Itālijas un ASV autobūves kompānija «Fiat Chrysler Automobiles» (FCA) pirmdien ierosinājusi apvienošanos ar Francijas autoražotāju «Renault», kas abiem uzņēmumiem varētu ietaupīt vairākus miljardus dolāru.

«Fiat Chrysler Automobiles» pirmdien publiskotajā paziņojumā norāda, ka 50% apvienotā uzņēmuma akciju piederēs FCA akcionāriem, bet 50% nonāks «Renault» akcionāru īpašumā.

Apvienotā uzņēmuma akcijas tiktu kotētas Parīzes, Ņujorkas un Milānas fondu biržās, un tas kļūtu par pasaulē trešo lielāko autoražotāju.

«Renault» padome pirmdienas rītā netālu no Parīzes rīko sanāksmi, lai pārrunātu iespējamo apvienošanos ar FCA. Informācijas avots gan skaidro, ka lēmums šajā jautājumā līdz dienas beigām nav gaidāms.

«Lēmuma pieņemšanai būs nepieciešamas vairākas dienas vai pat nedēļas,» vēsta informācijas avots.

Pārrunas abu uzņēmumu starpā norisinās jau vairākas pēdējās nedēļas, ņemot vērā nepieciešamību ietaupīt finanšu līdzekļus laikā, kad aizvien pieaug izmaksas, autorūpniecības nozarei pievēršoties elektrisko un autonomās braukšanas automobiļu ražošanai.

ASV automobiļu zīmols "Chrysler" trešdien paziņoja, ka līdz 2028.gadam plāno kļūt par pilnībā elektrisku automašīnu ražotāju.

"Chrysler", kas pieder autobūves uzņēmumam "Stellantis", par šo mērķi paziņoja tehnoloģiju un inovāciju izstādē "CES 2022", kurā zīmols prezentēja arī pilnībā elektrisku koncepta automašīnu.

Uzņēmums savu pirmo pilnībā elektrisko automobili tirgū plāno laist līdz 2025.gadam.

Lai arī trešdien publiskotais paziņojums attiecas vien uz "Chrysler", mātesuzņēmums "Stellantis" iepriekš pavēstīja, ka līdz 2025.gadam elektrifikācijā un programmatūru izstrādē plāno investēt 30 miljardus eiro.

"Stellantis" tika izveidots 2021.gada janvārī pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās.

Saskaņā ar FCA (Fiat Chrysler Automobiles) 5 miljardu eiro investīciju programmu Itālijas tirgū, Maserati izziņo inovāciju plānus automašīnu ražošanai, elektrifikācijai un autonomo braukšanas tehnoloģiju izveidei. Tāpat Maserati ziņo par jaunu un elektrificētu produktu ieviešanu Modenā, Cassino un Turīnā.

Visi Maserati jaunie modeļi tiks izgatavoti Itālijā, izmantojot hibrīdās un akumulatoru elektriskās piedziņas sistēmas, kas spēj nodrošināt gan jauninājumus, gan augstu veiktspēju, kas ir zīmola pamatā. Visi elektriskie Maserati modeļi apvienos Maserati braukšanas dinamiku kopā ar nākamās paaudzes elektrisko akumulatoru tehnoloģiju.

Svarīgs solis Maserati inovācijai ir autonomās braukšanas līmenis. Visi jaunie Maserati, ieskaitot atjauninātos esošos modeļus, piedāvās autonomās braukšanas iespējas, sākot ar Maserati pastiprināto 2. līmeņa šosejas palīgsistēmu, kas virzās pretī 3. līmenim, piedāvājot gandrīz pilnīgu autonomiju, manevrēšanu no vienas uz otru joslu, vai arī, ja vadītājs nevar pārņemt kontroli pār transportlīdzekli, ātruma samazināšanu un transportlīdzekļa apturēšanu ceļa malā.

Izmeklētāji Vācijā, Šveicē un Itālijā veikuši kratīšanas vairākos īpašumos saistībā ar aizdomām, ka Itālijas un ASV autobūves uzņēmuma "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA) un Itālijas kravas automašīnu ražošanas grupas "Iveco" ražotie automobiļi varētu būt aprīkoti ar programmatūrām kaitīgo izmešu apjoma falsificēšanai.

Vācijas Hesenes federālās zemes prokuratūra norāda, ka koordinētas pārrobežu kratīšanas tiek veiktas desmit komerciālajos īpašumos trīs valstīs.

