Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Novembra pēdējā nedēļā trešo reizi norisināsies jauno modes dizaineru konkurss «MERINGUE».

Šogad konkurss tiek rīkots kā divu organizāciju – biedrības «Latvijas Modes palāta» un LKA Latvijas Kultūras koledžas sadarbības projekts.

No konkursam iesūtītajiem 20 pieteikumiem finālam ir kvalificējušās vienpadsmit kolekcijas, kuru autori ir Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunie dizaineri.

Konkursa kolekcijas vērtēs starptautiska žūrija, kuras priekšsēdētāja būs modes žurnāliste un Milānas Jaunās mākslas akadēmijas (New Academy of Fine Arts) profesore Ļuba Popova. Modes skatē tiks demonstrēta arī konkursa «MERINGUE» vēstneses, modes dizaineres Laimas Jurčas kolekcija «Illuminated», kas radīta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī modes dizaineres Ivetas Vecmanes jaunākā kolekcija.

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Zīmola Imperial Lace radītāji Olga un Normunds Bērziņi sākuši ražot mežģīņu audumu, kuru savām kolekcijām ir izvēlējušies arī ārvalstu tērpu dizaineri.

Bērziņu ģimenes impēriju veido veikals Tērbatas ielā un tērpu šūšanas ateljē Imperial Couture House, kura lielākais veikums ir Zviedrijas princesei Madlēnai darinātā 18 kilogramu smagā kleita no 15 tūkstošiem zīda auduma ziedu, kurā viņa apmeklējusi Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju. Ģimene lepojas ar to, ka ir iekāpusi nākamajā attīstības līmenī, mežģīņu auduma tirgošanu papildinot ar šī greznā materiāla ražošanu pēc pašu radīta dizaina.

Arī lācis slido

O. Bērziņa ir absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti un desmit gadus pēc augstskolas beigšanas ir vadījusi dažādus IT projektus, līdz noticis «klikšķis» – viņa ir sākusi domāt par kleitām un pāris dienu laikā nolēmusi mesties iekšā tērpu salonu biznesā. 2004. gadā Rīgā, Brīvības ielā atvērts Latvijas mērogiem paliels kāzu salons Four Seasons, kura darbībai 2008. gadā punktu pielikusi ekonomiskā krīze valstī. Pēc ilgāka pārtraukuma – 2013. gadā – izdevies īstenot sapni par specializētu mežģīņu veikalu un Avotu ielā atvērta mežģīņu valstība Chantelle Dentelle (no franču val. – smalkas mežģīnes). Vēlāk zīmols pārtapis par Imperial Lace, šajā rūpalā jau ir iesaistījušies arī pārējie ģimenes locekļi – vīrs Normunds un meita Kortnija. «Mežģīņu pirmsākumi meklējami impēriju laikos. Pateicoties to laiku cilvēku kaprīzēm, tika veidoti unikāli izstrādājumi. Turklāt impērija var būt arī ģimene,» spriež Olga Bērziņa.

Šajā nedēļas nogalē Ķīpsalā notiek izstādes Baltic Furniture 2019 un Design Isle 2019.

«Baltic Furniture» ir mēbeļu, interjera un apgaismojuma risinājumu izstāde, kas vienkopus pulcē nozares ražotājus un tirgotājus. Apmeklētājiem tā ir iespēja vienuviet iepazīt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas, Vācijas, Somijas un vēl citu valstu ražotāju piedāvājumu.

Savukārt Rīgas starptautiskajā dizaina izstādē «Design Isle 2019» var apskatīt Baltijas dizaina uzņēmumu, profesionāļu un studentu rūpnieciskā, modes, vides, interjera, foto un grafiskā dizaina darbus.

Izstādē apskatāmas dizaina mēbeles, gaismas ķermeņi, apģērbi un aksesuāri, dzīvesstila produkti u. c. dizaina produkti, ko prezentē dizaineri un dizaina uzņēmumi. Latvijas dizaina skolu un augstskolu audzēkņi izstādē prezentē savus diplomdarbus un radošos projektus.

