Latvijas banku sektora finanšu rādītāji ir labi, un Makrouzraudzības padome uzskata, ka šajos apstākļos ir tālredzīgi papildināt kredītiestāžu kapitāla rezerves jeb ievērot principu "taisi ratus ziemā, un kal ragavas vasarā".

Makrouzraudzības padomes šā gada 19. jūlija sēdē, apspriežot svarīgākos sistēmiska līmeņa riskus finanšu stabilitātei un nepieciešamos makrouzraudzības politikas pasākumus finanšu stabilitātes veicināšanai, tika secināts, ka banku sektora finansiālie rādītāji ir sekmīgi, un pašreizējie apstākļi ir piemēroti banku sektora noturības nostiprināšanai.

Latvijas kredītiestādēm ir augstas brīvprātīgās kapitāla rezerves, labi peļņas rādītāji un joprojām zemas finansējuma izmaksas. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par riskiem, t. sk. ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi un norisēm kontekstā ar pandēmiju un Krievijas sākto karu Ukrainā. Liela mēroga šoki var iestāties negaidīti un pēkšņi, joprojām pastāv augsta nenoteiktība, turklāt Latvijas tautsaimniecība tās izmēra un atvērtības dēļ ir īpaši pakļauta ārējām norisēm. Tāpēc būtu tālredzīgi labos finansiālos apstākļus izmantot, lai laikus veidotu papildu noturības rezerves nebaltai dienai, kad riski var īstenoties. Turklāt kredītiestāžu pašreizējie finansiālie apstākļi ļautu nostiprināt noturību bez negatīviem procikliskiem efektiem.

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmantos no 2018. gada 1.maija.

Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas iekšzemes klientiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida drošības spilvens kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā.

FKTK lems par nepieciešamību noteikt PKR normu apmērā virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums.Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmantos no 2019. gada 1.maija līdz 31. jūlijam.

Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas iekšzemes klientiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu.

PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida «drošības spilvens» kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmantos no 2019. gada 1. novembra. FKTK lems par nepieciešamību noteikt PKR normu apmērā virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums.

Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas iekšzemes klientiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida «drošības spilvens» kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšanu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Tāpēc papildus esošajai uzraudzības pieejai tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski.

Šādos gadījumos var tikt piemēroti atbilstoši instrumenti – ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c.

Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu. Ciklisko sistēmisko risku mazināšanas nolūkā FKTK jau šobrīd reizi ceturksnī nosaka un publicē pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Savukārt, lai mazinātu strukturālos sistēmiskos riskus, FKTK saskaņā ar FKTK padomes lēmumu ir identificējusi šādas citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C‑SNI): AS ABLV Bank, AS Citadele banka, AS Rietumu Banka, AS DNB banka, AS SEB banka un AS Swedbank.

Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšanu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Tāpēc papildus esošajai uzraudzības pieejai ir ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski.

Šādos gadījumos var tikt piemēroti atbilstoši instrumenti – ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c.

Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt FKTK saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu. Ciklisko sistēmisko risku mazināšanas nolūkā FKTK jau šobrīd reizi ceturksnī nosaka un publicē pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas rezidentiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

PKR norma darījumiem ar Latvijas rezidentiem no 2018. gada 1. februāra līdz 2018. gada 30. aprīlim tiek noteikta 0% apmērā. Nākamo divu gadu laikā nepieciešamība paaugstināt PKR normu nav paredzama.

Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida “drošības spilvens” kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.