Izmeklētājiem ir aizdomas, ka kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūras varētu būt izmantotas "Iveco" automobiļos, kā arī FCA struktūrvienību "Alfa Romeo", "Fiat" un "Jeep" ražotajās automašīnās.

FCA pērn janvārī ASV piekrita samaksāt 515 miljonus dolāru, lai izbeigtu izmeklēšanu saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

2015.gada septembrī "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Akciju cenas ASV pirmdien kritās šīgada pirmajā tirdzniecības sesijā, ko noteica bažas par Senāta papildvēlēšanām Džordžijā un Covid-19 gadījumu skaita pieaaugumu, bet Eiropas un Āzijas akciju cenas pieauga.

Investori bažījas par papildvēlēšanām, kas otrdien notiks Džordžijā un noteiks, kurš politiskais spēks kontrolēs Senātu. Pārstāvju palātu kontrolē demokrāti, kas varētu iegūt arī kontroli pār Senātu, ja otrdien papildvēlēšanās par divām vietām Senātā uzvarētu demokrātu kandidāti.

"Tirgus dalībnieki sāk nervozēt, kad vienai no partijām ir skaidras izredzes uzvarēt," sacīja "FHN Financial" galvenais ekonomists Kriss Lovs. Viņš atzīmēja, ka investorus sevišķi uztrauc nodokļu politika.

Analītiķi norādīja arī uz satraukumu par ASV sabiedriskās veselības situācijas pasliktināšanos, jo Covid-19 gadījumu skaits pieaug laikā, kad daudzās ASV slimnīcās tikpat kā nav vietu jauniem Covid-19 pacientiem.

Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās vairākumu saglabāja proeiropeiskie spēki, un investoru pārliecību veicināja arī iespējama liela apvienošanās autobūves nozarē.

ASV un Lielbritānijas akciju tirgi bija slēgti sakarā ar brīvdienu šajās valstīs. Tirdzniecību kontinentālās Eiropas akciju tirgos labvēlīgi ietekmēja EP vēlēšanu rezultāti, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa optimistisks paziņojums par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Lai gan labēji centriskās un kreisi centriskās partijas zaudēja tradicionālo vairākumu EP, tomēr tika novērsta labējo populistu uzvara.

«Nav dramatiska sajukuma,» konstatēja «Berenberg» ekonomists Holgers Šmīdings piezīmē klientiem.

«Tā kā četru galveno proeiropeisko tradicionālo partiju mandātu īpatsvars samazinājās tikai no 70% līdz 67% no visiem mandātiem, Eiropas Parlaments var turpināt rāmi strādāt,» sacīja Šmīdings.

Itālijas un ASV autobūvnieks «Fiat Chrysler Automobiles» (FCA) ceturtdien atsauca piedāvājumu apvienoties ar Francijas autoražotāju «Renault», norādot, ka šāds lēmums pieņemts, jo gaidāms, ka nebūs iespējams panākt vienošanos ar Francijas valdību.

«Pašlaik Francijā nav politisko apstākļu, lai īstenotu šādu vienošanos,» teikts FCA paziņojumā.

«Renault» iepriekš pavēstīja, ka tā uzraudzības padome nav spējusi pieņemt lēmumu apvienošanās jautājumā sēdē trešdienas vakarā, jo valdības pārstāvis lūdzis atlikt galīgā lēmuma pieņemšanu līdz vēlākam laikam. Francijas valsts ar 15% akciju ir lielākais «Renault» īpašnieks.

Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs pagājušajā nedēļā sacīja, ka abu uzņēmumu apvienošanās būtu «reāla iespēja Francijas autobūves industrijai».

Tomēr Francijas valdība izvirzīja vairākus nosacījumus, tostarp, ka apvienošanās rezultātā nedrīkst tikt slēgtas rūpnīcas, ka apvienotā uzņēmuma galvenajai mītnei jābūt Francijā, ka jāturpina pastāvēt «Renault» un Japānas autobūvētāja «Nissan» aliansei, kā arī pieprasīja sniegt garantijas, ka tiks veiktas investīcijas.

Itālijas un ASV autobūves uzņēmuma «Fiat Chrysler Automobiles» (FCA) vadītājs Maiks Menlijs joprojām ir atvērts iespējamībai atjaunot apvienošanās sarunas ar Francijas autoražotāju «Renault», liecina pirmdien laikrakstā «Financial Times» publicētā intervija.

