Pēdējos divus gadus visi Latvijas sporta klubi un fitnesa centri strādājuši ar būtiskiem zaudējumiem, valsts atbalsts nav spējis uzņēmējiem kompensēt pat pusi no zaudētā.
To DB norāda Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs. Viņš uzsver, ka, lai gan šobrīd sporta klubu klienti pamazām atgriežas zālēs, attīstības ziņā šī nozare ir atmesta apmēram desmit gadus atpakaļ.
Līdz 2019. gadam mēs piedzīvojām dinamisku izaugsmi, taču šobrīd situācija ir kritiska – sporta klubi cieš milzīgus zaudējumus, bet daļa fitnesa treneru ir spiesti strādāt pelēkajā zonā, teic G. Kuzņecovs.
Daži slogu neiztur
Sporta klubu uzkrātie zaudējumi pēc grantu izmaksas šobrīd vidēji ir 80%, bet atsevišķiem uzņēmējiem tie sasniedz pat 97%, atzīmē G. Kuzņecovs. “Šis periods ir bijis ļoti sarežģīts, un redzam, ka izaicinājumi joprojām turpinās. Šobrīd intensīvi strādājam ar Ekonomikas un Finanšu ministriju, lai uzņēmēji varētu saņemt papildu atbalstu, jo apgrozījuma kritums ir bijis ļoti būtisks. Līdz šim saņemtais valsts atbalsts nav kompensējis pat pusi no zaudētā, taču tajā pašā laikā jāatzīst, ka, ja tā nebūtu pavisam, izdzīvot būtu bijis daudz grūtāk, sevišķi pandēmijas sākumā. Kopumā pēdējo divu gadu laikā sporta zāles vairāk ir bijušas ciet nekā vaļā. Ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, nevar noliegt, ka mūsu valstī ierobežojumi ir bijuši ļoti stingri, piemēram, sporta klubiem tika atļauts atsākt darbu ievērojami vēlāk nekā citās valstīs – tikai īsi pirms Līgo svētkiem. Tā kā vasara bija ļoti karsta, klientu skaits bija niecīgs – klubu piepildījums proporcionāli noteiktajiem ierobežojumiem 15 kvadrātmetri uz vienu personu sasniedza vidēji 15–20%, šobrīd labākajā gadījumā tas ir 80%. Ja salīdzina šos ciparus ar laiku, kad sporta klubiem nebija noteikts klientu skaita ierobežojums uz kvadrātmetriem, tad piepildījums ir vēl ievērojami mazāks – maksimums 30 līdz 40%. Tas nozīmē, ka pirmspandēmijas līmenis vēl ne tuvu nav sasniegts,” secina G. Kuzņecovs.
Arī My Fitness Latvija vadītāja Inna Alne piekrīt – sporta nozarei, tāpat kā citām Covid-19 skartajām nozarēm, šie divi gadi ir bijuši pārbaudījumiem bagāti. “Pandēmija mums ir iemācījusi būt daudz elastīgākiem un operatīvi reaģēt uz izmaiņām, bet tajā pašā laikā nezaudēt cilvēcību, kā arī atrast laiku un motivāciju attīstībai. Šobrīd nekas nav beidzies, ikdienā arvien aktīvi darbojamies savas nozares ietvaros un virzām konstruktīvas sarunas ar valdību, lai tiktu pieņemti saprātīgi un realizējami ierobežojumi, ja tādi nepieciešami. Diemžēl daudzi mūsu jomas uzņēmēji šo pandēmiju nav spējuši pārdzīvot un ir pārtraukuši darbību, kas, protams, ietekmē arī visu nozari kopumā. Mēs visi iestājamies par cilvēku veselību un kustību, bet, ja mūsu kļūst mazāk, tad arī mazāk cilvēku var kvalitatīvi un ērti izmantot sporta klubu sniegtos pakalpojumus. Arī tīri cilvēcīgi jāteic, ka katru reizi no jauna saņemties atkal apmeklēt sporta klubu pēc ilgāka pārtraukuma ir liels izaicinājums, jo ieradumus nav tik viegli mainīt,” atzīst I. Alne.
Visu rakstu lasiet 18.janvāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
