Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Nesen kā iznākušais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijā rāda, ka pērn ēnu ekonomikas daļa Latvijā veidoja 22,9% no IKP, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, nekā 2022. gadā (26,5%)1. Šis ir viens no retiem gadījumiem pēdējo gadu laikā, kad ēnu ekonomika samazinās.

Tas noteikti vēl daudzkārt tiks pieminēts politiķu un lēmumu pieņēmēju diskusijās par un ap Latvijas ekonomiku un nodokļu politiku. Tomēr kļūdaini būtu pieņemt, ka ēnu ekonomikas problēma Latvijā ir atrisināta, un tagad tā pati no sevis, izrādot augstu pilsonisko apziņu un godaprātu, gadu pēc gada turpinās ievērojami samazināties. Ja nebūs mērķtiecīgu soļu no valsts un mūsu sadarbības partneru – uzņēmēju puses, tostarp realizējot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertos pasākumus, ēnu ekonomika labākajā gadījumā nepalielināsies, bet sliktākajā … atsāks palielināties. Šobrīd šajā pelēkajā ekonomikā potenciāli slēpjas arī daļa no Latvijas Bankas aplēstajiem 25 tūkstošiem potenciāli kreditējamo uzņēmumu.

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem.

Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.

Atļaušos prognozēt, ka, visticamāk, arī šogad būs vērojama stagnācija un būtiskus uzlabojumus ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā neredzēsim. Sliktus rezultātus redzam par spīti tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana vismaz “uz papīra un vārdos” visu laiku Valdībai ir bijusi augstas prioritātes jautājums. Diemžēl jāatzīst, ka arī par spīti mūsu organizētajai ikgadējai konferencei. Šāda situācija rosina pārdomas.

Ēnu ekonomika pērn salīdzinājumā ar 2021. gadu Igaunijā saruka līdz 18%, savukārt Lietuvā tā pieauga līdz 25,8%, bet Latvijā faktiski palika iepriekšējā gada līmenī.

To rāda Ēnu ekonomikas indeksa pētījums Baltijas valstīs, ko veica Rīgas Ekonomikas augstskolas profesori Arnis Sauka un Tālis Putniņš.

“Jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka,” uzsvēra Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un Igaunijā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents 2022. gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā veido 46,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā – 44,5%. Savukārt Lietuvā 2022. gadā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents bija neuzrādītie ieņēmumi 36,5% no kopējās ēnu ekonomikas, kam seko aplokšņu algas 34,0%.

Ja ēnu ekonomikas pētnieki rēķina, ka, no fiziskās ekonomikas izskaužot ēnas, papildus valsts budžetā varētu iegūt apmēram 3,6 miljardus eiro, tad neviens īsti nezina, cik papildu līdzekļu varētu iegūt no digitālās ekonomikas darījumiem, ja par tiem tiktu maksāti attiecīgi nodokļi, — visticamāk, tās būtu miljardos eiro mērāmas summas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne. Viņa atzīst, ka pelēkās ekonomikas mazināšanā savu artavu varētu dot e- rēķini, taču sistēmas iedarbināšana no pašlaik normatīvos paredzētā 2025. gada, visticamāk, nenotiks.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku?

Ēnu ekonomika pastāv visās valstīs, jo neviena valsts pasaulē nepretendē un arī nav sasniegusi tādu līmeni, kad būtu iekasēti 100% iekasējamo nodokļu apjoma. Tāpēc nodokļu iekasēšana un ēnu ekonomika ir problēma visā pasaulē, nevis tikai Latvijā. Ēnu ekonomikas pētnieki ir novērojuši kādu interesantu sakarību — jo mazāks valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo lielāka ēnu ekonomika un otrādi - jo augstāks šis IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ēnu ekonomikas līmenis. Ir pat skatījums, ka ēnu ekonomika ir sava veida protests pret pastāvošo varu vai arī ka tā ir dabiska aizsargreakcija, kas palīdz pārvarēt sarežģītas problēmas. Tas nav attaisnojums, jo ēnu ekonomika kropļo konkurenci, rada nepamatotas konkurētspējas tiem, kuri izvairās no adekvātas nodokļu nomaksas, un samazina sabiedrības iespējas saņemt veselības, izglītības, drošības pakalpojumus nepieciešamā apmērā, jo vienkārši valsts makā nav pietiekami daudz naudas. Nenoliedzami, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 19,9% ir pārāk augsts, jo īpaši, raugoties uz tādām ES dalībvalstīm kā Ungārija, Grieķija, kur ēnu ekonomikas apjoms tiek lēsts 25% līmenī. Vienlaikus ēnu ekonomikas līmenis Čehijā 5,6% ir vairāk nekā trīs reizes zemāks nekā Latvijā, kas tikai apliecina nepieciešamību valsts mērogā strādāt pie ēnu ekonomikas samazināšanas.