Menlijs intervijā «Financial Times» norāda, ka pamata loģika, kas atbalstīja šo iespējamo apvienošanos, joprojām saglabājas, neskatoties uz FCA lēmumu jūnijā atsaukt piedāvājumu apvienoties ar «Renault».

Kā ziņots, FCA jūnija sākumā ierosināja apvienošanos ar «Renault», kas abiem uzņēmumiem varētu ietaupīt vairākus miljardus eiro.

Taču neilgi pēc tam FCA šo piedāvājumu atsauca, norādot, ka šāds lēmums pieņemts, jo gaidāms, ka nebūs iespējams panākt vienošanos ar Francijas valdību, kurai pieder 15% «Renault» akciju.

Francijas valdība gan jūnijā paziņoja, ka būtu gatava samazināt sev piederošo «Renault» akciju daļu, ja tas uzlabotu attiecības ar Japānas partneri «Nissan».

Itālijas un ASV autobūves uzņēmums "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA) un Francijas "Groupe PSA" (PSA) parakstījuši vienošanos, lai apvienotos un izveidotu pasaulē ceturto lielāko autoražotāju, teikts trešdien publiskotajā abu kompāniju kopīgajā paziņojumā.

Vienošanās paredz īstenot divu līdzvērtīgu partneru apvienošanos, un šīs vienošanās rezultātā rūpnīcu slēgšanas netiek plānotas, norāda autoražotāji.

Apvienotais uzņēmums nodarbinās vairāk nekā 400 000 cilvēku, tam būs gandrīz 170 miljardu eiro apgrozījums un tas gadā pārdos aptuveni 8,7 miljonus automobiļu.

Apvienošanos paredzēts pabeigt 12-15 mēnešu laikā. Apvienotā uzņēmuma galvenā pārvaldes mītne atradīsies Nīderlandē, un tā akcijas joprojām būs kotētas Parīzes, Milānas un Ņujorkas fondu biržās.

Tikmēr PSA vadītājs Karloss Tavaress vadīs jauno uzņēmumu, bet FCA padomes priekšsēdētājs Džons Elkans būs kompānijas padomes priekšsēdētājs. Kā vēstīts, FCA oktobrī paziņoja, ka ved apvienošanās sarunas PSA, kas ražo "Peugeot" un "Citroen" automobiļus.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmums SIA "Kurbads un ko" ("Kurbads") pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, informēja uzņēmuma pārstāve Sintija Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka liela daļa automašīnu ražotāju ir atsākuši vai tuvākajā laikā plāno atsākt savu darbību, tomēr tas nemazina smago stāvokli automašīnu ražošanas nozarē. Ražošanu Eiropā ir atsākuši tādi automašīnu ražotāji, kā "Volkswagen", "Ford", "BMW", "Mercedes-Benz", "Fiat Chrysler Automobiles" un citas. Tā kā pieprasījums pēc jaunām automašīnām aizvien ir zems, ražošanas apjomi neuzņem lielus apgriezienus.

Bizness - uz riteņiem 

Jauna dīkstāves gudrība vēsta: lai biznesu noturētu uz kājām, tas jāpārnes tiešsaistē un jāuzliek...

"Diemžēl nav iespējams prognozēt, vai tuvākajā laikā pieprasījums pēc jaunām automašīnām pieaugs iepriekšējā līmenī. Šobrīd par laiku un tempiem, kādos palielināsies automašīnu pārvadājumu apjoms, ir pāragri spriest," pauda Bērziņa.

Uzņēmumā skaidroja, ka pārvadāšanas kapacitāte ir lielāka par pieejamo kravu daudzumu tirgū, tāpēc ir liels spiediens uz pārvadājumu cenām. Bērziņa norādīja, ka negatīva ietekme uz nozari kopumā būs, jo pārvadājumi tiek veikti par cenu, kas nosedz algas un degvielas izmaksas, neparedzot nekādas papildus izmaksas remontiem, apkopēm, nolietojumam un citām pozīcijām.

No Latvijas valsts piedāvātajiem atbalsta veidiem "Kurbads" ir izmantojis "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" aizdevumu un iespēju atlikt nodokļu maksājumus. Uzņēmums ir izmantojis iespēju pieteikties dīkstāves pabalstiem, kurus piešķir un izmaksā Valsts ieņēmumu dienests (VID). "Kurbads" ir pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, tādējādi saglabājot pēc iespējas vairāk darba vietu, lai uzreiz pēc krīzes beigām būtu iespējams turpināt darbu ar pilnu jaudu," pauda Bērziņa.

