Viena no jomām, kur pēdējā laikā iesaistās arvien vairāk jauno uzņēmēju arī Latvijā, ir finanšu tehnoloģijas (FinTech) – perspektīva un specifiska biznesa joma
Šīs jomas popularitātei ir vairāki iemesli – globālā krīze atstāja lielu iespaidu uz finanšu pasauli, iedragājot banku industrijas tēlu sabiedrības acīs un veicinot jaunas inovācijas teju visos tradicionālajos banku pakalpojumos, jaunu ideju realizēšanu atvieglo zemākas tehnoloģiju izmaksas un ir mainījušies sabiedrības paradumi, uzskaita Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs. Šodien daudziem finanšu darījumu veikšana internetā ir ikdiena, un mobilās ierīces ir visuresošas, kas veicina pieprasījumu pēc uzreiz pieejamiem un ērtākiem finanšu pakalpojumiem. «FinTech noteikti ir viens no «karstākajiem» sektoriem, par ko liecina arī tas, ka 2014. gadā trīskāršojās šādos uzņēmumos veikto investīciju apjoms, sasniedzot 12,2 miljardus dolāru,» saka M. Šulte.
Rietumu bankas valdes loceklis Jevgēnijs Djugajevs teic, ka mēs dzīvojam laikmetā, kad bērni, visticamāk, apmainās ar ziņām no Emojicons un izmanto Skype, lai kopīgi mācītos, bet, kad jārīkojas ar naudu, abas puses joprojām apmainās ar maksājuma uzdevumiem, kuri starp bankām ceļo vismaz pusi dienas. «Tomēr finanšu sektorā pastāv ne tikai neefektivitāte, tajā ir arī daudz naudas. Tā rezultātā FinTech startup aug kā sēnes pēc lietus: sacenšas, lai sniegtu vairāk ērtību, būtu vienkārši, ātri, piedāvātu mārketingu, cenu un jaunas peļņas iespējas. Šīs inovācijas ir ne tikai tehniskas, bet arī regulējošas – tagad pat konservatīvais vācu regulators BaFin ne pārāk kritiski raugās uz bankām, kuras darbojas ar kriptovalūtām, un ļauj atvērt kontus, nevis personīgi tiekoties ar klientiem, bet izmantojot video intervijas,» viņš stāsta. Arī Nordea bankas Mobilo risinājumu attīstības vadītājs Latvijā Jānis Dirveiks uzskata, ka iemesls, kāpēc jaunie uzņēmumi izmēģina spēkus finanšu tehnoloģiju jomā, ir peļņa, jo šī ir ienesīga joma, turklāt jaunie uzņēmumi ir elastīgāki un spēj ātrāk pielāgoties tirgus prasībām nekā vēl aizvien samērā konservatīvais finanšu sektors, ko ietekmē stingrs iekšējs un ārējs regulējums, kā arī vēsturiskā bāze.
«Startup nišām piemīt savs cikliskums. FinTech sektora aktualitāte un popularitāte saistīta ar cilvēku vēlmi iegūt iespēju piekļūt, kontrolēt un dalīt savas finanses,» uzskata Tatjana Koršnova, SaaS risinājuma ātro kredītu jomai Zen Fin Tech līdzdibinātāja. Finanšu tehnoloģiju pakalpojumi ir starptautisks bizness, ko var īstenot jebkur. «Tā ir reālā iespēja, kā var izmantot mūsu valsts ģeogrāfisko stāvokli un cilvēkresursus, lai veidotu jaunus, pasaulē pazīstamus zīmolus, kā tas notiek pie mūsu kaimiņiem Igaunijā, kur finanšu sektors ir labi attīstīts,» uzskata Vladimirs Remi, Oplata valdes loceklis.
Apgalvojums, ka finanšu tehnoloģijas ir viena no aktuālākajām jaunuzņēmumu nišām, norēķinu karšu izdošanas pakalpojumu kompānijas Transact Pro valdes locekļa Maksima Jaroševska skatījumā ir mazliet pārspīlēts – interese esot, bet ne ļoti liela. «Lai darbotos finanšu sektorā, ir jāievēro noteiktas regulējošas prasības. Šī joma ir specifiska un ar daudzām tai raksturīgām īpatnībām. Ienākšana tirgū saistīta ar ievērojami lielākām izmaksām un atbildību pret patērētāju nekā daudzās citās jomās, tāpēc interese par to nav tik liela, un daudzi startup šajā sfērā nav ilgdzīvotāji. Te nepietiek vien ar tehnoloģijām un apņēmību, nepieciešamas specifiskas zināšanas gan par jomu, gan tās drošību un regulējumu, gan klientu šajā sektorā,» spriež M. Jaroševskis. Arī V. Remi norāda, ka daudzi uzņēmēji aizmirst, ka, lai kaut ko uzsāktu šajā jomā, nepieciešami lieli ieguldījumi un ir samērā liels risks. Tomēr Swedbank Baltijas valstu klientu servisa kompetences centra vadītājs Ģirts Bērziņš norāda, ka pēdējo gadu laikā sākumkapitāls pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai ir būtiski samazinājies, un bieži vien pietiek ar lielisku ideju un nelielu finanšu ieguldījumu.
