse. Klīnika strādā septiņas dienas nedēļā, arī svētku dienās, no 7.00 līdz 23.00, un pacienti nepieciešamo pakalpojumu var saņemt jau tajā pašā dienā.

RSU Stomatoloģijas institūta Implantoloģijas klīnikā atvērta ortodontijas nodaļa, kuras izveidē RSU Stomatoloģijas institūts ir investējis 274 tūkstošus eiro un iekārtojis telpas 220 m2 platībā.

Pacientiem ir pieejama kompleksa ārstēšana ne tikai pie speciālistiem ortodontijā, bet nepieciešamības gadījumā arī ārstēšana sadarbībā ar speciālistiem periodontoloģijā (smaganu saslimšanu ārstēšanā), implantoloģijā, zobu protezēšanā, mutes, sejas un žokļu ķirurģijā un endodontijā (sakņu kanālu ārstēšanā).

Klīnikā tiek nodrošināti arī zobu higiēnas pakalpojumi pie zobu higiēnistiem, kuri ir specializējušies darbam ar ortodontijas pacientiem.

Nodaļā strādā ortodonti no RSU Stomatoloģijas institūta Ortodontijas klīnikas Dzirciema ielā 20. Šie speciālisti vienlaikus ir arī mācībspēki Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātē.

Pirms nu jau vairāk nekā diviem gadiem atklātā Implantoloģijas klīnika veidota ar mērķi pacientiem nodrošināt visu vajadzīgo speciālistu pieejamību vienuviet un piedāvāt pakalpojumus implantoloģijā, zobārstniecībā un tagad arī ortodontijā.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Estētiskās un lāzeru medicīnas klīnikas “Era Esthetic” attīstībā 10 gadu laikā investēti vairāk nekā divi miljoni eiro, no tiem 1,5 miljoni eiro ieguldīti medicīniskajā aprīkojumā, iegādājoties jaunākās tehnoloģijas dermatoloģisko slimību ārstēšanā un estētiskajā medicīnā.

Personāla izaugsmē un kvalifikācijas celšanā šajā laikā ieguldīti vairāk nekā 100 000 eiro.

"Klīnikas koncepts ir inovatīvāko tehnoloģiju piemērošana dermatoloģijā un estētiskajā medicīnā, kas palīdz Latvijas ārstiem un pacientiem neatpalikt no pasaules medicīnas tendencēm," norāda klīnikas vadītāja Jūlija Jurgele.

Starptautiskais klīniku tīkls, kura izcelsmes valsts ir Lietuva, jau 16 gadus darbojas Baltijā un 2022.gadā bija iekļauts Financial Times Eiropas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstā. Pašlaik “Era Esthetic” strādā Lietuvā, Latvijā, Vācijā un Francijā. Latvijā SIA “Era Esthetic” tika dibināta 2014.gadā.

Klīnikas dermatologiem pieejams asinsvadu ārstēšanas lāzers, pigmentācijas un tetovējumu noņemšanas lāzers, virkne frakcionētu lāzeru klīnikas ārstiem ļauj risināt tādas pacientu ādas problēmas kā rētas, strijas, traucējošie ādas veidojumi, ādas novecošanās pazīmes. Klīnikā pieejamas arī citas tehnoloģijas – radioviļņu un ultraskaņas metodes. “Era Esthetic” attīsta preventīvo medicīnu, kā arī pakalpojumus citās ar dermatoloģiju saistītas medicīnas sfērās – mikroķirurģijā un ginekoloģijā. Vēl viens “Era Esthetic” attīstības virziens ir zobārstniecība.

SIA Orto klīnika attīsta medicīnas tūrismu, kā arī vairo ārstu zināšanas un kompetenci, lai veicinātu klīnikas atpazīstamību un reputāciju starptautiskajā mērogā

SIA Orto klīnika pašreiz ir vienīgais privātais traumatoloģijas – ortopēdijas, mugurkaula specializācijas un reimatoloģijas – centrs. Šobrīd tās medicīnas pakalpojumu eksports veido 5–7% no apgrozījuma, taču tuvākajos piecos gados ir plānots to dubultot. Klīnikas lielākais akcionārs ir ABLV bankas holdinga uzņēmums AmberStone Group, taču bankas likvidācija klīnikas attīstību neietekmēs, tās finansiālais stāvoklis ļauj klīnikai veikt nepieciešamās investīcijas.

Moderns aprīkojums

SIA Orto klīnika nodibināta 2008. gadā, to izveidoja vairāki ārsti, kuri strādāja SIA Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnika Ādaži, kas atradās Ādažu slimnīcā. 2010. gadā klīnikas attīstībai tika piesaistīts investors – AmberStone Group – un nopirkts zemes gabals Rīgā, netālu no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas. Speciāli klīnikas vajadzībām tika uzbūvēta mūsdienīga ēka 3,5 tūkst. kvadrātmetru platībā; tā pirmos pacientus uzņēma 2013. gada vasarā. Orto klīnikas celtniecībā un aprīkošanā tika ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro. «Šī ir vienīgā slimnīca Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā, kura kādai šaurai medicīnas nozarei ir uzbūvēta no nulles. Tā ir pārdomāta gan no loģistikas viedokļa, gan pēc medicīniskā aprīkojuma un sniedzamajiem pakalpojumiem tā, ka var nodrošināt ar visu nepieciešamo cilvēkus ar balstaparāta problēmām,» atzīst SIA Orto klīnika valdes loceklis, līdzīpašnieks Andrejs Peredistijs. No valsts budžeta vai Eiropas Savienības struktūrfondiem klīnikas izveidošanā un labiekārtošanā līdzekļi nav piesaistīti.

Pacientu plūsmas pieaugums SIA «Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts» ļāvis 2018.gadā palielināt apgrozījumu līdz 14,681 miljonam eiro, kas bija par 14,6% jeb 1,873 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pretēji zaudējumiem 2017.gadā, pērn Stomatoloģijas institūtam arī izdevies strādāt ar peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas bija 8947 eiro.

Ekonomiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties, pieaugušas algas, kas pozitīvi ietekmēja pakalpojumu sektora nozares, tai skaitā arī zobārstniecību, SIA «Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts» skaidro gada pārskatā. Institūts atzīmē, ka pozitīva ietekme uz apgrozījuma pieaugumu bijusi arī 2017.gadā atvērtajai institūta Implantoloģijas klīnikai, kas pērn strādāja pilnu gadu, un 2017.gadā radītajām ārstu papildus darba vietām.

2019.gadā SIA «Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts» plāno paplašināt Implantoloģijas klīniku, piedāvājot ortodontu pakalpojumus un tādējādi palielinot piedāvāto pakalpojumu klāstu. Šim nolūkam paredzēts ieguldīt ap 500 tūkstošiem eiro, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Piņķu apkaimē, Jūrmalas šosejas malā, blakus degvielas uzpildes stacijai “KOOL” atvērta jau otrā “1 min. klīnika”, kur var saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi. Tuvāko mēnešu laikā plānots atvērt vēl vairākus punktus gan Pierīgā, gan Rīgas mikrorajonos, informē klīnikas valdes locekle un biznesa idejas autore Ramona Mežale.

Jau vēstīts, ka pavasarī Ādažos, pie Tallinas šosejas, blakus degvielas uzpildes stacijai "Viada" tikai atklāta pirmā šāda veida klīnika.

Pirmā pusgada laikā klīnikas vīzija esot sevi attaisnojusi: “Ir redzams, ka cilvēkiem Latvijā trūkst ātri pieejamu ambulatoro medicīnas pakalpojumu - bieži nākas gaidīt garās rindās, trūkst iespēju saņemt pakalpojumus ārpus ierastā mediķu darba laika. Daudzi klīnikas apmeklētāji atzīst, ka vairs nepaļaujas, ka veselības problēmas atrisināsies pašas no sevis. Viņi izvēlas vērsties pie speciālistiem klīnikā, nevis nodarbojas ar pašārstēšanos,” saka R.Mežale.