Uzņēmuma pārstāve pauda, ka "Kurbads" pēc ārkārtējās situācijas no valdības sagaida ekonomikas stimulēšanas pasākumus -elektroautomobiļu iegādes subsīdijas, atbalstu veco automobiļu nomaiņai pret jaunu, līdzīgi kā to īsteno Vācijā. Bērziņa skaidroja, ka Vācijas valdība un automašīnu ražošanas uzņēmumi palielinās subsīdijas elektroautomobiļu iegādei, projekts tiks īstenots līdz 2025.gadam, un tā izmaksas segs Vācijas valdība un uzņēmumi.

Tāpat viņa skaidroja, ka konkrēti ekonomikas stimulēšanai noderētu jauni Eiropas Savienības fondi, piemēram, atbalsts celtniecībai, renovācijai, biznesa uzsākšanai, attīstībai. Savukārt pārvadājumu nozarei, palīdzētu akcīzes nodokļa samazinājums, līdzīgi kā to plāno ieviest Igaunijā.

Bērziņa pauda, ka "Kurbads" cīnīsies ar Covid-19 izraisītās krīzes sekām un līdz vasaras beigām plāno sasniegt aptuveni 70% no apgrozījuma, kāds bija līdz Covid-19 krīzei.

Kompānija "Kurbads un ko" reģistrēta 1995.gadā, un tās pamatkapitāls ir 152 224 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums bija 9,751 miljons eiro, bet peļņa - 686 524 eiro. "Kurbads un ko" vienīgais īpašnieks ir Andis Pikāns.

Itālijas valdība trešdien paziņoja, ka garantēs 6,3 miljardu eiro aizdevumu Itālijas un ASV autobūves uzņēmumam "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA), kas saskāries ar koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi.

Šis aizdevums, kas ietver nosacījumu nepārvietot un nelikvidēt darbavietas, autoražotājam apvienojoties ar Francijas konkurentu "Groupe PSA" (PSA), palīdzēs pasargāt un stiprināt Itālijas autobūves nozari, skaidro Itālijas ekonomikas ministrs Roberto Gualtjeri.

Viņš arī norāda, ka bankas "Intesa Sanpaolo" aizdevums, palīdzēs veicināt investīcijas, inovācijas un nodarbinātību šajā stratēģiski svarīgajā nozarē. Lūgums pēc valsts atbalsta tik apjomīgam aizdevumam bijis pretrunīgs, jo sevišķi ņemot vērā, ka uzņēmuma korporatīvā pārvaldes mītne atrodas Amsterdamā.

Taču FCA, kas Itālijā tieši nodarbina tuvu 55 000 cilvēku, uzsver, ka visi līdzekļi tiks tērēti darbībām Itālijā.

Itālijas un ASV autobūves uzņēmums "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA) veiks vērienīgas investīcijas elektrisko automobiļu ražošanā Kanādā un radīs līdz pat 2000 jaunu darbavietu, ceturtdien paziņoja arodbiedrība "Unifor".

Ar "Unifor" noslēgta trīs gadu vienošanās paredz, ka FCA Vindzoras rūpnīcā Ontario investēs līdz 1,5 miljardiem Kanādas dolāru (970 miljoniem eiro).

Izmantojot uzņēmuma investīcijas, rūpnīca iegūs aprīkojumu, lai ražotu elektriskos un hibrīdautomobiļus.

Turklāt Vindzoras ražotnē 2024.gadā tiks radīti līdz 2000 darbavietu.

Tāpat arī rūpnīcā Bremptonā tiks investēti 50 miljoni dolāru, kas ļaus šeit ražot papildu modeļus.

Kā ziņots, Kanādas valdība un Ontārio province pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka ka ASV autobūves uzņēmuma "Ford Motor Co." elektrisko automobiļu rūpnīcā katra investēs 295 miljonus Kanādas dolāru.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» nākamgad plānotajā debijā fondu biržā plāno sasniegt tirgus vērtību virs 100 miljardiem dolāru (86 miljardus eiro), un šis varētu kļūt par visu laiku lielāko tehnoloģiju sektora akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), otrdien paziņoja uzņēmumam pietuvināti informācijas avoti.

Tie norāda, ka «Uber» apsver iespēju paātrināt IPO plānus un fondu biržā debitēt 2019.gada pirmajā pusgadā, nevis otrajā pusgadā, kā paredzēts.