Prognozētais ēnu ekonomikas kritums ik gadu tiek lēsts par vienu procentpunktu, taču tas varētu būt arī lielāks, ja veiksmīgi tiks īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, pie kuriem pašlaik notiek intensīvs darbs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Viņa uzsver, ka īpašā uzmanības lokā ir dzīvokļu un māju remonta, kā arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī tādas nozares kā tirdzniecība, būvniecība, remonts, kurās ir būtiska ēnu ekonomikas klātbūtne, un tajās tiks piedāvāts īpašs pasākumu plāns ēnu izskaušanai. Pašlaik atbildīgās ministrijas kopā ar uzņēmējiem gatavo priekšlikumus, un šis darbs turpināsies līdz jūlija nogalei, kad attiecīgs ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāns 2023.–2025. gadam tiks iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku Latvijā?

Pētnieku izvēlētās metodes rāda atšķirīgu ainu par to, cik īsti liela ēnu ekonomika ir Latvijā. Profesora Arņa Saukas pētījumi liecina, ka ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājās par 1,1 procentpunktu (salīdzinājumā ar 2020. gadu) un sasniedza 26,6% no IKP – visaugstāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā. A. Sauka datus par 2022. gadu prezentēs maija nogalē. Savukārt Fridriha Šneidera pētījumi liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā ir samazinājusies par 0,7 procentpunktiem, savukārt pieejamie dati par 2022. gadu rāda vēl labāku situāciju, jo tā ir nokritusi zem 20% līmeņa, kas ir otrs zemākais pēdējo gadu laikā. Salīdzinājumam – Eiropas 31 valsts vidējais ēnu ekonomikas apjoms ir ievērojami zemāks un sasniedz 17,2%. Pasaulē, šķiet, nav valsts, kurā nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums ir par tās apmēriem. Vienlaikus jāuzsver zinātnieku – pētnieku norādījums, ka ēnu ekonomikas aplēsēm ir indikatīvs raksturs un to nevajag pārvērst naudas izteiksmē. Ēnu ekonomikas izmēru salīdzinoši labi rāda būtiskāko nodokļu plaisa, kura tad sniedz aptuvenu starpību starp iekasējamo un iekasēto nodokļu apjomu.

Šī gada siltais pavasaris un karstā vasara varētu būt “atkausējuši” ieilgušo sasalumu privātpersonu un uzņēmēju vēlmē piesaistīt finansējumu, lai iegādātos vai paplašinātu mājokli, uzņēmuma telpas, ieguldītu jaunās iekārtās un eksportētu vairāk.

Tam ir virkne cerīgu priekšnosacījumu – inflācijas vilnis atkāpjas, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk piesardzīgi samazināt procentu likmes, algas un pirktspēja aug un izskatās, ka ekonomika ieiet jaunā attīstības ciklā. Tomēr ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina un ierobežo spēju aizņemties, lai realizētu ieceres, – tā ir augstā ēnu ekonomikas izplatība, kas īpaši skar uzņēmējdarbības finansēšanu, taču ietekmē arī privātpersonu spēju aizņemties. Nemainīgi aktuāla tā ir būvniecības sektorā, kas tradicionāli ir viens no galvenajiem kreditēšanas tirgus virzītājspēkiem.

Lai arī kopējais ēnu ekonomikas apjoms pērn ir mazinājies (par to liecina Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs), tas aizvien vēl veido iespaidīgu apjomu – 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Un būvniecībā, salīdzinot ar citām nozarēm, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir visaugstākais – 34,2%, liecina indeksa dati. Salīdzinājumam, – mazumtirdzniecībā ēnu ekonomikas apjoms ir 27%, pakalpojumu sektorā 26,4%, ražošanā 18,9%, bet vairumtirdzniecībā 13%.

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Ēnu ekonomikas mazināšanā ir jāiesaistās sabiedrībai un katram individuāli, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka pasaulē nav tādas valsts, kurās nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums cik liela tā ir. Latvijā tā viennozīmīgi ir pārāk liela un tas būtiski ietekmē daudzus citus ar ekonomikas izaugsmi saistītus procesus.

Ēnu ekonomikas rādītāji noteikti pasliktina finanšu pakalpojumu pieejamību, tostarp arī kreditēšanu, bet tie noteikti nevar kalpot par atrunu nerisināt dažādus citus ar vāju kreditēšanu saistītus jautājumus, uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka pārāk liela ēnu ekonomika nedrīkst kļūt par atrunu neuzlabot citas lietas.

Kazāks arī pauda uzskatu, ka nebūs viens tāds pasākums, ko izdarot, ēnu ekonomikas problēma atrisināsies. Latvijā ir ierasts problēmas risināt ar nodokļu politikas izmaiņām, taču nodokļi nudien nav visu panākumu vai neveiksmju cēlonis, tas ir tikai viens no elementiem.

