Raksts vecāks par gadu!

Publicēts 18.06.2019

FOTO: Grenlande strauji kūst

Grenlandē neierasti agri sācies ledus kušanas periods – aizvadītajā nedēļā vienas dienas laikā sala zaudēja teju divas gigatonnas ledus.

Zane Atlāce 18.06.2019

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

5 foto

Esc

Ledāju kušana jūnijā ir diezgan neparasta parādība, jo parasti straujākās kušanas posmi ir jūlijā, vēsta CNN.

Tikmēr Dānijas Meteoroloģijas institūta pētnieks Stefens Olsens, pētot ledus kušanu Grenlandē, fotogrāfijā (skatīt galerijā) iemūžinājis iespaidīgu ainu – suņu pajūgs pārvietojas nevis pa ierasto ledu, bet ūdeni.

Raksti par tēmu

Vide

NIRI īstenos 30 miljonu eiro projektu Latvijas notekūdeņu uzraudzībai

Dienas Bizness

Vide

Eco Baltia un INVL Baltic Sea Growth Fund palielina līdzdalību Metal-Plast līdz 83%

Dienas Bizness

Vide

Piesaista 22,3 miljonus eiro bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva rekonstrukcijai

Dienas Bizness

Vide

NIRI īstenos 30 miljonu eiro projektu Latvijas notekūdeņu uzraudzībai

Dienas Bizness

Vide

Eco Baltia un INVL Baltic Sea Growth Fund palielina līdzdalību Metal-Plast līdz 83%

Dienas Bizness

Vide

Piesaista 22,3 miljonus eiro bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva rekonstrukcijai

Dienas Bizness

Žurnāls Nature publicējis pētījumu, kurā atklāts, ka pasaules ledāji laikā no 1961.gada zaudējuši vairāk nekā deviņus triljonus tonnu ledus, pasaules jūras līmeni paaugstinot par 27 milimetriem.

Pētījumā secināts, ka ledāji laikā no 1961. līdz 2016.gadam zaudējuši 9625 gigatonnas ledus.

Vislielākie ledus zudumi bijuši Aļaskā, kas seko ledāji Grenlandes ledus segas malā un ledāji Andu dienvidos. Ievērojams daudzums ledus zudis arī ledājos Arktikā Kanādā un Krievijā, kā arī Svalbārā.

ledāju kušana Grenlande ledāji

Vide

ES valstis vienojas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par vismaz 90% līdz 2040. gadam

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par vismaz 90%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, trešdien paziņojis Dānijas enerģētikas ministrs Larss Ogords.

LETA 5. novembris, 2025

ES valstis vienojas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par vismaz 90% līdz 2040. gadam

Plāns paredz, ka 5% samazinājumu var panākt ar starptautisku kompensāciju mehānismu palīdzību.

Lasīt visu

Vide

Latvija tomēr pārņems ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu darbību regulējošās direktīvas

Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

LETA 9. oktobris, 2025

Latvija tomēr pārņems ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu darbību regulējošās direktīvas

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Lasīt visu

Vide

Rīgā iebraukšanas maksu centrā rosina ieviest līdz dzelzceļa lokam

Rīgā zemo emisiju zonu plānots ieviest Vecrīgā, Rīgas centrā līdz dzelzceļa lokam, kā arī teritorijā no Centrāltirgus līdz Lāčplēša ielai, kur plānots ierobežot pārvietošanos ar automašīnām, 9.jūnijā ieceres prezentācijā informēja SIA "Ernst & Young Baltic" vecākais konsultants Oskars Leosks.

LETA 10. jūnijs, 2025

Rīgā iebraukšanas maksu centrā rosina ieviest līdz dzelzceļa lokam

Zemo emisiju zonas izveidei tiek piedāvāti vairāki scenāriji, kas pamatā piedāvā pēc pāris gadiem plašāk vai šaurāk ieviest iebraukšanas maksu galvaspilsētas centrā.

Lasīt visu

Vide

FOTO: Par teju 22 miljoniem eiro īstenota Skanstes revitalizācijas 1.kārta

Skanstē atklāta teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta – izveidota teju 15 hektārus plaša, labiekārtota teritorija ar pastaigu takām, ūdens ainavām, skeitparku, volejbola laukumiem, āra trenažieriem un bērnu rotaļu laukumiem.

Dienas Bizness 16. aprīlis, 2025

FOTO: Par teju 22 miljoniem eiro īstenota Skanstes revitalizācijas 1.kārta

Projektā izbūvētas četras jaunas ielas un inženiertīkli. Centrālā vieta ir jaunais Skanstes parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā 7 hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa. Ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, kā arī ierīkoti āra trenažieri. Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām. Uzstādīti 46 velosipēdu statīvi. Viens no galvenajiem parka elementiem ir skeitparks. Kopumā parkā izveidotas pastaigu takas vairāk kā divu kilometru garumā un jaunie celiņi izbūvēti gan ar betona bruģa segumu, gan ar virskārtu, kas piemērota skriešanai. Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Lasīt visu

Vide

Kā izveidot stabilo atkritumu pārstrādes ekosistēmu: intervija ar Aivaru Šveidu

Ekoloģijas jautājumi ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem Eiropā. Katra valsts veltī īpašu uzmanību atkritumu savākšanas un pārstrādes iniciatīvām. Aivars Šveida jau 20 gadus darbojas pārstrādes nozarē un ir dažu uzņēmumu, kas nodrošina pilnu otrreizējo izejvielu savākšanas, transportēšanas un pārveidošanas ciklu, līdzdibinātājs. Ekosistēmas galvenais uzņēmums — “Zaļais Cikls” — ir starp lielākajiem Latvijā atkritumu iepirkšanas ziņā. Aivars pastāstīja, kā viņam izdevās organizēt otrreizējo izejvielu pilna cikla pārstrādes biznesu, un pateicoties kam ir saglabāta uzņēmumu stabilitāte pat šai nozarei grūtos laikos. Pastāstiet mums par “Zaļais Cikls” vēsturi, kā jūs ienācāt šajā biznesā un ar ko sākāt? Es ienācu šajā jomā tieši pirms 20 gadiem — toreiz Eiropā tikai radās tendence ekoloģiski apsaimniekot otrreizējās izejvielas. Es ieraudzīju perspektīvas šajā nišā un iekārtojos darbā par menedžeri ottreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumā. Darbs mani uzreiz aizrāva, un es sāku pastiprināt

11. aprīlis, 2025

Kā izveidot stabilo atkritumu pārstrādes ekosistēmu: intervija ar Aivaru Šveidu

Lasīt visu