Līdzīgas ātrās apkalpošanas klīnikas ir daļa no veselības aprūpes sistēmas daudzviet pasaulē. Klīnikā var saņemt diagnostiku un medicīnas pakalpojumus akūtu, dzīvību neapdraudošu saslimšanu gadījumos, kā arī veikt vakcināciju, nodot laboratorijas analīzes un veikt cita veida manipulācijas.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

SIA Latvijas Amerikas acu centrs 2018. gadā plāno sasniegt četru milj. eiro lielu apgrozījumu, nākamajā gadā investīcijām atvēlēt vienu milj. eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) šogad pārkāpusi 25 gadu slieksni, un tā valdes locekle Una Brūna, atskatoties uz paveikto, atzīst, ka sākotnēji tā bija pat samērā traka ideja, veidot privātu klīniku, jo tolaik visi ārsti strādāja valsts medicīnā. Klīnikas dibinātājs un investors bija ASV profesors Džons Džozefs Makdermots, kurš Latvijas ārstiem iedēstīja ideju un ticību saviem spēkiem par privātas klīnikas izveidošanu. «Viņš bija tikai iespējas devējs, bet uzņēmuma vadība tolaik bija četru ārstu rokās, kuriem bija jādomā, kā vadīt biznesu, jo bija atbildība gan pret darbiniekiem, gan pacientiem, kuri saņēma pakalpojumu. Sākumā klīnikā bija tikai četri ārsti un menedžeris, kurš gan vadīja klīniku, gan pārdeva brilles, gan veica virkni citu pienākumu. Tagad klīnikā strādā 15 ārsti un ir plaša administrācijas komanda,» stāsta U. Brūna, kura pati uzņēmumā strādā jau 24 gadus.

"Mežaparka Rezidencēs" Rīgā tiks būvēta Dr. Mauriņa Vēnu klīnika - būvniecību plānots sākt nākamgad, un iecerēts, ka filiāle pacientiem būs pieejama 2023. gada pavasarī.

Kopējās projekta izmaksas - aptuveni 8 miljoni eiro.

Iecerēts, ka jaunās klīnikas platība būs ap 3800 kvadrātmetru, tā atradīsies iepretim ēkai "Mežaparka biroji". Tāpat kā biroju ēkas, arī plānotās klīnikas projekta autors ir arhitektu birojs "Didrihsons arhitekti". Pēc biroja vadošā arhitekta Gata Didrihsona sacītā klīnikas arhitektūra ir askētiska, racionāla, tehnoloģiski gudra un medicīnas vajadzībām atbilstoša, tomēr reizē arī eleganta un smalka.

"Baltais būvapjoms saudzīgi iesēdināts starp divām esošajām koku rindām, vienotā harmonijā un īpaši pārdomāti risinot teritorijas labiekārtojumu, ēkas arhitektūru un interjeru. Uzsvars uz vietējo ražotāju materiālu pielietojumu un augstu detaļu kvalitāti," stāsta G. Didrihsons.

Atklātas starptautiskās estētiskās un lāzermedicīnas klīnikas Era Esthetic jaunās telpās Rīgas klusā centra vēsturiskajā koka ēkā, kas atrodas nesen izveidotajā dzīvojamo ēku kvartālā Parkers.

Atklāšanas ceremonijas laikā klīnikas direktore Jūlija Jurgele uzsvēra, ka pēc pieciem nostrādātiem gadiem klīnikas atvēršana jaunās telpās ir iespēja arvien plašākam klientu lokam sniegt iespēju rūpēties par savas ādas skaistumu un veselību.

Jaunajās telpās divos stāvos izvietotas dažādas lāzertehnoloģijas, aparātprocedūras un injekciju metodes.

Klīnikas direktore piebilda, ka uzņēmums turpinās strādāt arī iepriekšējās klīnikas telpās Jeruzalemes ielā, kur iecerēts attīstīt jaunu estētiskās medicīnas virzienu un piebilda, ka pēdējā desmitgadē lāzerdermatoloģija visā pasaulē attīstās un kopumā arī Latvija neatpaliek no pasaules tendencēm.

Estētiskās medicīnas un lāzerdermatoloģijas klīnika Era Esthetic ir starptautiskā klīniku tīkla pārstāve, kas darbojas Lietuvā (Viļņā, Kauņā, Klaipedā), Vācijā (Frankfurtē), kopš 2015. gada - Latvijā (Rīgā un Jūrmalā).

