Tuvākajā laikā taps zināma aptuvenā summa, cik Latvijai varētu izmaksāt eiro ieviešana 2014.gadā. Finanšu ministrs Andris Vilks norāda, ka tie varētu būt pāris miljoni latu, taču arī tie būs tikai aptuvenie aprēķini.

«Domāju, ka Latvijai patlaban nav citas izejās, kā no krīzes un starptautiskās aizdevumu programmas iziet ar eiro ieviešanu. Tas būtu noslēgums tam visam, kas līdz šim ir darīts un, manuprāt, eiro nekādi nevarētu traucēt Latvijas tālākajai attīstībai,» raidījumā 900 sekundes atzīmēja A.Vilks.

Viņš arī norāda, ja Latvijai nebūtu eiro mērķis, tad tā dzīvotu ar pietiekami lielu budžeta deficītu un nenoteiktību, un diezin vai ar Latviju rēķinātos kā patlaban. Turklāt uz Latviju skatītos kā uz neprognozējamu valsti. «Ja nebūtu stigrs šis te mērķis, tad mēs nevarētu arī saliedēties,» piebilda ministrs.

A.Vilks kā piemēru minēja Igauniju, kurā nevienam nav šaubu, ka eiro ir tas, kas palīdz attīstīties un kļūt stiprākai. Pēc ministra domām, Latvijā būs tieši tāpat. Eiro ieviešana viennozīmīgi nākšot par labu uzņēmējiem un agri vai vēlu arī nodarbinātajiem un strādājošajiem.

Uz jautājumu, vai Igaunijas labo piemēru nenodrošina tas, ka tā iegāja eirozonā ar «labāku bagāžu», A.Vilks norāda: «Viennozīmīgi. Taču uz 2014.gadu mums šī te bagāža var būt identiski vienāda. Mums ir visas iespējas ar tādiem pašiem rādītājiem, ja vēl ne labākiem ieiet eirozonā. Mums vēl ir laiks tikt līdz Igaunijas līmenim, kāds tas bija pāris gadus atpakaļ.»

Tomēr jāatgādina, ka ekonomists Jānis Ošlejs iepriekš norādīja, ka eiro ir piemērots bagātām valstīm. Latvijai eirozonā būtu vērts iestāties tikai tad, ja Eiropas Savienībā tiktu ieviesta dziļāka centralizācija, norādījis J.Ošlejs, kurš uzskata, ka Latvija pieļāvusi kļūdu, izvēloties virzību uz eiro.

«Valstij nauda, protams, jātērē racionāli, taču valsts tēriņu samazināšana nozīmē ekonomikas sašaurināšanu. Latvijai tas ir bīstami,» savu viedokli pauda J.Ošlejs. Viņaprāt, galvenā eiro radītā problēma būs cenu pieauguma trieciens Latvijas eksportētāju konkurētspējai.