Rīgas Tehniskā universitāte kopā ar Aizsardzības ministriju un "Garage 48" pirmo reizi Latvijā rīkos aizsardzības industrijas hakatonu "Garage 48 Defence Makeathon 2020", kura dalībnieki 48 stundu laikā radīs funkcionējošus drošības un aizsardzības risinājumu prototipus.

Inovāciju pasākums "Garage 48 Defence Makeathon 2020" notiks no 31. janvāra līdz 2. februārim Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikā. Dalībai var pieteikties līdz 24. janvārim.

Šāds pasākums tiek rīkots, lai veicinātu inovāciju radīšanu aizsardzības nozarē un pavērtu iespējas plašākam interesentu lokam iesaistīties specifisku nozares izaicinājumu risināšanā.

"Hakatons ir lielisks veids nozarei, kā radīt interesi un izpratni par savu specifiku un vajadzībām, bet ieinteresētām personām un uzņēmumiem – prezentēt savas idejas un risinājumus, pārbaudīt to lietojamību, saņemt ekspertīzi, padomus un atbalstu mērķu sasniegšanai, satikt līdzīgi domājošos, dibināt kontaktus. Hakatons var kalpot par atspērienu inovatīvu produktu un jaunu uzņēmumu izveidei, tādējādi sekmējot tautsaimniecības un, ja ideja balstīta pētniecībā, arī vietējo pētniecības iestāžu attīstību," uzsver Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Modes zīmols One Wolf Vecrīgā, Laipu ielā atklājis jaunu veikalu.

«Mēs gribam atdzīvināt šo ielu. Pirms mums šīs telpas gadu bija tukšas, un vēl pirms tam te bija suvenīru veikals. Veikalam izvēlētā vieta - Vecrīga - ir stratēģiski laba. Mēs gribam būt tuvāk tūristiem un tieši viņiem vairāk parādīt Latvijas modes dizainerus. Par šīm telpām uzzinājām augusta beigās, un šobrīd esam parakstījušas nomas līgumu uz trīs gadiem,» sacīja Sarmīte Mickeviča, One Wolf līdzīpašniece.

Jaunais veikals ir gandrīz divas reizes lielākas par pirmo veikalu – 50 kvadrātmetros ir iekārtotas tehniskās telpas un 37 kvadrātmetros - tirdzniecības zona, kas attiecībā pret esošo veikalu Lāčplēša ielā ir divas reizes vairāk. Jaunajā veikalā strādās trīs pārdevēji.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Modes biznesā Latvijas dizaineriem ir grūti konkurēt. Ja esi itāļu vai franču modes mākslinieks, uzreiz ir liels «uzticības kredīts». Ja esi no nelielas valsts, kurai nav tādas modes vēstures, ir jābūt divreiz talantīgākam, darbīgākam un gudrākam. Taču Latvijas māksliniekiem ir potenciāls, biznesa portālam db.lv uzsver Elena Strahova, Baltijas modes federācijas prezidente.

Viņa atzīst, ka modes bizness ir ļoti komplicēts. «Mēs redzam galvenokārt aisberga virsotni. Var būt tā, ka zīmols ir pārstāvēts vairākās valstīs un ļoti labos veikalos, bet reālie pārdošanas skaitļi nav iepriecinoši. Var būt arī tā, ka pārdošanas apjomi ir iespaidīgi, bet biznesu nevar saukt par veiksmīgu. Tam iemesls var būt, piemēram, nepareizi sakalkulēta pašizmaksa attiecībā pret pārdošanas cenu. Ir gadījies tā, ka modes zīmols, ieejot lielā tirdzniecības tīklā vai veikalā, tik ļoti samazina iepirkšanas cenas, ka galu galā zaudē vairāk nekā vinnē,» stāsta E. Strahova.

Patērētāju uzvedība, gaume un pirkšanas ieradumi mainās tik strauji, ka vajadzība pēc jauniem dizaineriem arvien pieaug. «Sieviešu apģērbu niša tradicionāli skaitās spēcīgākā, jo tajā ir vislielākā auditorija. No otras puses - tajā ir arī vislielākā konkurence, jo ne tikai pieprasījums, bet arī piedāvājums ir visplašākais. Vairāki Latvijas dizaineri izvēlējušies bērnu modes nišu un strādā tajā ļoti veiksmīgi,» stāsta E. Strahova.