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Paplašinot savu darbību, ortodontijas klīnika "Concordia zobārstniecība" ieguldījusi 210 tūkstošus eiro jaunu telpu iekārtošanā Kr.Barona ielā un modernu tehnoloģiju ieviešanā. Tas ļaus palielināt klīnikas kapacitāti, kā arī nodrošināt pasaules līmeņa zobārstniecības pakalpojumus, informē uzņēmums.

Klīnikas "Concordia zobārstniecība" apgrozījums 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, pieaudzis par 9 %, salīdzinot ar rādītājiem šajā periodā pērn. Tas izdevies, iespējami ātri pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un turpinot likuma ietvaros nodrošināt esošajiem un jaunajiem klientiem zobārstniecības pakalpojumus.

"Darbības paplašināšana ietilpa mūsu plānos vēl pirms pandēmijas, kas, protams, negatīvi ietekmēja arī mūsu klīnikas darbību. Taču to saskatījām kā iespēju – kā vieni no pirmajiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā ieviesām attālinātu zobārstniecības video konsultāciju veikšanu. Pavasarī pārstrukturizējām un digitalizējām arī citu pakalpojumu sniegšanas kārtību, kas ļāvis ne tikai uzlabot klīnikas darbības efektivitāti, bet arī investēt inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, pakalpojumu digitalizēšanā un modernu, plašu telpu iekārtošanā," komentē Dr.Med, ortodonts Māris Gržibovskis, klīnikas "Concordia zobārstniecība" īpašnieks

Ausu, kakla un deguna slimību diagnostikas un ārstēšanas iestāde LOR Klīnika atvērusi jaunu filiāli un tajā investējusi aptuveni 60 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja LOR Klīnikas vadītāja Romēna Namniece.

Nauda ieguldīta divu speciālistu kabinetu aprīkošanai - iegādāts profesionāls otolaringologu aprīkojums, tajā skaitā darba stacija, lāzerterapijas iekārta un labiekārtotas telpas. Klīnikas plānos ir attīstīt abas filiāles, piesaistot jaunus speciālistus, kas darbojas otolaringoloģijas vai tai tuvajās specialitātēs.

«Jaunās filiāles atklāšana ir nozīmīgs notikums mūsu klīnikas izaugsmē. Līdz šim pacientiem pakalpojumus varējām piedāvāt tikai Pārdaugavā, savukārt jaunā filiāle atvieglos piekļūšanu pacientiem no Centra, Juglas, Mežciema un citiem tuvējiem rajoniem, kā arī no Pierīgas novadiem un vidzemniekiem, kam nokļūšana uz Pārdaugavu līdz šim prasīja lieku stundu,» norāda LOR Klīnikas valdes loceklis, otolaringologs Jānis Sokolovs.

Zobārstniecības klīnikas "SIROWA Rīga" mediķi ir neizpratnē, kādēļ ārkārtas situācijas laikā liegta plānveida zobu ārstēšana, un norāda uz iespējamām dramatiskām sekām.

Savlaicīgas zobu ārstēšanas nenodrošināšana var novest pie nopietnākām problēmām un glābjamu zobu ekstrakcijas, lai gan pašlaik tam pietiktu ar plānveida vizīti. Turklāt pilnīgu neizpratni rada noteikumi, kas ļauj darboties kosmetologiem, manikīriem un pat tetovēšanas saloniem, lai gan tajos higiēnas prasības un iespējas nodrošināt sterilitāti, kā arī pasargāt no inficēšanās ar jauno koronavīrusu ir daudz zemākas.

Zobārstniecības klīnikas SIROWA Rīga vadītājs Edgars Antonevičs stāsta, ka lielākā daļa kolēģu piekrituši turpināt strādāt un apkalpot klientus, apzinoties risku, kā arī apliecinot izpildīt visaugstākās drošības prasības medicīniskajam personālam un pacientiem. "Mediķi apzinās risku, un ir gatavi ievērot visas aizsardzības prasības, lai pasargātu sevi un pacientus no iespējas inficēties ar Covid-19," saka klīnikas vadītājs. Tomēr ārkārtas situācijas laikā atļauti tikai akūti zobārstniecības pakalpojumi, liedzot piedāvāt pacientiem plānveida ārstēšanu. Turklāt nav skaidri noteiktas robežas, kas uzskatāma par plānveida un kas par akūtu ārstēšanu.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.