Ja Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2014.-2020.gadam paliks tāds, kāds ir patlaban, tas nonāks pie citiem NAP, šodien sarunā ar žurnālistiem dokumentu skeptiski vērtēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš gan atzina, ka to nevēlas, un pauda cerību, ka sabiedriskās apspriešanas rezultātā to izdosies būtiski uzlabot.

Patlaban LTRK uz dokumentu skatoties ar pietiekami lielu skepsi. Pēc Endziņa teiktā, tas ir problemātisks kaut vai ar to, ka ir nejēdzīgi garš, tādējādi visi to nevar nopietni izlasīt. Turklāt tas aizvien izskatās pēc vēlmju saraksta, nevis plāna.

LTRK vadītājs arī vērtēja, ka viena no prioritātēm NAP būtu jādefinē nevis kā drošumspēja vai kas līdzīgs, kā tas ir teikts patlaban, bet gan produktivitāte. Viņaprāt, zināšanas ir atslēgas jautājums, un no valsts viedokļa, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība un apmācības, kam ir būtiska nozīme produktivitātes paaugstināšanā, vistiešākajā mērā iederētos, lai panāktu NAP definēto mērķi - ekonomikas izrāvienu.

Raksti par tēmu

Komentējot savulaik definēto nosacījumu, ka centrā ir cilvēks, Endziņš atzina, ka tas ir pareizi un precīzi, taču bezjēdzīgi, jo no plānošanas viedokļa neko nedod. «Tas ir pašsaprotami, ka viss ir cilvēkiem, nevis marsiešiem vai kādam citam,» vērtēja LTRK valdes priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka patlaban notiek NAP sākotnējās redakcijas sabiedriskā apspriešana. Priekšlikumus, kas būtu iekļaujams NAP, vēl ir iespējams iesūtīt līdz sestdienai, 15.septembrim, aizpildot tiešsaistes formu. Savukārt līdz 21.septembrim ir iespēja piedalīties diskusijās klātienē.

NAP 2014.-2020.gadam ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija 2030) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.