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs par godu VAS «Latvijas dzelzceļa» simtgadei kopā ar dizaineri Unu Grants radījis dizaina plakātu sēriju. Tajā attēlotas piecu lielāko Latvijas pilsētu dzelzceļa staciju tehniskās shēmas.

Sērijā radīti pieci plakāti ar Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas un Gulbenes dzelzceļa staciju shēmām. Katra stacija aplūkota kādā nozīmīgi vēsturiskā laikā, piemēram, Jelgavas stacija – 1944. gadā, kad tajā bija tikai Eiropas platuma 1435 milimetru sliedes, kādas tagad ir paredzētas Rail Baltica projektā. Savukārt Daugavpils stacija iemūžināta 19. gadsimta beigās, kad dzelzceļš Latvijas teritorijā bija tikai attīstības sākumposmā. Pie stilizētā, lakoniskā sliežu ceļu zīmējuma uz plakāta ir arī vēsturiska izziņa par attēloto laika periodu.

«Ideja par plakātiem ar tehniskām staciju shēmām radās Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja darbiniekiem. Tiku uzrunāta, lai realizētu šo ideju, un sadarboties šķita tikai pašsaprotami, jo dēla mīļākais muzejs ir tieši dzelzceļa muzejs. Neskatoties uz to, ka staciju shēmas ir tehnisks zīmējums, manuprāt, tajā slēpjas kaut kas vairāk. Stacija ir kā simbols dzīvai, cilvēku iedzīvinātai pilsētai, kur mudž no vilcieniem un cilvēku trajektorijām. Ieraugot tehniskās staciju sliežu shēmas, saskatīju tajās interesantu grafisku zīmējumu un pat daļēju līdzību ar cilvēka anatomiskajām muskuļu šķiedrām,» stāsta plakātu grafiskā dizainere Una Grants.

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, ieskaitot arī idejas stadijas projektus.

Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka.

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm.

Pārbūvējot kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Rīgā, A. Briāna ielā 13, taps modernas prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace’’ Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas vajadzībām, kā arī mūžizglītības prototipēšanas pakalpojumu centrs.

Ēkās plānots izvietot sešas minēto skolu izglītības programmām atbilstošas jauna produkta parauga izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu studiju procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem. Projektu plānots pabeigt 2023. gada vasarā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Īstenojot projektu vēsturiskā tehnikuma ēka iegūs jaunu kvalitāti un saturu, vienlaikus arī ēkas apkaime iegūs jaunu, radošu elpu. Atjaunojot ēku tiks ieviesti energoefektivitātes risinājumi, kas uzlabos telpu mikroklimatu un sniegs būtisku siltumenerģijas ietaupījumu. Studentiem un jaunu produktu radīšanas entuziastiem šeit būs mūsdienīgas apmācību un radošās darbības iespējas, Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem – sakopta un labiekārtota apkārtesošā pilsētvide,” norāda R. Griškevičs.

No 23. līdz 25. novembrim Latvijā, Cēsīs, notiks starptautiskais koksnes hakatons Garage48 Wood 2. Tajā jau otro reizi vienkopus pulcēsies Igaunijas un Latvijas kokrūpniecības nozares praktiķi, industriālie dizaineri, arhitekti, inženieri, kā arī saistīto jomu studenti, kuri kopā ar profesionālu un nozarē atpazīstamu mentoru palīdzību 48 stundu intensīvā komandu darbā izstrādās jaunu koksnes produktu prototipus, šoreiz meklējot risinājumus kokmateriālu izmantošanai publiskajās telpās un nozarē kopumā.

“Pirmais koksnes hakatons, kas norisinājās pirms gada Igaunijā, aktivizēja kokrūpniecības nozari. Starpdisciplinārās komandas darbs pasākuma ietvaros, kad vienā komandā darbojas dažādu specializāciju pārstāvji, palīdzēja MVU pārplānot dažādus procesus uzņēmumu iekšienē vēlāk. Balstoties uz atsauksmēm, kopš pagājušā gada koksnes hakatons ir viens no gaidītākajiem pasākumiem nozarē,” uzsver projekta “Koksne un mēbeles” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Laima Engere, kura ikdienas darbā cieši sadarbojas ar kokrūpniecības industrijas uzņēmējiem.

