Kordiceps (Cordyceps sinensis) ir reta, ļoti dārga sēne, kas aug Ķīnas, Tibetas un Nepālas kalnienēs sūros klimatiskajos apstākļos. Tās ieguve nodrošina iztiku vietējiem iedzīvotājiem, taču klimata pārmaiņas ir jūtamas arī viņu maciņos.

Tā, piemēram, fermeris Ma Junksiao no Rietumķīnas katru pavasari dodas uz vairāk nekā 600 kilometru tālo kalnu Cjinhai provincē, kur pievienojas aptuveni 80 citiem cilvēkiem, ko nolīgusi vietējā kompānija, un meklē Ķīnas kordicepu – sēni, kam it kā piemīt dziedinošs spēks. 2010.gadā kordicepu iepirkuma cena sasniedza augstāko līmeni – vairāk nekā 100 tūkstošus dolāru par kilogramu, liekot neskaitāmiem Ķīnas iedzīvotājiem doties kalnos un lasīt šīs sēnes. Neskatoties uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, augstākās kvalitātes kordicepi aizvien maksā dārgi – aptuveni 72 dolārus par gramu jeb 2016 dolārus par unci, pārspējot zelta cenu, kas patlaban ir aptuveni 1340 dolāri par unci.

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Lai pētītu ledājus un vides piesārņojumu, šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki devās ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, kuru no Ziemeļpola šķir 1300 km

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) ģeologi Svalbārā veica trīs politermālu ledāju pētījumus, izmantojot ģeofizikālas un tālizpētes pētījumu metodes. Veicot ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, pētniekiem izdevies iegūt detalizētus datus par Valdemārbrēena ledāja termālo struktūru. Šādi dati uz šī ledāja iegūti pirmoreiz, un jau šobrīd latviešu pētnieki atzīst, ka no tiem izdosies uzrakstīt zinātniski nozīmīgu publikāciju.

Ekspedīcijas dalībnieks, pēcdoktorantūras pētnieks K. Lamsters atzīmē Svalbāras ledāju unikalitāti: «Svalbārā ir viena no lielākajām pulsējošu ledāju koncentrācijām pasaulē. Šo ledāju uzvedība ir dabas fenomens, jo tie mēdz strauji uzvirzīties par spīti krasām klimata pārmaiņām Arktikā. Svalbāras ledāji bieži tiek raksturoti arī kā politermāli, respektīvi, ledus temperatūra ledājā un īpaši tā pamatnes daļā ir atšķirīga, veidojot apgabalus ar «siltu» un «aukstu» ledu. Politermālu ledāju termālā struktūra var būt diezgan sarežģīta. Ja ledājs ir auksti bāzēts, tas ir piesalis pie gultnes, savukārt silti bāzēta ledāja pamatnē atrodas ūdens, un ledājs ir spējīgs aktīvi plūst, erodēt tā gultni un veidot dažādas zemledāja reljefa formas, kuras ir plaši izplatītas arī Latvijā. Mums ir izdevies lokalizēt «silta» ledus apgabalu, kurš izveidojies ledāja akumulācijas zonā, kur ledus biezums ir vislielākās.

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Globālās sasilšanas dēļ Antarktikas ledāji tagad kūst apmēram sešas reizes straujāk nekā 1979.gadā, novedot pie aizvien augstāka ūdens līmeņa pasaules jūrās, brīdina zinātnieki pirmdien publicētā pētījumā.

Antarktikas ledus kušana no 1979. līdz 2017.gadam paaugstināja ūdens līmeni jūrās par 1,4 centimetriem, teikts pētījumā ASV žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences» (PNAS).

Ir gaidāms, ka straujais ledus kušanas temps turpmākajos gados novedīs līdz katastrofālam jūras ūdens līmeņa kāpumam, uzskata pētījuma vadošais autors Ēriks Rinjo no Kalifornijas Universitātes ģeosistēmas zinātņu katedras.

«Antarktikas ledum turpinot kust, mēs paredzam jūras ūdens līmeņa celšanos par daudziem metriem nākamo gadsimtu gaitā,» sacīja Rinjo.

Jūras ūdens līmeņa kāpums par 1,8 metriem līdz 2100.gadam visļaunāko scenāriju gadījumā izraisīs daudzu piekrastes pilsētu applūšanu, kurās dzīvo miljoniem cilvēku, konstatēts iepriekš veiktos pētījumos.

Ar aicinājumu saudzēt planētu automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls "Neste" sācis tirgot T kreklus, kas ir ražoti no 100% pārstrādāta auduma.

Šī iniciatīva ir daļa no "Neste" misijas atstāt tīrāku planētu mūsu bērniem, aicinot veikt atbildīgas un dabai draudzīgas izvēles katru dienu.

"Neste" T krekli ir radīti no 100% pārstrādāta tekstila, kura dizainā ir aktualizēta viena no globālās sasilšanas radītajām problēmām – ledāju kušana. T krekli veidoti gan ar dizainu bērniem, gan pieaugušajiem.

Tie ir izgatavoti no apģērbu ražošanas procesā radītajiem tekstilmateriāla atlikumiem. Lai izmantotu materiālu tālākai pārstrādei, tas tiek šķirots pēc krāsas un atbilstoši pārstrādāts, lai veidotu jaunus dzijas pavedienus. Šāds t-kreklu ražošanas process nepieprasa auduma krāsošanu un jauna kokvilnas materiāla izmatošanu. Izmantojot 100% pārstrādātu audumu, ražošanas procesā tiek ietaupīts liels daudzums ūdens – konkrēti viena "Neste" t-krekla ražošanas laikā tiek ietaupīti 2 700 litri ūdens.

Klimata pārmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā nav apstājušās, un siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc īslaicīgas samazināšanās atgriežas līmenī, kādā tās bija pirms pandēmijas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), atsaucoties uz vairāku pasaules vadošo aģentūru un zinātnes organizāciju ziņojumu "United in Science 2020".

Tajā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts, kā pandēmija mazinājusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu. Samazinoties aviācijas un kuģniecības pārvadājumiem, sarukusi prognožu modeļu precizitāte un iespējas veikt nozīmīgus okeānu un atmosfēras novērojumus.

Arī sauszemes novērojumu tīklā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi ikdienas darbu - ievērojami traucēti novērojumi, ko veic manuāli, it īpaši Āfrikā un Dienvidamerikā.

Nepietiekamo novērojumu dēļ jau ir atcelti vairāki globāli pētījumi par okeāniem un ledājiem un vēl vairākus, visticamāk, nāksies atcelt. Novērojumu pārtraukumi radīs arī nepilnības vēsturisko datu rindās, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu uzraudzībai. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā šobrīd ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt.