Telpa ir vēsa, bet skaista. Tās vidū uz paaugstinājuma novietota Goda grāmata. Pirmais ieraksts veikts pirms četriem gadiem, parakstoties Rīgas pilsētas vadībai.
Grūti iedomāties, ka vēl pirms četriem gadiem te bijusi slotu glabātava, taču radusies ideja svinīgās ziedu nolikšanas padarīt īpašākas. Tagad viesi var ienākt un atstāt savu vēlējumu. Uz trepju margām sakārtas vainagu lentes. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis skaidro – bijis žēl tās mest ārā un kopš 2006. gada sakrāta ievērojama kolekcija. Tās atstājuši pat karaļi un imperatori.
Kamēr aplūkojam pieminekļa iekštelpu, apkārt rosās Regīnas kundze – viņa ir viena no tiem, kas ikdienā rūpējas par pieminekli. Klāt ir gandrīz katru dienu un, kā slavē G. Gailītis, laukumā dzenās pat pāris koku lapu. Sieviete ir kautrīga un labāk strādā nekā runā, bet par savu darbu viņa saka: «Man tā ir goda lieta.» Arī no malas jūtams, ka viņai piemineklis ir dārgs un savu darbu vēlas izdarīt pēc iespējas labāk. Viņa pieminekli un tā apkārtni kopj kopš 2008. gada. Toreiz, kad uz šejieni nosūtīta no Brāļu kapiem, sieviete bijusi pārsteigta, bet pateicīga par uzticību. Viņa uzskata, ka piemineklis ir jāsargā. Vairākkārt lūdz mums, lai pasakām, ka sveces plastmasas trauciņos likt nevajag, jo tās bojā pieminekļa pamatni, un, kādā brīdī pat nepabeidzot iesākto teikumu, steidz aizrādīt jauniešiem, kuri apsēdušies uz trepēm.
Raksti par tēmu
Kā skaidro G. Gailītis, kārtīga pieminekļa apkope būtu jāveic vismaz reizi 10 gados. Lai gan šādai tīrīšanai vajadzēja jau būt, tā plānota tikai 2016. vai 2017. gadā, jo nepieciešami vismaz 150 000 eiro.
Tēlnieks Jānis Strupulis Dienai stāsta, ka vārds Milda tautās iegājies no pieclatnieka, lai gan uz monētas redzamās sievietes prototips ir korektore Zelma Brauere. Turklāt monēta apgrozībā laista, vēl pirms celts Brīvības piemineklis. Nav arī skaidrs, kā pieclatnieka tautumeita tikusi pie vārda Milda, taču skaidrs ir tas, ka ir Brīvības piemineklis un Brīvības tēls. «Ne Milda, ne Zane, ne Anna, bet Brīvības tēls,» sarunai pievienojas Rīgas pieminekļu aģentūras Sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītāja Mārīte Šenberga. Pēc viņas domām, Brīvības tēls iesauku nav pelnījis. Tas ir cieņas un godbijības jautājums.
Plašāk lasiet rakstā Simbols, kas vieno un stiprina otrdienas, 17.novembra laikrakstā Diena (4.lpp)!