Hakatons kā ideju un pieredzes apmaiņas formāts ir ierasts jaunu ideju un virzienu atklāšanas instruments daudzās citās radošo industriju nozarēs. “Kopā ar sadarbības partneriem Igaunijā nolēmām organizēt hakatonu tieši kokrūpniecības nozarei, tajā sapulcējot starpdisciplināru dalībnieku sastāvu – gan nozares profesionāļus, gan dizainerus, arhitektus. Jau pērn pasākuma laikā redzējām šīs idejas efektivitāti un vērtību – 48 stundu laikā komandas radīja patiešām inovatīvas idejas ar augstu potenciālo pievienoto vērtību. Turklāt virkne no hakatonā dzimušajām idejām jau ir pārtapušas ļoti konkrētos projektos,” norāda Laima Engere.

Valsts SIA "Latvijas Proves biroja" izsludinātajā iepirkumā tiesības par 300 000 eiro izgatavot Latvijas valsts apbalvojumus sarunu procedūrā ieguvis Lietuvas uzņēmums "Alpera", liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē publicētā informācija.

Pēc elektronisko iepirkumu sistēmā "www.eis.gov.lv" atrodamās informācijas, līgums ar Lietuvas uzņēmumu noslēgts uz četriem gadiem un piedāvātā līgumcena ir 300 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Noslēgtajā līgumā norādīts, ka uzņēmumam "Alpera" būs jāizgatavo Latvijas valsts apbalvojumi - Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. "Alpera" saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumā esošajiem Latvijas valsts apbalvojumu zīmējumiem, Valsts prezidenta kancelejas apstiprinātiem etaloniem un tehnisko specifikāciju, izmantojot apbalvojumu presformu komplektu, izgatavos un nodos pasūtītājam apbalvojumu komplektus.

Pēc "Alpera" interneta vietnē atrodamās informācijas, uzņēmums izveidots 1997.gadā. Tas izgatavo dažāda veida produktus, kas veidoti no dzeltenā metāla, vara, misiņa, melhiora, sudraba, zelta un bronzas. Uzņēmumā strādā profesionāļi, kuriem ir piecu līdz 30 gadu pieredze. Tie ir gan juvelieri, gravieri, gan dizaineri, skulptori un citi.

Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Marta Prēdele kā savu materiālu jūt porcelānu, no tā rada funkcionālus dizaina traukus, kas attēlo ainavu.

M. Prēdeles bakalaura darba pamatdoma ir vērst uzmanību uz ainavas estētiskajām vērtībām. "Es atradu veidu, kā varu savu iedvesmu – ainavu – izpaust telpiskā funkcionālā objektā caur radošu un arī glezniecisku procesu – radot porcelāna glāzes. Katras glāzes ainavas attēls ir unikāls un, grozot glāzi uz riņķi, var redzēt pilnu ainavas loku. Īpašais dizaina moments šajā darbā ir tas, ka, saliekot visas 12 glāzes joslā, tās veido vienu kopīgu ainavas attēlu, jo glāzes savā starpā ir saistītas ar ainavas attēlu, kas attīstās no vienas glāzes otrā. Glāzes var sadalīt arī mazākās grupās un radīt mazākas gleznas. Rezultātā šis darbs ir gan kā konceptuāla kolekcija un eksponējams izstāžu darbs, gan ikdienā kalpojoša māksla, no kuras baudīt dzērienus un padarīt savu vidi estētiskāku," viņa teic.

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" 2019. gadā apgrozījis 116 miljonus ASV dolāru, kas ir par 49,6% vairāk nekā gadu iepriekš, kad apgrozījums bija 77,4 miljoni ASV dolāru, informē uzņēmumā.

"Printful Latvia" apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 23 miljonus eiro un guvis 8 miljonus eiro lielu peļņu, kas ir 90% pieaugums salīdzinot ar 2018. gadu. 2019. gadā uzņēmums samaksājis nodokļus 3 miljonu eiro apmērā.

