Visvairāk, jeb 37% uzņēmumu pārstāvju par galveno risku viņu organizācijas ilgtermiņa panākumiem nosauc krāpšanu un korupciju, kam seko pandēmijas (36%), kiberuzbrukumi (27%), sarežģīta un mainīga regulatīvā vide (15%), kā arī nespēja pildīt vides, sociālos un pārvaldības prasības (12%).
Tā liecina jaunākais EY krāpšanas novēršanas un godīgas rīcības pētījums EY Global Integrity Report 2022, kas aptver straujas attīstības ekonomikas, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Papildus, pētījumā aptuveni katrs desmitais jeb 13% uzņēmumu valdes locekļu straujas attīstības ekonomikās, tostarp Latvijā, atzīst, ka pieņemtu vai dotu kukuli, bet 14% pieļauj, ka viņi varētu falsificēt finanšu informāciju.
“Mūsu pētījums parāda, ka situācija krāpšanas novēršanā kopumā uzlabojas – 47% mūsu aptaujāto uzņēmēju saka, ka pēdējo divu gadu laikā godīgas rīcības standarti viņu organizācijā ir uzlabojušies un gandrīz visi, jeb 97%, uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu uzņēmums rīkotos godīgi. Tomēr saglabājas daudz izaicinājumu un tieši puse visu pētījuma respondentu atzīst, ka viņi justos satraukti, ja viņu pieņemtie darba lēmumi nonāktu plašākas sabiedrība vērtējumā,” saka Jānis Kauliņš, EY partneris Baltijas valstīs.
EY pētījums parāda arī, ka 52% uzņēmumu valdes locekļu atzīst, ka viņu organizācijās ir vadītāji, kas īstermiņa finanšu ieguvuma dēļ izvēlētos negodīgu rīcību. Savukārt, 40% valdes locekļu saka, ka viņu organizācijā negodīga rīcība tiek pieļauta, ja to īsteno vadošie vai veiksmīgākie darbinieki.
“Jāņem vērā, ka lēnāka ekonomiskā izaugsme un arvien sīvāka konkurence palielina krāpnieciskas rīcības iespējamību. 62% mūsu pētījuma respondentu saka, ka sarežģītos ekonomiskajos apstākļos kļūst grūtāk saglabāt godīgas rīcības standartus. Lai cīnītos ar krāpšanu, uzņēmumiem esošajā situācijā jāīsteno plašs darbību loks, gan vēršoties pret negodīgu rīcību ar atbilstošiem sodiem, gan organizējot regulāras apmācības par godīgu rīcību un ieviešot iniciatīvas, kas motivē strādāt godīgi un atbilstīgi iekšējie normatīvajiem aktiem. Tāpat jābūt skaidrām un izprastām politikām, regulāri pārbaudītai iekšējai kontroles sistēmai, kā arī trauksmes celšanas iespējām, kuru ietvaros ziņotājiem ir jābūt adekvāti aizsargātiem,” turpina J. Kauliņš.
EY Global Integrity Report, Emerging Markets Perspective 2022 pētīums ir veikts laikā no šī gada jūnija līdz septembrim, sadarbībā ar globālo izpētes aģentūru Ipsos MORI. Pētījuma laikā tika aptaujāti 2 756 respondenti, kas pārstāv uzņēmumu vadības komandas un darbiniekus 33 straujas attīstības valstīs, tostarp katrā Baltijas valstī.
