Prototipēta pirmā grāmata 3D drukā – Luīzes Pastores Mākslas detektīvstāstu sērijas grāmata Pazudušais pērtiķis

DB jau rakstīja, ka projekta Tactile Eyesight komanda iecerējusi sagatavot digitālos maketus taktilajām grāmatām neredzīgo bērnu izglītošanai, kuru failus var nosūtīt uz jebkuru vietu pasaulē un izdrukāt 3D printerī. Taktilajās grāmatās vienā lapas pusē ir teksts Braila rakstā un blakus – zīmējuma reljefs, kas aptaustīts ļauj neredzīgajiem veidot izpratni par grāmatā esošajām lietām un iepazīt tās. Šo grāmatu veidošana ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas parasti tiek veikts ar rokām. 3D drukas iespējas šo grāmatu veidošanu atvieglo un ir iecerēts sagatavot digitālos maketus taktilajām grāmatām neredzīgo bērnu izglītošanai, lai tie ne tikai iemācītos jaunus jēdzienus, bet arī izprastu tos.

Tuvākajā nākotnē 3D printēšanas tehnoloģija vairāk tiek saistīta ar individuālāku lietu ražošanu rūpnīcā; tehnoloģija arvien attīstās un liels fokuss ir uz tās izmantošanu medicīnā

«Ja pirms gada diviem visi runāja ka katram mājās būs 3D printeris, tad tendences ir mainījušās. Šī tehnoloģija tuvākajā laikā vēl tiek saistīta ar individuālāku lietu ražošanu rūpnīcā. Drukāt var gan mājas, gan lidmašīnu un automašīnu detaļas, ir ļoti attīstījušies gan materiāli, gan pati tehnoloģija. Šobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta medicīnas jomai un šūnu drukāšanai,» stāsta Kristers Moisejs, 3D printeru ražotāja SIA Mass Portal līdzīpašnieks.

Latvijā šī nozare strauji attīstās, bet citu attīstītu tehnoloģiju lielražošana bremzējot klientu piesaisti Latvijas tirgū. Arī Mass Portal ir mainījis fokusu un koncentrējas uz lielākām automātiskām 3D ražošanas iekārtām. Arī skolu sistēma Latvijā esot aktivizējusies un atpazīst šo tehnoloģiju kā nepieciešamību bērnu apmācībā. «Runājot par izaicinājumiem, jāsaka, ka no Mass Portal kā ražotāja puses ir grūtāk, jo nav noteikti standarti. 3D printeru tirgus ir vēl jauns, nesakārtots un piesātināts, dažkārt arī tas bremzē izaugsmi, jo jācīnās ar kārtējo «labāko un lētāko» produktu, kas nebūt tāds nav,» viņš saka.

Apbalvošanas ceremonijā mākslas centrā «Zuzeum» 12. aprīļa vakarā tika noskaidroti nacionālas nozīmes apbalvojuma Latvijas Dizaina gada balva 2018 laureāti.

Pirmo vietu ieguva RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti, autors: Associates, Partners et Sons, otro – elektroiekārtas Mass Portal industriālā dizaina valoda un Mass Portal plastikāta auklas žāvētājs FD1, autors: SIA Mass Portal, savukārt trešajā vietā ierindojās mājaslapa www.liepaja.lv - Liepājas pašvaldības mājaslapa, autors: SIA Wrong Digital. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņems finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā Latvijas dizaina starptautiskajam mārketingam.

Pirmās vietas ieguvēji savā uzrunā atzina: «Mūsu ģimenes mūs ir redzējušas ļoti maz, jo mēs pamatā strādājām ar šo projektu.» Un pateicās tiem, kas piekrita šāda filmu festivāla vizuālās komunikācijas un vides objektu izstrādei un novēlēja nākotnē saskarties ar arvien drosmīgākiem, krāsainākiem, rotaļīgākiem vizuālajiem noformējumiem Rīgas vidē.

Apbalvošanas ceremonijā Latviešu biedrības namā šovakar tiks paziņots «Latvijas Dizaina gada balvas 2019» galvenās balvas ieguvējs 20 finālistu konkurencē, informē pasākuma organizatori.

Pirmo reizi Latvijas Dizaina gada balvas vēsturē finālistiem bija jāaizstāv savi darbi auditorijas, žūrijas un citu skatītāju priekšā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – katram finālistam tika dotas 3 minūtes.

Šā gada finālistu darbus skatiet galerijā!