"Printful" komandā visā pasaulē ir vairāk nekā 800 cilvēku, 350 no tiem - Latvijā. Uzņēmumā strādā ražošanas, pārdošanas, mārketinga un klientu atbalsta speciālisti, programmētāji, jauno produktu izstrādātāji, ražošanas iekārtu operatori, dizaineri, šuvēji un citu profesiju pārstāvji.

"Mēs esam sevi pierādījuši kā ilgstspējīgu uzņēmumu, kas attīstītās, sekojot līdzi pasaules e-komercijas tendencēm. Ar mums kopā izauguši vairāki veiksmīgi e-komercijas veikali, un ražot produktus ar savu zīmolu mums uzticējušas lielas, starptautiskas kompānijas. Aicinu arī Latvijas iedzīvotājus padomāt par to, vai "Printful" varētu kļūt par viņu biznesa partneri. Latvijā ir cilvēki, kuriem izdevies iekarot pasaules tirgus," komentē uzņēmuma līdzdibinātājs un izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Patentu valde, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienība aicina līdz šī gada 22. martam pieteikties prestižākajam konkursam rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā «Gada preču zīme 2018» nominācijās «Gada preču zīme – Latvijai» un «Gada preču zīme – pasaulei».

«Preču zīme ir viens no būtiskiem instrumentiem uzņēmēja atpazīstamības veicināšanai. Mums ir patiess prieks, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās, cik būtiski ir aizsargāt savu preču zīmi. To pierāda arī tas, ka pagājušajā gadā nacionālajā procedūrā tika pieteiktas vairāk nekā 2000 preču zīmes. Konkurss dod iespēju ne tikai izcelt savu preču zīmi, bet arī ļauj gūt sabiedrības un žūrijas novērtējumu, kā arī pretendēt uz konkursa apbalvojumiem,» norāda Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

«Ik gadu konkurence konkursā starp preču zīmēm pieaug, un tas priecē, jo uzņēmēji arvien vairāk novērtē savu intelektuālo īpašumu. Latvijas ekonomikas izaugsmei arī spēcīgi zīmoli, kas atpazīstami gan vietējā, gan eksporta tirgū, ir būtiski, lai pircējs tos ne tikai izvēlētos, veicot ikdienas pirkumus, bet arī novērtētu kā kvalitātes zīmi,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu, bet sniedz arī informāciju par to.

Video skatāms zemāk!

Latvijas uzņēmums Vivid Tech radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju, kas piedāvā pircējiem uzzināt ne vien produkta cenu, bet arī tā sastāvu, atlikumu noliktavā, izmantošanas iespējas un citu informāciju.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms trīs gadiem, bet SIA Vivid Tech reģistrēts 2017. gada vasarā. «Pietiekami ilgi darbojos tirdzniecībā un novēroju zināmas problēmas, piemēram, cenu izdrukāšana veikalā aizņem ļoti daudz laika un patērē daudz papīra. Konkrēti, ja veikalā ir jānomaina ap 1000 cenu zīmēm mēnesī, tad tas prasa laiku. Sāku pētīt, kas tiek piedāvāts tirgū. Protams, piedāvājumā ir elektroniskās cenu zīmes, bet man likās, ka var labāk, un radās doma radīt interaktīvas cenu zīmes ar krāsainu un skārienjutīgu displeju. Uzrunāju Alvilu Mežalu un Ivaru Mirošnikovu, un mēs pieņēmām traku lēmumu - pamēģināt uztaisīt paši. Te nu mēs šodien esam - mums ir industriāli ražotas cenu zīmes, un pamazām sākam tās ieviest tirdzniecībā,» stāsta SIA Vivid Tech valdes loceklis Andris Lūkins. Kopumā projekta izstrādē tika iesaistīti vairāk nekā 15 cilvēki. A.Lūkinam ir pieredze pārdošanā un tirdzniecībā, I.Mirošnikovam - IT nozarē, dažādu sistēmu izstrādē un tehniskās lietās, bet A.Mežals pārzina juridisko, finanšu un loģistikas nozari. Pārējo komandu veido Latvijas speciālisti – elektronikas profesionāļi, inženieri, programmēšanas inženieri, dizaineri, finansisti un citi. Pēc uzņēmēju domām, ir savākta spēcīga komanda, kas bija veiksmes atslēga, lai nonāktu līdz mērķim.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) noslēgusies izstāde “MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte”, kas sniedza iespēju skatīt latviešu modes zīmola "MAREUNROL’S" tērpu kolekciju izlasi. Nepilnos divos mēnešos – no 10. oktobra līdz 8. decembrim – ekspozīcija piesaistījusi 10134 interesentu uzmanību, kļūstot par DMDM apmeklētāko izstādi 2019. gadā.

