Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) jau pirms pāris gadiem sākusi kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā saistībā ar iespējamu Liepājas metalurga naudas līdzekļu izkrāpšanu.

Kā paskaidroja VP preses pārstāvis Dairis Anučins, izmeklējot 2012.gada augustā sākto kriminālprocesu saistībā ar Liepājas metalurgs atbildīgo amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību, piesavinoties naudu un ļaunprātīgi izmantojot dienesta pilnvaras, kas vēlāk izmeklēšanā neapstiprinājās, ENAP konstatējusi arī citus apstākļus, kas liecina par iespējamu Liepājas metalurga naudas līdzekļu izkrāpšanu, izmantojot šim nolūkam speciāli izveidotu ārvalsts kompāniju un pārskaitot tai maksu par fiktīviem pakalpojumiem.

Tādēļ 2015.gadā, balstoties uz izmeklēšanā noskaidrotajiem faktiem, tika pieņemts lēmums sadalīt esošo kriminālprocesu un, lai turpinātu informācijas pārbaudi, sākt atsevišķu kriminālprocesu.

Ceturtdienas, 17.decembra vakarā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu aizturējuši divus kādas Latvijas komercbankas darbiniekus. Veiktas arī vairākas kratīšanas gan bankā, gan arī personu dzīvesvietās, informē VP.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā, bet vairāku avotu apstiprinātā informācija liecina, ka ENAP aizturējuši Trasta komercbankas darbiniekus. Trasta komercbanka līdz šim nav atsaukusies aģentūras LETA lūgumam sniegt komentāru.

Portāls Kompromat.lv ziņo, ka viens no šajā lietā aizturētajiem esot bankas darbinieks Dmitrijs Rabinovičs.

Sistemātiski uzraugot un izmeklējot iespējamus naudas atmazgāšanas gadījumus, VP ENAP darbinieku rīcībā nonāca informācija par diviem kādas komercbankas darbiniekiem, kuri varētu būt palīdzējuši īstenot nelegālus darījumus. Izmeklēšanas laikā likumsargu rīcībā nonāca ziņas, ka abi uzmanības lokā nonākušie bankas darbinieki varētu būt palīdzējuši klientiem no Krievijas legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, īstenojot fiktīvu finanšu aprites shēmu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piektdien, 9.jūnijā piemēroja apcietinājumu arī maksātnespējas procesa administratoram Mārim Sprūdam, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kad tiesa gāja apspriesties un Sprūds tika konvojēts uz citu telpu, viņš žurnālistiem paspēja vien pateikt, ka kratīšanās nav atrasts neviens dokuments, kas apstiprinātu viņa saistību ar noziegumu.

Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam uz tiesas zāli drošības līdzekļa izlemšanai tika atvests Sprūds.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc tiesas lēmuma žurnālistiem pastāstīja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts.

Aizstāvība bija lūgusi apcietinājuma vietā, piemērot mājas arestu vai drošības naudu. Pats Sprūds konvojēšanas laikā uz žurnālistu jautājumu, vai atzīstot vainu, atbildēja: "Es vispār personas, kas tur pieminētas, neesmu redzējis."

2016. gadā par ES fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu Valsts policija (VP) kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, informē VP.

Salīdzinājumam – 2015. gadā bija novērsts apdraudējums 14 miljonu eiro apmērā. Noziegumu, kas saistīti ar ES fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu, apkarošana ir izvirzīta par vienu no Valsts policijas prioritātēm arī 2017. gadā. Šo noziegumu izmeklēšanu galvenokārt veic Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Pērn ENAP kriminālvajāšanai nodevusi septiņus ar ES fondu līdzekļu izkrāpšanu saistītus kriminālprocesus.

