To paredz Finanšu ministrijas izstrādātā fiskālās disciplīnas likuma koncepcija. Ar koncepciju šodien, 26. maijā, iepazīstinās Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, lai vēl pirms debatēm valdībā sāktos arī debates parlamentā, un topošajā likumā pēc iespējas tiktu integrēts parlamenta atbildīgās komisijas un valdības viedoklis. Koncepcijā tiek piedāvāti vairāki risinājuma varianti, par kuriem jāizšķiras, lai varētu sagatavot attiecīgu fiskālās disciplīnas likumprojektu. Finanšu ministrija piedāvā ar likumu uz 3 - 4 gadiem nostiprināt gan budžeta izdevumu maksimālo apjomu, gan plānoto bilanci (deficīts vai pārpalikums), pieņemot likumu par 3 - 4 gadu makroekonomisko un fiskālo ietvaru. Turklāt, veidojot gadskārtējo valsts budžetu, būtu pienākums ievērot daudzgadu ietvarā noteiktos izdevuma un bilances apjomus.
Koncepcija paredz skaitliski noteiktus nākotnes nosacījumus, kādai jābūt budžeta bilancei (deficītam vai pārpalikumam) atkarībā no tā, vai ir ekonomiska izaugsme, vai ekonomiska lejupslīde, tādējādi sasaistot budžeta bilanci ar ekonomikas ciklu un nepieļaujot atkāpes no tā. Noteikts, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP un ka virsplāna ieņēmumi budžetā ir novirzāmi valsts parāda atmaksāšanai. Aizliegts veikt budžeta grozījumus, kas ļautu tā paša gada laikā iztērēt virsplāna ieņēmumus, tā vietā šie ieņēmumi tiktu novirzīti vai nu parāda dzēšanai, vai ilgtermiņa stabilizācijas rezervei.
FM uzskata, ka fiskālās disciplīnas prasība nostiprināšana likumos dotu stabilitātes signālu finanšu tirgiem un investoriem, kas attiecīgi nozīmētu, ka Latvijas valsts un uzņēmēji varētu rēķināties ar lētākiem kredītu resursiem un nozīmīgāku investīciju apjomu. Tāpat arī tiktu radīta nodokļu maksātājiem stabilitātes sajūta.