Tikmēr laikraksts «Wall Street Journal» vēsta, ka uzņēmuma tirgus vērtība varētu sasniegt pat 120 miljardus dolāru.

Japānas autobūves kompānija «Toyota Motor Corp.» augustā pavēstīja, ka investēs aptuveni 500 miljonus dolāru «Uber», lai sadarbotos autonomās vadības automobiļu masveida ražošanā. Pēc šo investīciju veikšanas «Uber» novērtēts 72 miljardu dolāru apmērā.

Ja «Uber» tirgus vērtība sasniegs 100 miljardus dolāru, tad uzņēmums būs vērtīgāks par trīs autoražotāju «General Motors», «Ford» un «Fiat Chrysler Automobiles» kopīgo tirgus vērtību.

Autobūves uzņēmums "Stellantis", kas izveidots pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās, paziņojis par plāniem izstrādāt četras elektrisko automobiļu platformas, kas piedāvās iespēju ar vienu uzlādes reizi nobraukt līdz pat 800 kilometriem.

"Stellantis" norāda, ka elektriskās automašīnas, kuru izstrādē tiks izmantotas jaunās šasijas, tirgū nonāks no 2023.gada.

Mazizmēra, vieglo apvidus automašīnu un pikapu modeļi piedāvās 500 kilometru nobraukšanas distanci, kompaktizmēra modeļiem iespējamais nobraukšanas attālums ar vienu uzlādes reizi būs 700 kilometri, bet sedaniem 800 kilometri.

"Stellantis" norāda, ka šī distance būs ievērojami garāka salīdzinājumā ar šobrīd tirgū pieejamiem elektroauto.

Itālijas luksusa klases automašīnu ražotāja «Ferrari» tīrā peļņa šā gada trešajā ceturksnī pieaugusi līdz 287 miljoniem eiro, salīdzinot ar 141 miljonu eiro attiecīgajā laika periodā pērn, teikts pirmdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Peļņas kāpumu veicinājušas vienreizējas nodokļu atlaides.

«Ferrari» piegādāto automobiļu skaits pagājušajā ceturksnī palielinājies par 11% - līdz 2262 vienībām.

Uzņēmuma pārdošanas apjoma kāpuma izaugsme Eiropā un Tuvajos Austrumos bijusi divciparu skaitlī mērāma, bet Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā tirdzniecības apjoms pieaudzis par 5%.

«Ferrari» prognozē, ka šogad kopumā tas piegādās vairāk nekā 9000 automobiļu.

«Ferrari» 2016.gadā 4.janvārī debitēja Milānas akciju biržā, Itālijas un ASV autobūves grupai «Fiat Chrysler Automobiles» īstenojot struktūrvienības atdalīšanu atsevišķā uzņēmumā.

Vācijas autobūves uzņēmums "Opel" ceturtdien paziņoja, ka Eiropā no 2028.gada vairs neražos ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotus automobiļus.

Autoražotāji visā pasaulē sākuši noteikt termiņus attiecībā uz benzīna un dīzeļdzinēju automobiļu ražošanas pārtraukšanu, ņemot vērā aizvien stingrākus vides piesārņojuma novēršanas standartus, kas ieviesti cīņā pret klimata izmaiņām.

Preses konferencē ceturtdien "Opel" vadītājs Mihaels Lohšellers sacīja, ka uzņēmums plāno arī elektrisko automobiļu modeļu piedāvājumu Ķīnas tirgū, kur līdz šim nav izdevies nostiprināt savas pozīcijas.

Tāpat līdz desmitgades vidum paredzēts izstrādāt 20.gadsimta 70.gadu sporta kupejas "Manta" elektrisko versiju.

"Opel" ietilpst autobūves grupā "Stellantis", kas izveidota pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās.

Itālijas un ASV autobūves grupa «Fiat Chrysler Automobiles» (FCA) panākusi vienošanos Savienotajās Valstīs samaksāt 515 miljonus dolāru (446,4 miljonus eiro), lai pret to atsauktu apsūdzības, ka uzņēmums automašīnās izmantojis slēptu programmatūru, lai krāptos kaitīgo izmešu testos, ceturtdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Ministrija norāda, ka FCA valstī atsauks un saremontēs vairāk nekā 100 000 ar dīzeļdzinējiem aprīkotu automobiļu, kas uzņēmumam kopumā izmaksās aptuveni 185 miljonus dolāru.