Modes dizaineru dueta "MAREUNROL’S" (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) labāko kolekciju retrospekcija muzejā papildināta ar video materiāliem, fotogrāfijām, Gintera Krumholca veidotajiem tēlnieciskiem elementiem un "Tīrkultūras" audio instalāciju.

Projekta izglītības pasākumi – "Sarunas muzejā", Ģimenes diena, meistarklases, darbnīcas un ekskursijas – pulcējuši dažādas vecuma grupas, kas liecina, ka Latvijas auditorijai ir liela interese par dizainā notiekošo, norāda organizatori.

Modes dizaineri M. Mastiņa-Pēterkopa un R. Pēterkops par savu darbu saka: "Mēs iedvesmojamies no pārpratumiem un nejaušībām, ko sastopam kustībā. Visradošāk domājam, tieši esot aktīvā kustībā, mirkļos, kad atrast papīra lapu, bloknotu un zīmuli ir gandrīz neiespējami."

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Centrālajā Gastro Tirgū atklāta 30. Rīgas modes nedēļa ar divu pašmāju ielu modes zīmolu skatēm.

Centrālajā Gastro Tirgū, vienā no Rīgas Centrāltirgus paviljoniem, apmēram 500 viesiem prezentētas divu pašmāju ielu modes zīmolu Public Makes Image un BLCV by Bulichev jaunākās kolekcijas. Rīgas modes nedēļas organizatori šo vietu zīmīgi izvēlējās, lai atspoguļotu modes pasaules kā tādas un Latvijas modes zīmolu dažādo spektru.

Modes nedēļas turpinājumā Riga Fashion Week (RFW) programma ietver tādu Latvijas dizaineru modes skates kā Natalija Jansone, One Wolf, Narciss by Alise Trautmane, Katya Katya London, Amoralle, Blcv by Bulichev, Public Makes Image, Bergs Privé, Anna Led, Baiba Ladiga, Iveta Vecmane. Tradicionāli Rīgas modes nedēļu papildinās arī bērnu modes skate no Aristocrat Kids, Zaza Couture un Rock and Mouse. 30. Rīgas modes nedēļas ietvaros piedalīsies Latvijas publikai jau zināmi ārvalstu dizaineri no trīs valstīm: Diana Arno no Igaunijas, Morfosis no Itālijas un Agnė Kuzmickaitė no Lietuvas.

Izstāžu centrā Ķīpsalā sākas starptautiskā mēbeļu, interjera un dizaina izstāde "Furniture & Design Isle 2022", informē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" pārstāve Inese Libere.

Izstāde notiks līdz 6.novembrim, apmeklētājus gaidot katru dienu no plkst.10.

4.novembrī izstādes laikā notiks Latvijas Dizaineru savienības rīkotā konferencē "Pasaule bez iepakojuma... Vai tas ir iespējams?", bet 5.novembrī lekcijas par aktualitātēm krāsu pasaulē vadīs "Sadolin" pārstāvji.

"Furniture & Design Isle 2022" ekspozīcija būs dažādu ražotāju mēbeles, interjera priekšmeti un dekori gan mājoklim, gan publiskajām telpām.

Kopumā ar savu piedāvājumu apmeklētājus iepazīstinās vairāk nekā 150 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Polijas un citām valstīm.

Līdzās mēbeļu, interjera priekšmetu un gaismekļu piedāvājumam būs arī dažādi apdares materiāli interjeram un eksterjeram - gan parkets, lamināts un citi grīdas segumi, gan dekoratīvās apdares un dabīgā akmens materiāli.