Viņš norāda, ka rūpniecībai klājas vislabāk, tur pieaugums esot divciparu skaitļos. «Vislabākie rādītāji ir kokapstrādē, metālapstrādē, ķīmiskajā rūpniecībā, pārtikā. Manuprāt, pagājušā gada nogalē faktiski visas ražojošās nozares saražoja vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt kokapstrāde gada beigās gan saražotajās vienībās, gan naudas izteiksmē ieņēma vairāk nekā pirms krīzes. Tas ir ļoti labs rādītājs. Mums ir lielākas iespējas šīs preces pārdot, ārējie tirgi ir pavērušies jau no pagājušā gada sākuma. Tas ir izmērāms,» apgalvo ministrs.
Valsts budžetā patlaban situācija esot laba, janvārī budžeta prognoze pārsniegta par 13,5%. «Pārpilde ir gandrīz visās nodokļu grupās, tostarp akcīzes nodoklī, kura ieņēmumi ir tādi, kā plānots. Izpilde ir arī tādās sociāli jūtīgās grupās kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas,» stāsta finanšu ministrs.
Raksti par tēmu
Viņš atzīmē: «Pirmais mēnesis, kad varēsim spriest par budžeta ienākumu un izdevumu izpildi, ir marts. Janvārī vēl neredzam, kā budžetu ietekmē pievienotās vērtības nodokļa atmaksa, jo to sāk februārī. Kopumā ņemot, ekonomikā atveseļošanās ir jūtama un varam prognozēt, ka budžeta izpilde būs virs plānotā. Arī pagājušajā gadā budžets ir izpildīts divus procentus virs plānotā.»
Viņš arī pauž pārliecību, ka, «gatavojot 2012. gada budžetu nebūs jārunā par nodokļu pieaugumu, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa nelielu pieaugumu».
«Vienlaikus mēs runājam, ka 2013. un 2014. gadā būtu jāpanāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa izlīdzinājums visās trijās Baltijas valstīs, mums jāatgriežas pie 20% likmes. Jāvērtē arī sociālās apdrošināšanas iemaksas. Taču mums jāredz, kas notiks ar budžetu, jāskatās, cik 2014. gadā būs nodarbināto, un jāaprēķina, vai sociālās apdrošināšanas budžetā tuvākajā gadā neveidosies liels caurums. Jāvērtē pensiju sistēmas ilgtermiņa vīzija,» laikrakstam sacījis ministrs.