Finanšu un kapitāla tirgus komisijas FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, vērtējot 2016. gada finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību, kā arī situācijas, kuras pērn prasījušas jaunus risinājumus finanšu sektora uzraudzības ietvarā, t.sk. regulējuma maiņu, secina, ka Latvijas finanšu sektora dalībniekus gaida stratēģiskās pieejas maiņa un dinamiska darba periods jaunu biznesa plānu izstrādē.
Līdztekus globāliem politiskiem izaicinājumiem finanšu sektors piedzīvo dinamiskas pārmaiņas tā tiešajā regulējumā, mainās biznesa vides nosacījumi un iespējas, izpratne par labāko praksi. Tie ir neatgriezeniski notikumi visā Rietumu pasaulē – gan ASV, gan Eiropas finanšu centros - Londonā, Frankfurtē un Parīzē. Šādā pārmaiņu vidē dzīvo arī Latvijas finanšu sektors. Aktīvu ziņā nozīmīgākais Latvijas finanšu sektora segments ir komercbankas, skaidro P. Putniņš.
Aktuālākais jautājums turpmāk būs – kā nodrošināt līdzšinējā biznesa rentabilitāti un adekvātu peļņas līmeni jaunajos apstākļos, lai arī ekonomiskā izaugsme mūsu valstī tiek prognozēta salīdzinoši augstā līmenī, tomēr konkurence finanšu pakalpojumu jomā pieaug, bet administratīvo izdevumu samazināšanas iespēja šobrīd tikpat kā izsmelta. FKTK jau pērnajā gadā vērsās pie finanšu sektora ar mudinājumu sākt aktualizēt līdzšinējās darbības stratēģijas un pārdomāt biznesa modeļus atbilstoši jaunajiem tirgus apstākļiem. Tas attiecas gan uz t.s. nerezidentu banku sektoru, kuram mazinājusies klientu bāze un transakciju apmērs, gan uz rezidentus apkalpojošajām bankām, jo tām kredītportfelis zemo likmju dēļ nenes cerētos ienākumus, tas labi redzams sektora peļņas rādītājos. 2016. gada Latvijas banku peļņas līmenis ir bijis augsts, taču to ietekmēja dažu vienreizēju darījumu efekts, kompensējot banku procentu ienākumu un komisiju peļņas daļas sarukumu. Citādi šajā sektorā pret iepriekšējo periodu būtu vērojams peļņas līmeņa samazinājums. Peļņas sarukumu bankas ir centušās dažādi kompensēt, taču ar taktiskiem īstermiņa risinājumiem turpmāk nebūs pietiekami. Latvija ir Baltijas finanšu centrs, personāls, infrastruktūra un IT risinājumi ir atbilstoši augstākajiem standartiem, un tieši no šejienes, kur ir pietiekams resurss, ir jānāk jaunām ierosmēm. Ir pamats domāt, ka mums turpmāk būs mazāk ievainojams, ātri mainīties spējīgs un inovatīviem risinājumiem bagāts finanšu sektors, uzsver FKTK vadītājs.
Transformācijas process no klasiskajiem pakalpojumu modeļiem uz jaunām formām ir sācies, un tas ir nopietnu pārmaiņu posms, kuram rūpīgi seko arī FKTK, mudinot pakalpojumu sniedzējus mainīt stratēģisko redzējumu, jo jauniem apstākļiem nepieciešami jauni darbības scenāriji. Tehnoloģiju straujā attīstība ir papildu izaicinājums Latvijas finanšu sektoram, īpaši komercbankām.
Vairs nav tādu finanšu pakalpojumu, kurus varētu saņemt tikai bankās. Konkurence ir sīva visā sektorā, visiem pakalpojumu sniedzējiem, turklāt tā tikai palielināsies, ņemot vērā t.s. FinTech nozares straujo izaugsmi. Ja Latvija vēlas ilgtermiņā saglabāt starptautiska finanšu centra vietu, tad pakalpojumu sniedzējiem ir jāspēj gan koriģēt biznesa plānus, gan veikt nepieciešamās investīcijas personālā un jaunajās tehnoloģijās. Tas ir izaicinājums arī sektora uzraugam – vērtēt, kur nepieciešams veidot jaunu regulējumu un nodrošināt attiecīgu valstisku uzraudzību un kur nepārcensties ar iejaukšanos, tādējādi ļaujot brīvu attīstību jaunajām izstrādēm.
Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā 2017-2019 izvirzīts stratēģisks darbības virziens - kreditēšanas aktivizēšana. No sektora uzraudzības viedokļa kreditēšanas aktivizēšana šajos ekonomiskajos apstākļos ir atbalstāma lieta. Tajā pašā laikā ir svarīgi saglabāt augstus kreditēšanas standartus. Prognozējam, ka pieaugumu kreditēšanā varēs sasniegt tieši ar uzņēmumu kreditēšanas apjoma pieaugumu, arī inovatīvo pakalpojumu jomā un atbalstu jaunuzņēmumiem, t.sk. izmantojot valsts rīcībā esošos veicināšanas instrumentus.
Pēdējos gados finanšu jomā šis ir arvien aktuālāks jautājums par pielāgošanos apstākļiem, kuros viens no stabilākajiem finanšu instrumentiem – depozīts bankā, nenodrošina pietiekamu atdevi. Tā ir problēma, kas risināma dzīvības apdrošināšanas segmentā, kur noslēgti ilgtermiņa līgumi ar garantētām prāva ienesīguma likmēm. Akciju tirgu konjunktūra līdz šim vēl sniedza iespēju kompensēt zemos procentu ienākumus no depozītiem un obligācijām, taču īsta risinājuma nav. Pagājuša gada nogalē ASV gan mainīja bāzes procentlikmi, paaugstinot līdz 0,5% - 0,75%.
Eirozonā un citās Eiropas valstīs tendence pagaidām ir pretēja. Šāda zemo procentu likmju vide būtiski ietekmē komercbanku pelnītspēju, un bankas var meklēt iespējas, kā nodrošināt prasīto aktīvu atdeves līmeni, ieguldot riskantākos aktīvos. Šādi apstākļi liek arī individuālā līmenī cilvēkiem meklēt arvien sarežģītākas iespējas, kā pelnīt ar saviem brīvajiem finanšu līdzekļiem, un tas nes sev līdzi paaugstinātus riskus.
