Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Biedrība Latvijas Mazpulki tirdzniecībai visos Maxima Latvija veikalos nodevusi 2,6 tonnas sarkano sīpolu, kurus audzējuši čaklie mazpulcēni no Valdemārpils, Viesītes, Ilzenes, Bejas, Penkules, Džūkstes, Seces, Kursīšiem, Špoģiem, Anneniekiem, Mazsalacas, Kārķiem, Vijciema, Baltinavas, Limbažiem, Priežmales, Zantes, Neretas un Kandavas.

Jauno ražu veikala plauktā K. Ulmaņa gatvē 88a šodien izvietoja paši mazpulcēni no dažādām Latvijas vietām. Bērnu audzētos sīpolus veikalos varēs atpazīt pēc īpaša noformējuma. Izaudzētos sīpolus iepērk zemnieku saimniecība Ezerkauliņi.

Latvijas Mazpulki dibināti jau 1929. gadā, kad tie bija ne tikai laukos, bet arī pilsētās. 1933. gada vasarā darbojās 123 mazpulki ar 1976 dalībniekiem. Šobrīd Latvijas Mazpulki apvieno vairāk nekā 2000 čaklo bērnu un jauniešu visā Latvijā, kas šogad paspējuši izaudzēt dažādus dārzeņus.

Ir nepieciešams ar neordināriem lēmumiem panākt lielākus nodokļu ieņēmumus. Mums ir jākļūst godprātīgākiem. Kā to panākt, nezinu, varbūt vajag ar kādu skaļu saukli – nodokļus maksāt ir seksīgi vai kā citādi, kas aizķertu sabiedrību, rosina Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, taksometru nozares konsultants Jānis Naglis.

Fragmenti no intervijas

Šobrīd darbojaties taksometru nozarē kā konsultants, kas šajā jomā ir aktuāls?

Taksometru nozare diemžēl ir viena no vispelēkākajām ekonomikām pārējo vidū. Pēc Finanšu ministrijas novērtējuma ēnu ekonomika taksometru nozarē ir 80%, bet parēķinot uz mašīnu skaitu, drīzāk tā varētu būt tuvāk 90%. To parāda arī jaunākie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Kopumā samaksātā nodokļu masa ir pieaugusi par 20%, salīdzinot 2015. gadu ar iepriekšējo. Arī šogad pieaugums turpinās, taču pēdējie dati liecina, ka ir sākusies stagnācija. 1,3 milj. eiro, kas nodokļos ir iekasēti šā gada astoņos mēnešos, ir nieks, jo realitātē, summējot visus nodokļus kopā, ieņēmumiem būtu jābūt aptuveni četri miljoni eiro. Tāpēc nepieciešams kaut ko radikāli darīt šajā jomā. Nozare ar lielām grūtībām vienojās par tā saukto īpašo taksometru nodokli 286 eiro, bet diemžēl tas izkūpēja. VID, Sociālās apdrošināšanas aģentūra nav spējīgas uzskaitīt vai sastrīmēt nodokļus, lai tie nonāktu vienā paketē un vienā maksājumā. To varētu arī traktēt kā īpašu atbalstu vienai nozarei – taksometru pārvadājumiem - jo sanāk nepilnas summas nodokļu nomaksa. Faktiski šis bija vēl viens arguments, kāpēc nozares piedāvājums nevar tikt realizēts dzīvē. Tomēr tik melni kā šobrīd strādāt nav iespējams un ir jāpieņem kādi ekstraordināri mēri, lai nozari sakārtotu.

Efektīva energoresursu izmantošana ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā maksimāli samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu, tādējādi būtiski ietaupot uzņēmuma līdzekļus. Jau šobrīd Latvijā ir vairāki simti uzņēmumu, kuri atklājuši, kā energoefektivitātē ieguldīt gudri, gūstot pēc iespējas lielāku labumu.

Arī Eiropa šajā kontekstā uzstādījusi ambiciozus mērķus, kas būtiski ietekmēs biznesa vidi, radot uzņēmējiem gan jaunas iespējas, gan pārbaudījumus. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem diskutē un pieredzē dalās uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Diskusijā piedalās:

ANDŽELA PĒTERSONE, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktora vietniece

EDGARS KUDURS, ALTUM valdes priekšsēdētāja padomnieks, enerģētikas speciālists

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected].

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.janvāra numurā lasi:

Statistika

Siltums lētāks, bet ziema vēsāka

Tēma

Politiskās mahinācijas ar ģimenes valsts pabalstu

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu demogrāfija beidzot plusos

Nodokļu maksātāju Latvijā kļuvis vairāk

Mežsaimniecība

Latvijas Valsts meži pārdos par 400 000 m3 vairāk

Konkurētspēja

Ražošana

Investīcijas pārvērš konkurētspējā. Bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus

Nafta

Kad OPEC saļodzīsies līdz galam

Auto industrija

Šī var būt Ķīnas auto desmitgade

Portrets

Kaspars Kaleba, SIA Omarketing līdzīpašnieks un valdes loceklis

Mazcenu alejā, Jaunmārupē, dārzeņkopības uzņēmums SIA "Mārupes siltumnīcas" šodien atklās jaunos salātu lapu siltumnīcu, informē uzņēmumā.

Uzņēmums siltumnīcas izveidē investējis izveidē investējis 3,8 miljonus eiro, tostarp 3,1 miljonu eiro veido "SEB bankas" aizdevums, bet 700 000 eiro - uzņēmuma līdzekļi. Projektam ir apstiprināts arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai programmas "Investīcijas materiālajos aktīvos" atbalsts 1,5 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumā norāda, ka 0,7 hektāru platībā uzbūvētā modernā siltumnīca nodrošinās lapu salātu audzēšanu visu gadu. Tostarp siltumnīcas būvniecība tika pabeigta pērn nogalē, un ir iesēti jau pirmie salāti.

Lapu salāti tiek sēti un audzēti kūdras substrātā, neizmantojot plastmasas podiņus. Savukārt salātu gaismošanai tiek izmantotas LED gaismas, kuru spilgtumu iespējams pielāgot, tādējādi samazinot elektrības patēriņu.

Zemgales rajona tiesa ar 2024. gada 8. oktobra spriedumu apmierinājusi pazīstamā Latvijas hokejista un triju zvaigžņu ordeņa kavaliera Helmuta Baldera Sildedža prasību pret Kasparu Brunovski par izsniegtā aizdevuma atmaksu.

Tiesa nosprieda piedzīt no Brunovska visu neatmaksāto aizdevumu par kopējo summu 4 041 323.90 EUR un arī likumiskos nokavējuma procentus 176 979.98 EUR apmērā. Papildus tika piedzīti arī tiesas izdevumi.

H. Baldera- Sildedža un K.Brunovska starpā jau ilgstoši pastāv strīds par aizdevuma atmaksu, kuru H. Balderis- Siledzis bija izsniedzis SIA “Ezerkauliņi Agro” īpašniekam K. Brunovskim vairāku gadu garumā par kopējo summu 7 316 555 EUR. Tā kā K. Brunovskis pārstāja atmaksāt aizdevumu, kā arī nepildīja daudzkārtējus solījumus pildīt savas saistības, Balderis bija spiests celt prasību tiesā par neatmaksātā aizdevuma un likumisko nokavējuma procentu piedziņu.