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nav redzama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība ēnu ekonomikas samazināšanai viesmīlības nozarē, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

"Viesmīlības nozarē ēnu ekonomika ir liela problēma. To mēs neesam slēpuši un to mēs arī uzsveram," teica Kalniņš.

Viņš atzīmēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešana būtu labs mehānisms kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, izlīdzinot "spēles laukumu" starp godīgajiem un negodīgajiem uzņēmējiem.

Tajā pašā laikā Kalniņš norādīja, ka no VID puses ir uzskats, ka PVN samazinātās likmes ieviešana neveicinās ēnu ekonomikas samazināšanos, lai gan, piemēram, PVN samazinātās likmes piemērošana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem sekmēja ēnu ekonomikas samazināšanos šajā tirgū.

"Gribētu iemest akmeni VID lauciņā, jo par samazināto PVN likmi mēs cīnāmies jau kopš vismaz 2018.gada, bet ēnu ekonomika kāda bija tad, tāda pati ir arī šobrīd. Es neredzu, ka kaut kas tiktu darīts, lai tā tiktu samazināta," sacīja asociācijas prezidents.

Drošība ir prioritāte valstij un ikvienam no mums. To varam attiecināt gan uz aizsardzību, gan ekonomiku. Tā caurstrāvo labklājību, uzņēmējdarbību un valsts politiku.

Diemžēl ēnu ekonomika un citi negodīgi spēles noteikumi apsardzes jomā rada reālus drošības apdraudējuma riskus. Kādēļ publiskais sektors samierinās ar sadarbību ar likumpārkāpējiem, kā arī rada tādus apstākļus, kas samazina iespējas konkurences cīņā uzvarēt godprātīgiem apsardzes komersantiem?

Apsardzes nozares reputācijas uzlabošana joprojām nav iespējama

Komersanti, kas neievēro normatīvo aktu prasības, labo praksi un nozares vadlīnijas, negatīvi ietekmē visu nozari un tās attīstības iespējas. Nozares reputāciju dramatiski iedragā gan kopējais fons un dati (augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, ievērojamais nodokļu parāds, lielais nozares dalībnieku skaits), gan tādi publiski incidenti kā “Rīgas Centrāltirgus” skandāls, kur drošības dienests ilgstoši pieļāva 90. gadiem raksturīgo kontrabandas biznesu, vai arī kliedzošā SIA “Rīgas apsardzes sabiedrība” rīcība 2021. gadā – uzņēmums vairākus mēnešus neizmaksāja atalgojumu saviem darbiniekiem, kuri pildīja savus pienākumus valsts kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī bija uzkrājis nodokļu parādu, kas pārsniedza miljonu eiro.

23. janvārī Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam, kas sagatavots, lai nodrošinātu kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu uzņēmumu attīstību, konkurētspējas paaugstināšanos u.tml.

Plāns gatavots sadarbībā ar nozaru ekspertiem un sadarbības partneriem. Nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aktīvi iesaistījusies gan dialogā ar ministriju, gan Valsts ieņēmumu dienestu, regulāri tiekoties, diskutējot un rosinot veikt izmaiņas, kā arī praktiski iesniedzot konkrētus priekšlikumus: veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iekļaujot tajā regulējumu, kas paredz samazināt kapitāla pieauguma likmi (IIN) līdz 10% un attaisnotajos izdevumos kapitāla pieauguma likmes aprēķinā iekļaut arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.

Ēnu ekonomikas plāns diemžēl neiekļauj nevienu no LANĪDA priekšlikumiem, kā arī nekustamo īpašumu nozare nav pat nosaukta pie prioritārajām nozarēm. Dialogā ar publiskā sektora institūcijās mums nācies dzirdēt, ka nekustamo īpašumu darījumu nozare Latvijas tautsaimniecības “pīrāgā” ir aptuveni 2%. Laikam “maza ēna”, lai ar to cīnītos.

Nodrošinot soda neizbēgamību, ir jānovērš, ka daļa no ēnu ekonomikas dalībniekiem ņirgājas par tiem, kuri godīgi maksā nodokļus, izriet no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāves Evitas Gošas šodien paustā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Goša norādīja, ka cīņā ar ēnu ekonomiku nevar cerēt uz citu rezultātu, ja tiks turpināta līdzšinējā pieeja ar nepietiekamu resursu atvēlēšanu. Pašlaik nemazinās nesodāmības sajūta un ēnu ekonomikā esošie savā ziņā izsmej tos, kuri maksā nodokļus, ar attieksmi "mēs varam tā darboties, un pilnīgi nekas ar mums nenotiek," vērsa uzmanību par ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumiem atbildīgā FICIL pārstāve.

