Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia meitaskompānija Latvijā Enefit, kopā ar Eesti Energia nopietni izvērtēs iespēju piedāvāt gāzi Latvijas patērētājiem, tiklīdz tāda iespēja būs pieejama, informē SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
«Pašlaik Eesti Energia aktīvi darbojas Igaunijas gāzes tirgū, kur jau četrus gadus veic piegādes uzņēmumiem, ieņemot nozīmīgu Igaunijas gāzes tirgus daļu. Tāpēc esam ieinteresēti skaidros spēles nosacījumos tranzītā un nākotnē pieredzi Igaunijas tirgū, izmantot arī abos pārējos Baltijas tirgos. Raugoties no biznesa perspektīvas, jāatzīst, ka Baltijas gāzes tirgus varētu būt pievilcīgāks par elektroenerģijas tirgu, jo tajā patērētais enerģijas apjoms ir divkārt lielāks,» norāda J. Bethers.
Pie efektīva tirgus atvēršanas procesa, līdz ar pirmo alternatīvo tirgotāju piedāvājumiem, sagaidāma arī augsta patērētāju interese. Šāda tendence bijusi vērojama Igaunijā, kur jau no tirgus atvēršanas sākuma patērētāji labprāt izvēlējās dažādus gāzes iegādes līgumu veidus, kas piedāvāja iespēju atteikties no Gazprom diktētās cenu aprēķina formulas, norāda Enefit valdes priekšsēdētājs.
Kopumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātos noteikumus par trešo pušu piekļuvi Latvijas dabasgāzes infrastruktūrai Enefit vērtē kā pozitīvu signālu potenciālajiem tirgus dalībniekiem. Tas ir pirmais pieņemtais normatīvais akts, kas regulē praktisko dabasgāzes sistēmas darbību, saskaņā ar tirgus principiem. Līdz šim Baltijas dabasgāzes tirgus dalībnieki varēja izmantot Latvijas dabasgāzes infrastruktūru, balstoties uz divpusējām pārrunām un līgumattiecībām ar AS Latvijas Gāze. Tikko apstiprinātie noteikumi sakārto šo sistēmu, nosakot visiem vienādus un atklātus piekļuves nosacījumus.
Enefit vadītājs atzīmē - lai arī noteikumu pieņemšanas process ir bijis garšs un smags, ir pozitīvi jāvērtē SPRK vadītā procesa pabeigšana, kā arī visiem Baltijas tirgus dalībniekiem dotā iespēja sniegt vērtējumus un paust savu viedokli noteikumu uzlabošanai dažādos to izstrādes posmos. Šis ir būtisks solis ceļā uz atvērtu tirgu, taču turpmāk ir aktīvi jāstrādā pie likumdošanas, kas regulēs Latvijas dabasgāzes tirgus darbību pēc tā atvēršanas 2017.gadā.
«Turpmāk, veidojot tirgus regulējumu, ir būtiski paredzēt vienlīdzīgas iespējas visiem potenciālajiem dabasgāzes tirgotājiem, vienlaikus pārņemot elektroenerģijas tirgus likumdošanas labāko praksi arī dabasgāzes tirgus regulējumā. Būtiskai atšķirībai no elektroenerģijas tirgus attīstības jābūt tai, ka jau sākotnēji dabasgāzes regulējumu jāveido pēc vienādiem principiem visā Baltijā, radot vienotu tirgu,» piebilst. J. Bethers.