Eiropas Parlaments trešdienas balsojumā atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas ierosināto Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu, tomēr prasīja stingrākus ierobežojumus pārmaksāto nodokļu atmaksai un attiecībā uz ārvalstīs gūtiem ienākumiem, informē EP pārstāvniecība Latvijā.
Viņi prasīja arī vairāk pārredzamības ieguldījumu (trastu) fondiem, vienotus noteikumus par patentlodziņa atlaidēm attiecībā uz intelektuālā īpašuma ieņēmumiem, un izveidot nodokļu oāžu melno sarakstu.
Jauno noteikumu pamatā ir princips, ka nodokļi ir jāmaksā vietā, kur gūta peļņa, un tie juridiski saistošā veidā bloķē metodes, ko uzņēmumi visbiežāk lieto, lai apietu nodokļus. Direktīvā noteiktas kopīgas definīcijas terminiem, kas līdz šim bijuši atvērti interpretācijai – pastāvīgā darījumu darbības vieta, nodokļu oāzes, minimāla ekonomiskā būtība, transfertcena, autorhonorāra izmaksas, patentlodziņi, pastkastītes uzņēmumi u.c.
EP deputāti vēlas tālejošākus noteikumus attiecībā uz pārejas klauzulu ienākumiem, kam nodokļi uzlikti ārpus ES un kas pēc tam pārsūtīti uz ES dalībvalsti. Ārvalstīs gūtie ienākumi bieži tiek atbrīvoti no nodokļiem, lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokli.
EP deputāti prasa vismaz 15% minimālās nodokļa likmes piemērošanu, proti, ja ārvalstīs gūtajiem ienākumiem piemērotais nodoklis trešajā valstī bijis zemāks nekā 15%, starpība ir jāsamaksā ES budžetā.
EP prasa arī šādus uzlabojumus: pārsniedzošās aizņēmumu izmaksu atskaitījuma griestus noteikt ne augstākus par 20 % vai EUR 2 000 000, izvēloties lielāko summu; izveidot izsmeļošu melno sarakstu, kurā būtu uzskaitītas nodokļu oāzes un valstis, kas ar nodokļu režīmu kropļo konkurenci, kuru vidū ir arī ES dalībvalstis. Melnais saraksts jāpapildina ar sankcijām, kas piemērojamas jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un finanšu iestādēm, kuras darbojas nodokļu oāzēs; aizliegt pastkastīšu uzņēmumu izmantošanu; drīzumā ieviest kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi; palielināt trasta fondu un tiem līdzīgu struktūru pārredzamību; ieviest kopīgu metodi faktiskās uzņēmējdarbības nodokļa likmes aprēķināšanai katrā ES dalībvalstī, lai varētu veikt to salīdzināšanu; līdz 2017. gada janvārim ieviest pārrobežu strīdu izšķiršanas mehānismu ar skaidrākiem noteikumiem un stingrākiem izpildes termiņiem; izveidot saskaņotu vienoto Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numuru (TIN), kas būtu pamats efektīvai automātiskajai informācijas apmaiņai starp dalībvalstu nodokļu pārvaldības iestādēm.
Šis priekšlikums ir Padomes direktīva, par kuru vienprātīgi jāvienojas visām ES dalībvalstīm.