Savukārt atlikušā daļa no FCA samaksātās naudas tiks novirzīta civiltiesiskajiem naudassodiem un lietas izbeigšanas maksājumiem ASV un Kalifornijas štatam, skaidro ministrija.

ASV amatpersonas vēsta, ka FCA automobiļi «EcoDiesel Ram 1500» un «Jeep Grand Cherokee», kas ražoti no 2014.gada līdz 2016.gadam, tikuši aprīkoti ar programmatūru, kas ļāvusi tiem testu laikā uzrādīt atšķirīgu kaitīgo izmešu apjomu.

Tādējādi šīs automašīnas radījušas krietni lielāku slāpekļa oksīda un citu kaitīgo izmešu apjomu, nekā ļauts ASV vai Kalifornijā.

Pandēmijai ievelkoties, saguris arī Eiropas auto tirgus. Šī nozare tradicionāli ir ļoti cikliska un spēkrata iegāde, kā visai liels pirkums, pieprasa zināmu skaidrību par nākotni. Šai skaidrībai izpaliekot, šādi pirkumi tiek atlikti. Katrā ziņā pieejamie dati liecina, ka vecajā kontinentā auto tirgus vasaras otrajā pusē sācis virzīties grāvja virzienā.

Jaunu automašīnu reģistrācija augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn Eiropas Savienībā (ES) sarukusi par 19%, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) apkopotā informācija. Auto tirgum ļoti neveiksmīgs bijis arī jūlijs, kad jaunu spēkratu reģistrācija sarukusi par 24%. Pagaidām gan visa šā gada skatījumā auto tirgus uz priekšu brauc ar plusa zīmi. Proti, janvāra-augusta (ieskaitot) periodā ES jaunu auto reģistrācija ir pieaugusi par 11,2%.

Čipu trūkums

Tiek izcelts, ka spēkratu ražošanai sprunguļus spieķos iemetušas globālās piegāžu problēmas. Piemēram, Eiropas autoražotājiem ir lielas grūtības vajadzīgajā apmērā iegūt pusvadītājus. Piemēram, tai pašai auto parka nomaiņai, kas pamatā paredz atteikšanos no spēkratiem ar iekšdedzes dzinēju par labu elektroauto, vajadzēs ļoti daudz pusvadītāju.

Arvien labāki auto katalizatori atbilst zaļākas pasaules stāstam, kas strauji liek augt to metālu cenai.

Šogad daudzu rūpniecībā izmantoto izejvielu vērtība sekojusi investoru riska apetītei. Neskatoties uz bažām par pasaules ekonomikas bremzēšanos, riska aktīvu vērtība pieaugusi, un izejvielas šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Piemēram, rūpniecībā un būvniecībā plaši izmantotā vara cena kopš šā gada sākuma Londonas Metālu biržā ir palēkusies gandrīz par 6%.

Šobrīd gan liela daļa ekonomistu teic, ka pasaules ekonomika ir sabremzēšanās stadijā. Turklāt periodiski vērojami tādu spriedumu uzplūdi, ka šis process varētu būt straujāks, nekā gaidīts pirms tam. Ja tas tā patiešām būs, daudzām izejvielām cenu ziņā var klāties visai plāni, jo nāks lielāka atklāsme, ka pieprasījums pēc tām būs vājš. Pēdējā laikā bieži bijis tā, ka dažādu finanšu aktīvu vērtība reizē pie vienas mūzikas griežas uz vienu un to pašu pusi. Ja cena palielinās akcijām, tad ir lielāka iespējamība, ka tā augs arī zeltam, obligācijām un izejvielām. Ja viss reizē kāpj, tad ir liela iespēja, ka viss reizē arī gāzīsies un nebūs kādu patvērumu.

Starptautiskais autobūves uzņēmums "Stellantis" otrdien paziņoja, ka detaļu trūkuma un Maskavai noteikto sankciju dēļ apturējis ražošanu savā vienīgajā Krievijas rūpnīcā.

Uzņēmums, kas izveidots pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās, jau marta sākumā pavēstīja, ka aptur visu importu un eksportu uz un no Krievijas, un ražošana Kalugas rūpnīcā pakāpeniski palēninās.

Iepriekš "Stellantis" bija cerējis uz Kalugas rūpnīcu, lai ražotu Eiropas tirgum paredzētu "Peugeot", "Citroen" un "Opel" komerctransportu.

Taču Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ kompānija bijusi spiesta ražošanu pārcelt uz rūpnīcām Francijā un Anglijā.