«Latvijas Dizaina gada balvas 2019» starptautiskajā žūrijā strādāja seši dizaina nozares eksperti: Viktorijas un Alberta muzeja (Victoria and Albert Museum) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners (Cristopher Turner, Londona, Lielbritānija), dizainere un zīmola «TALANTED» līdzīpašniece Indra Komarova (Rīga, Latvija), starpdisciplināras dizaina studijas «Dotdash» direktore ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi dizainā Despina Makris (Despina Macris, Brisbona, Austrālija), LDGB pirmā gada uzvarētāju, uzņēmuma «Infogram» vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš (Rīga, Latvija), dizaina biroja «Fjord» un «Accenture Interactive» Helsinku biroja dizaina nodaļas vadītājs un radošais direktors Daniels Bošs (Daniel Bosch, Helsinki, Somija) un Londonas Dizaina biennāles 2018 uzvarētājs, dizainers Artūrs Analts (Rīga, Latvija).

Līdzīgi kā citi talanti, arī uzņēmējspēja ir īpašība, kas daļēji ir iedzimta, ar pacietību un darbu iespējams to attīstīt, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēju viedoklis par to, vai ir tāds uzņēmēja «gēns» vai arī visu var iemācīties darot, dalās. Daļa uzskata, ka uzņēmējspējas ir daļēji iedzimtas, citi – ka visu var iemācīties. «Uzskatu, ka cilvēks piedzimst ar šo īpašo domāšanas veidu un dzīves laikā kļūst par uzņēmēju,» saka Kristers Moisejs, 3D printeru ražotāja SIA Mass Portal līdzīpašnieks. Tam piekrīt Valters Šverns, kapsulu garšvielu maisījumu Kapsulings idejas autors. Viņš iesaka paskatīties uz bērniem, kuri darbojas ar Lego, – viņiem galvās ir redzējums, sirdīs – aizrautība, un tiek gūts rezultāts. «Būt uzņēmējam, uzņemties – tas ir cilvēka dabā, tikai šajā laikmetā tas «īpašais» izpaužas kā drosme atļauties izkustēties no ērtā dīvāna. Zinu daudzus, kuri gadiem nevar saņemties tikt laukā no ikdienas «riņķa danča». Redzu, kā viņi grib, bet nespēj noticēt paši sev, jo nav jau reālas pieredzes. Principā ikvienam sapņotājam jebkurā vecumā ir iespējams kļūt par biznesmeni. Šķiet, ka vēl viens aspekts, kas aptur vēlmi darīt savu lietu, ir kredītu jūgs vai tik ierastie tēriņi, no kuriem negribas šķirties,» spriež V. Šverns.

Pēc uzsācējuzņēmuma Tactile Eyesight iniciatīvas sagatavota latviešu burtu garnitūra [fonts] neredzīgajiem. Braila raksta burtu garnitūra ar pilnīgu latviešu valodas atbalstu izstrādāta nolūkā pilnveidot iespējas kopienām un interesentiem, kuri atbalsta neredzīgo sabiedrību, veidot dažādus drukas materiālus, tai skaitā taktilās grāmatas.

«Latviešu Braila raksta» burtu garnitūras autors ir Aigars Vilcāns, kurš to izvēlējies padarīt brīvpieejas lietojumā ikvienam. «Ar prieku nododu Jūsu rokās Latviešu Braila Raksta fontu, kas ir veidots uz MS Windows Baltic bāzes. Tas pilnībā atbilst arī starptautiskajam farmācijas standartam,» stāsta Aigars Vilcāns.

Latviešu valodas Braila raksts atšķiras no angļu, vācu un Skandināvijas valstu Braila, jo tajā ir virkne Latvijā pieņemtu apzīmējumu diakritiskajām zīmēm.

Burtu garnitūra pieejama Lattelecom E-Dati platformā: https://goo.gl/kN7dE4

Noslēdzies SIA Baltic3d.EU izsludinātais iepirkums par plastmasas slāņveida ražošanas iekārtas iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības mājaslapā.

Konkursā saņemts viena pretendenta pieteikums – SIA Mass Portal, kas arī atzīts par uzvarētāju. Iekārtas cena ir 7000 eiro.

Iepirkums tiek īstenots LIAA administrētā Norvēģijas finanšu instrumenta projekta Baltijas 3D printēšanas tehnoloģiju centrs plastmasas produktu mazapjoma ražošanai ietvaros, kura realizācijai uzņēmums investējis 482 010 eiro un saņems 173 523 eiro Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējumu.

#1/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#2/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#3/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#4/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#5/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#6/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#7/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#8/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Skatīties pārējos attēlus

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības SIA «LDZ Ritošā sastāva serviss» (RSS) un uzņēmuma «Baltic3D.eu» pērn uzsāktās sadarbības ietvaros ir izvēlētas un ar 3D printeri izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas. Patlaban sākta to testēšana lokomotīvēs, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus, informē LDz Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir ekonomiski izdevīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

Sadarbība ar «Baltic3D.eu» tika uzsākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma «Baltic3D.eu» pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri. Rezultātā tika izvēlētas astoņas detaļas, tostarp ventilators, vējstikla slotiņas motora pārsegs, lampa-indikators un gaisvada difuzors. Kā norādīja RSS speciālisti, vairāku minēto detaļu izgatavošana ar ierastajām tehnoloģijām ir gan dārgs, gan laikietilpīgs process. Turklāt atsevišķas detaļas līdzšinējie partneri vispār vairs neražo, līdz ar to jāmeklē alternatīvas.

