Atšķirībā no Krievijas, kurai ir enerģētikas politikas stratēģija un kura to īsteno, Eiropai tādas nav. Ja Krievija rīkojas stratēģiski, tad mēs – tikai taktiski. Vēl joprojām daļa Eiropas Savienības institūciju komisāru un deputātu netic, ka Putins grib izolēt veselu reģionu. Tas ir pārsteidzoši, cik vienkārši Krievija apspēlēja Eiropu. Tā ir mūsu vājuma pazīme, intervijā laikrakstam Diena norāda Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Petrs Austrevičs.
Fragments no intervijas
Jūs esat viens no Eiropas Parlamenta deputātiem, kas parakstīja jautājumu Eiropas Komisijai par jaunā gāzesvada Nord Stream 2 projektu. Par ko bija šis jautājums?
Tā bija dabiska mūsu reakcija uz Nord Stream 2 projektu – gāzesvada zem Baltijas jūras izbūvi ar dubultu jaudu. Jautājums bija – vai Eiropas Komisija neuzskata, ka šī gāzesvada izbūve palielinās Eiropas atkarību no viena gāzes piegādātāja, vai tādu dalībvalstu kā Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Polijas, kuras šis gāzesvads apiet, politiskā drošība un ekonomiskās intereses ir tikušas ņemtas vērā, kā arī – vai tika ņemta vērā Ukrainas, kuru arī apiet gāzesvads, politiskā drošība un ekonomiskās intereses.
Kas vēl parakstīja šo jautājumu?
Pa vienam deputātam no katras Baltijas jūras reģiona valsts – Somijas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Zviedrijas, Latvijas (no Latvijas – Sandra Kalniete). Vēl jautājumu parakstīja arī viens Rumānijas deputāts.
Vai jūs saņēmāt arī atbildi?
Jā, Eiropas Komisija atsūtīja atbildi, par kuru es, atklāti sakot, biju šokēts. Komisija norādīja, ka uz šo projektu galvenokārt raugās kā uz tīri komerciāla rakstura pasākumu. Tas nozīmē, ka netiek izvērtēti nedz ģeopolitiskie, nedz enerģētikas politikas aspekti. Komisija uzstāj, ka tas ir līgums starp Krievijas kompāniju Gazprom un citām lielām Eiropas enerģētikas kompānijām. Jāteic, ka Gazprom rīkojās ļoti gudri, šajā projektā akcijas piešķirot Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Francijas enerģētikas kompānijām, lai tās būtu ieinteresētas šajā projektā un saņemtu arī politisku atbalstu no minētajām valstīm.
Būtībā Gazprom nopirka šo valstu atbalstu?
Jā, jūs tā varat teikt. Enerģētikas lobijs Briselē ir ļoti varens, es runāju par EON, Shell, Austrijas gāzes kompāniju. Pēc būtības šīm lielajām kompānijām vajadzētu domāt, kā piegādāt Eiropai gāzi no Sīrijas un Turcijas, nevis vairot atkarību no Krievijas.
Bet kā tas saskan ar Eiropas Komisijas pausto par kopēju un caurspīdīgu enerģētikas politiku?
Labs jautājums. Šā gada oktobra Eiropas Parlamenta sesijā mums bija debates, kurās piedalījās Eiropas Komisijas komisārs klimata un enerģijas jautājumos Migels Kanete. Interesanta iezīme, kas raksturo šīs debates – tajās diemžēl piedalījās tikai Austrumeiropas valstis. Tur nebija kolēģu no Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas, Francijas. Būtībā tās bija debates starp mums pašiem, to valstu deputātiem, kuriem minētais projekts rada problēmas. M. Kanete savā prezentācijā uzsvēra, ka tas ir tīri komerciāls projekts. Jāteic, ka mani kolēģi, kas piedalījās debatēs, visi kā viens pauda pretēju viedokli, norādot, ka Nord Stream 2 skar gan drošības, gan ekonomikas, gan politiskus aspektus. Debašu noslēgumā M. Kanete gan atzina, ka šis projekts nav Eiropas Savienības prioritāte. Jāteic, ka par enerģētikas savienību atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs ir asi kritizējis Nord Stream projektu. Tas man rada jautājumu, kas notiek Komisijā, ja tās pārstāvjiem ir tik dažādi viedokļi. Ja šajos jautājumos mums nebūs vienprātības, tad vienmēr mūs apspēlēs spēcīgi komerciālie spēlētāji.
Plašāk lasiet rakstā EP deputāts: Putins grib izolēt reģionu otrdienas, 10.novembra laikrakstā Diena (6.,7.lpp)!