ENAP veiktā analīze liecina, ka ES finanšu līdzekļu krāpšanu apjoms salīdzinoši ar 2015.gadu ir krities, lai arī kopējais apdraudējums naudas izteiksmē 2016. gadā bijis lielāks. Pēc izmeklēšanu laikā noskaidrotā secināts, ka galvenokārt šāda veida noziegumus veic organizētas grupas, kurās darbojas bijušie vai esošie uzņēmēji. Šīs personas savās krāpšanas shēmās visbiežāk izmanto komersantus no citām ES dalībvalstīm vai beznodokļu un zemu nodokļu ārzonas kompānijas. Noziegumi tiek veikti, rūpīgi gatavojoties un izgatavojot dažādus saimnieciskus dokumentus, piemēram, pirkuma līgumus, aizdevuma līgumus un dažādas vienošanās.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) inspektori vienā no atpazīstamākajiem apavu veikaliem Rīgā konfiscējuši 76, visticamāk, viltotus Austrālijas zīmola UGG zābaku pārus. Konfiscēto apavu vidū, lai gan mazākā skaitā, bija arī tādi, kas marķēti ar Lielbritānijas firmas Burberry vārdu.

Valsts policijas ENAP vēsta, ka par iespējamo nelegālo preci policijas darbiniekiem paziņojis preču zīmes īpašnieks. Aizdomīgie UGG apavi no oriģinālajiem atšķīrušies vizuāli. Uz tiem bijis atveidots zīmola nosaukums, kaut gan uz oriģinālajiem apaviem šāda uzraksta nav.

Lai nekļūtu par krāpniecības upuri, iepērkoties ieteicams pievērst uzmanību apavu vizuālām pazīmēm, jo tas var liecināt par viltojumu. Tāpat vienmēr jāpievērš uzmanība cenai, jo neticami zema cena arī var liecināt, ka prece ir viltojums – šajā gadījumā zābaki veikalā bija gandrīz trīs reizes lētāki par šī zīmola apavu vidējo tirgus cenu. No veikala konfiscētie apavi nav bijuši izgatavoti no dabīgiem materiāliem, lai gan minētās firmas apaviem būtu jābūt no aitādas. Lai noteiktu patieso kaitējumu Valsts budžetam, no zīmola UGG pārstāvjiem tiek gaidīts iesniegums.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) veiktā kratīšana no amata atstādinātā lidostas Rīga Drošības departamenta priekšnieka Raimonda Lazdiņa kabinetā realizēta kriminālprocesā, kas saistīts ar zvērināta advokāta Mārča Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret SIA NP Foods un citiem uzņēmumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kratīšanas notikušas vēl trīs vietās, liecina LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts policijas (VP) preses pārstāvis Toms Sadovskis apstiprināja, ka kratīšana lidostā veikta saistībā ar kriminālprocesu, kas sākts pēc NP Foods iesnieguma. Jautāts, vai kratīšana tika veikta vēl trīs vietās, Sadovskis atbildēja apstiprinoši.

Tāpat, iztaujāts, vai starp šīm trim vietām bijis arī Miķelsona birojs, Sadovskis to apstiprināja.

Plašāku informāciju VP pagaidām nesniegs.

ENAP iepriekš bija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret NP Foods un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, informēja NP Foods. «ENAP, pamatojoties uz NP Foods iesniegumu, ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret NP Foods un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, savā darbībā izmantojot metodes, kurām ir reiderisma pazīmes,» norādīja uzņēmumā.

Iecere par lielāko saules paneļu parku Baltijā, ko uzņēmums "PurpleGreen" sola īstenot Ziemeļlatgalē, Balvu novada Šķilbēnos, ir izraisījis Valsts policijas interesi, svētdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) pārstāvji esot ieradušies zemnieku saimniecībā "Kotiņi", ar kuru noslēgti zemes nomas līgumi par vairāk nekā tūkstoti hektāru.

