FOTO: 2019.gada budžeta projekts iesniegts Saeimā

Finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne piektdien nodeva valdības sagatavoto 2019. gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

DB jau rakstīja, ka Latvijas valsts kopbudžetā 2019. gada nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 9,623 miljardu eiro apmērā, kas ir ievērojami vairāk, nekā tika iekasēts 2018. gadā, – 9,190. Salīdzinājumam 2017. gadā – 8,49 miljardi eiro. Faktiski 2019. gadā nodokļu ieņēmumi būs par 1,13 miljardiem lielāki nekā 2017. gadā.

Vislielākais ieņēmumu pieaugums šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu būs valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās par vairāk nekā 210 milj. eiro, savukārt pievienotās vērtības nodoklī pieaugums būs vairāk nekā teju 190 milj. eiro apmērā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklī papildus plāno iegūt tikai 2,8 milj. eiro. Tāpat vairāk iekasēt plānots arī akcīzes nodoklī – par teju 90 milj. eiro, nekustamā īpašuma nodoklī – par 21,4 milj. eiro un dabas resursu nodoklī – par 7 milj. eiro. Tajā pašā laikā uzņēmumu ienākuma nodoklī paredzētie ieņēmumi ir par vairāk nekā 100 milj. eiro mazāki, nekā tika iekasēts 2018. gadā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs sarunā ar DB atzina, ka nodokļu ieņēmumus šogad turpinās ietekmēt gan pērn iesāktā nodokļu reforma (šogad palielinājās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums līdz 230 eiro, bez tam jau notikusi aizpērn akceptētā akcīzes nodokļa likmju pieaugums, bet cigaretēm tas notiks 1. jūlijā), gan arī tautsaimniecības ekonomiskā izaugsme un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi. Šā gada budžetā ietvertais nodokļu ieņēmumu pieaugums, pēc finanšu ministra sacītā, ir reāli sasniedzams rezultāts.

Tas, ka valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksās ir paredzēts ievērojams pieaugums, bet tas nekorelē ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kāpumu, ir saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma palielinājumu šogad līdz 230 eiro. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pēdējo gadu mazākais apjoms ir saistīts ar reformu, kuras rezultātā šis nodoklis jāmaksā, tikai sadalot peļņu dividendēs vai arī veicot darījumus, kas ir pielīdzināmi dividenžu izmaksai.