Vienošanās ietvaros paredzēts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai atvēlēt 120 miljardus eiro. Plānots palielināt arī Eiropas Investīciju bankas kapitālu, kā arī veicināt mazo uzņēmumu attīstību un jauniešu bezdarba samazināšanu.
Ieceri sākotnēji bloķēja Spānija un Itālija, kuras vēlējās panākt īstermiņa risinājumus, kas samazinātu abu valstu aizņemšanās izmaksas. Vēlāk Madride un Roma piekāpās, kad pārējās valstis piekrita izmantot stabilitātes fondus arī tiešai valstu parādzīmju uzpirkšanai. Analītiķi norāda, ka lai gan šāds solis izskatās pēc Vācijas pozīciju vājināšanās, tomēr Berlīne ir panākusi, ka Briselei ir lielāka kontrole pār eirozonas finansēm.
Raksti par tēmu
Spānijas premjers Marjano Rahojs skaidroja, ka valsts parāda ilgtspēja ir nopietna problēma Madridei. «Mēs maksājam procentu likmes, kas ir pārāk augstas, lai mēs varētu sevi uzturēt. Ir daudz Spānijas valsts iestāžu, kuras sevi nespēj finansēt,» Spānijas premjera teikto citē BBC. Gan Spānijas, gan Itālijas līderi ir nobažījušies, ka valstis drīzumā varētu zaudēt pieeju starptautiskajiem tirgiem. Ceturtdien Spānijas desmit gadu obligāciju likmes sasniedza 6,9%, kas ir bīstami tuvu septiņu procentu robežai, kura tiek uzskatīta par pārāk lielu.
Db.lv jau vēstīja, ka ES līderu vidū nevalda vienprātība par parādu krīzes risināšanas soļiem. Viedokļi atšķiras jautājumā par vienotu eiroobligāciju izveidošanu. Daļa valstu uzskata, ka eirozonai jāgarantē atsevišķu valstu parādi, savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele pret šo ideju izturas noraidoši.
Vēstīts arī, ka Spānija oficiāli lūgusi starptautisko palīdzību savām problēmu nomocītajām bankām. Starptautisko palīdzību saņemošajām valstīm pievienojusies arī Kipra.