Pēdējo gadu laikā notiek atbalstāma koncentrēšanās uz lielākajiem pārkāpējiem jeb "lielo zivju ķeršanu", taču cīņai ar ražošanas, būvniecības un citās nozarēs esošajiem mazākiem ēnu ekonomikas veicinātājiem Valsts ieņēmumu dienests nevelta pietiekamus resursus, pauda Goša. FICIL apzinās, ka cīņa prasa lielus resursus, reizē ēnu ekonomika veido ap 25% no tautsaimniecības, nostādot krietni neizdevīgākos konkurences apstākļos tos, kuri darbojas godīgi.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Plašāka bezskaidras naudas izmantošana ir svarīgs solis gan efektīvai uzņēmējdarbības nodrošināšanai un digitalizācijas brieduma veicināšanai valstī, gan arī tas ir instruments ēnu ekonomikas mazināšanai, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.

Viņa norāda, ka skaidru naudu bieži izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Attiecīgi, palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai.

Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, mazāku interesi par bezskaidras naudas norēķiniem izrāda mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), atzīst Bogdanova. Piemēram, tikai 11% MVU veic tirdzniecību tiešsaistē, un tikai 5% no MVU apgrozījuma veido e-komercija. Vienlaikus tieši MVU ir klasiski vērojama arī tendence uz salīdzinoši zemāku produktivitāti. Tas norāda uz nepieciešamību veicināt plašāku digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumu vidū, gan ceļot uzņēmumu darbības efektivitāti, gan mazinot ēnu ekonomikas riskus.

Ministru kabinets š.g. 24. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas attieksies uz norēķiniem būvniecības nozarē.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022.gadam.

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem (apakšuzņēmēju ķēdēm) reģistrēt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā veiktos norēķinus būvdarbu līgumu ietvaros.

Saskaņā ar pētījumu “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015. - 2019. gadam”, ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē, lai arī kopumā ir samazinājies, tomēr joprojām ir augsts - 2019. gadā tie bija 30,7%. Elektroniskā darba laika uzskaite ir atzīta par efektīvu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku un tās galvenajām izpausmēm – aplokšņu algām un nostrādāto stundu neuzrādīšanu.

Summējot tendences skaidras un bezskaidras naudas norēķinos, Valsts kases datus un reprezentatīvās iedzīvotāju aptaujas rezultātus, var secināt, ka pēdējo 10 gadu laikā Latvijā ir ievērojami sarukusi ēnu ekonomikas proporcija, salīdzinot ar legālo ekonomiku.

Jūnija vidū visu Latvijas sabiedrību šokēja finanšu ministra Arvila Ašeradena paziņojumi (Arvils Ašeradens: “Valsts budžets ir ļoti nospriegots”), ka situācija ar topošo 2025. gada valsts budžetu ir tik saspringta, ka valdībai strauji ir jāmeklē ietaupījumi miljonu eiro lielumā. Ministrs Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā traģisma pilnā balsī paziņoja, ka fiskālā telpa ir negatīva, tik negatīva, ka “nākamā gada fiskālā telpa būs apmēram mīnus 58 miljoni eiro”. Ja “strukturālā deficīta līmeņa palielināšanu ar politiskajiem partneriem un Eiropas Komisiju neizdosies panākt, tad fiskālā telpa 2025. gadā būs mīnus 270 miljoni eiro”. Latvijai nav naudas solījumam strauji palielināt izdevumus aizsardzībai, par visu kalibru railbaltiku sadārdzinājumu finansēšanu nemaz nerunājot. No finanšu strupceļa ir tikai viena izeja – pievienotās vērtības nodokļa celšana par vienu procentpunktu. Otrs ceļš būtu piespiest ēnu ekonomiku sarauties un maksāt lielākus nodokļus. Šo finanšu ministra ideju politiskie trubadūri pārtvēra, un sākās lavīna ar ultrapatriotiskiem paziņojumiem, ka, tiklīdz latvju lauciniekiem aizliegs būvēt par 170 kvadrātmetriem lielākas ēkas ar pašu spēkiem, tad uzreiz valsts budžetā no ēnu ekonomikas ieplūdīs miljardu miljardus lieli nodokļu ieņēmumi. Ēnu ekonomika ir zelta ādere, no kuras varēs smelt, smelt un smelt. Tiklīdz izdosies piespiest lempīgos ēnu ekonomikas darboņus no katras lielākas lauku mājas veikt celtniecības pasūtījumus tikai pie būvniecības karteļa korumpantiem, tad Latvija uzreiz vienā rāvienā kļūs par bagātāko Eiropas Savienības valsti. Lai lasītāji piedod vieglo ironiju, bet Ministru kabineta apstiprinātajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 72, Rīgā 2024. gada 25. janvārī) patiešām ir iekļauts punkts 3.2.1., kurā ir noteikts: “Dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m2 uz 170 m2 .”