#Pērn uzsāktais darbs pie Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvniecības Silīcija ielejā ir noslēdzies.

Pērn uzsāktais darbs pie Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvniecības Silīcija ielejā ir noslēdzies un no šā gada februāra jaunuzņēmumiem pieejama pārstāvniecība globālajā startup tīklošanās vietā un investoru piesaistes karstākajā punktā - Silīcija ielejā, informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas pārstāvniecība izveidota kopstrādes biroja ēkā WeWork, kas ir globāla koprades platforma inovatīviem, strauji augošiem tehnoloģiju startup uzņēmumiem. «Būtiskākais ieguvums Latvijas uzņēmumiem ir WeWork plašā starptautiskā pārstāvniecība - ar 150 lokācijām vairāk nekā 50 pasaules pilsētās, kas nozīmē, ka turpmāk Latvijas startup uzņēmēji jebkurā no šīm vietām varēs izmantot gan biroja telpas, gan biznesa tīklošanās un sadarbības iespējas ar citiem jaunuzņēmumiem visā pasaulē,» informē Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, VAS «Latvijas dzelzceļš» meitasuzņēmums SIA «LDz Ritošā sastāva serviss» (RSS) uzsācis sadarbību ar SIA «Baltic3d.eu» par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību. Patlaban norisinās detaļu testēšana.

Sākotnējie secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri esot ekonomiski izdevīga gan no finanšu, gan laika viedokļa. Pagaidām gan grūti noteikt sadarbības nākotnes apmērus. Precīzi nav iespējams noteikt arī testēšanas ilgumu - tas atkarīgs no konkrētās detaļas.

Pamatā uz 3D printera tiek izgatavotas detaļas, kas bieži nolietojas vai salūzt, piemēram, lokomotīves kustības virziena pārslēgšanas rokturis, ALSN spoles slēdzis, dažādi konektori un citas salīdzinoši vienkāršas detaļas.

Sadarbības ietvaros RSS un «Baltic3D.eu» organizēja radošo darbnīcu «3D tehnoloģija transporta nozarē», kura norisinājās Rīgas Tehniskajā Universitātē no 1. līdz 2.martam. Tās ietvaros studenti, pasniedzēji un nozarē strādājošie tika iesaistīti jaunu, inovatīvu risinājumu radīšanā. Darbnīcas laikā gan atklājies, ka studenti nepietiekami pārzina 3D tehnoloģiju un augstskolām tas būtu jāņem vērā, sagatavojot konkurētspējīgus speciālistus darba tirgum nākotnē.

3D printera nozīme, visdrīzāk, tikai pieaugs, taču domas par to, vai tas tuvākajā laikā kļūs par tikpat ierastu biroja tehniku kā printeris, dalās

3D printeru ietekme uz dažādām jomām ir milzīga, taču 3D printeru ražotāja SIA Mass Portal līdzīpašnieks Kristers Moisejs uzskata, ka tie nav nepieciešami kā biroja tehnika, ja vien šis uzņēmums nav pilns ar inženieriem, kuriem izstrādei ir nepieciešams 3D printeris. SIA CastPrint līdzīpašnieks Jānis Oliņš spriež, ka 3D printeru loma pieaug ļoti straujos tempos, kas skaidrojams ar drukas iekārtu attīstību un piedāvāto materiālu spektru, tomēr, arī viņa skatījumā, tuvākajā laikā tas diez vai ieņems tādu pašu lomu kā cita biroja tehnika, jo vairumā gadījumu standarta risinājumi, kas tiek ražoti masveidā, tomēr sanāks lētāki par individuāli drukātiem priekšmetiem. «3D drukāšanas ideja man joprojām šķiet perspektīva, tomēr redzu, ka tās aktualitāte ir būtiski mazinājusies patērētāju biznesa nišā. Biznesa jomā arvien vairāk varam lasīt par veiksmīgiem 3D printeru izmantošanas gadījumiem aviācijā, mašīnbūvē, pat medicīnā un rotaslietu ražošanā. Tātad noteiktās jomās 3D printeris ir svarīgs un tā nozīme varētu pieaugt, tomēr nedomāju, ka tuvākajos piecos gados tas birojos kļūs tikpat populārs kā printeris,» spriež Ervins Grīnfelds, programmatūras testēšanas uzņēmuma SIA TestDevLab līdzīpašnieks.