Saimniecības īpašnieku Aldi Ločmeli pārsteidzis tas, ka sarunās ar viņa darbiniekiem un arī pēc tam, pašam aizbraucot uz policiju, izmeklētāji nekādu oficiālu informāciju neprasīja un apgalvoja, ka nekāda kriminālprocesa nav. Tomēr policisti esot devuši mājienus, ka projekta partneris esot iespējams krāpnieks, ko zemnieks uztvēris kā nesaprotamu jaukšanos biznesā.

Raidījums atgādina, ka pirms gada medijos bija vairāki sižeti par Šķilbēnos ieplānoto saules paneļu parku uz "Kotiņu" zemes. Šogad aprīlī saimniecībā negaidīti ieradās Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki. Nekādu orderu viņiem neesot bijis - tā esot bijusi draudzīga aprunāšanās, raidījumam stāsta "Kotiņu" vadītājs Aldis Ločmelis, kurš todien nebija uz vietas un par notikušo zina no darbinieku teiktā.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) aizturējusi grāmatvedi, kura tiek turēta aizdomās par aptuveni 35 000 eiro piesavināšanos no savas darba vietas. Sieviete konkrētajā uzņēmumā strādājusi 10 gadu. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess par naudas piesavināšanos lielā apmērā.

Šā gada aprīlī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) no kāda uzņēmuma, kas nodarbojas ar tehnikas realizāciju, saņēma iesniegumu par sievieti, kura no savas darba vietas piesavinājusies ievērojamu naudas summu.

Policisti noskaidroja, ka konkrētajam uzņēmumam vairākus gadus bijis tikai viens revidentu pakalpojumu sniedzējs. Nomainoties šī pakalpojuma sniedzējam, tika atklāta ap 35 000 eiro liela nesakritība jeb iztrūkums.

Pašreizējā informācija liecina, ka sieviete, kura uzņēmumā grāmatveža pienākumus veikusi 10 gadu, ar nelikumīgajām darbībām nodarbojusies aptuveni četrus gadus. Mahinācijas darbiniece veikusi ik mēnesi, sev izmaksājot lielāku summu nekā bijusi viņas faktiskā alga.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pabeigusi pirmstiesas izmeklēšanu un šī gada 19. martā kriminālprocesa materiālus nedevusi Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai pret septiņiem aizdomās turētajiem, informē Valsts policija.

Personu grupa prettiesiski ieguva Eiropas Savienības reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 4 268 000 eiro apmērā un vēlāk krāpnieciskā ceļā iegūtos naudas līdzekļus legalizēja.

2016. gada 19. aprīlī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas – par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa un pēc Krimināllikuma 195. panta, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, trešās daļas – par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa.

ENAP amatpersonas izmeklēšanas laikā noskaidroja, ka iespējamās krāpnieciskās darbības tika veiktas no kāda uzņēmuma atbildīgo amatpersonu puses laika periodā no 2009. gada līdz 2011. gadam. Konkrētā uzņēmuma amatpersonas realizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā projektu, kas bija saistīts ar pievadķēžu ražošanu. Tajā ietilpa arī ražošanas telpu renovācija un tehnoloģisko iekārtu iegāde.

Pārsūdzēts maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs akcionāram Sergejam Zaharjinam nelabvēlīgais Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas februāra spriedums, ar kuru apmierināta akcionāra Kirova Lipmana prasība un atzītas viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju.

Kā liecina ieraksts Tiesu informatīvajā sistēmā, kasācijas sūdzība iesniegta 4.aprīlī, bet pagaidām nav vēl lēmuma par sūdzības pieņemšanu izskatīšanai.

Kā ziņots, AT apmierināja Lipmana prasību, tāpat no Zaharjina par labu Lipmanam piedzenot tiesas izdevumus 18 808 eiro apmērā, kā arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus 138 769 eiro apmērā, bet kopā - 157 577 eiro.

Arī Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% Liepājas metalurga akciju.

Akcijas tika nodotas tāpēc, ka Liepājas metalurgam bijuši lieli modernizācijas plāni, bet akcionāru sastāvs - ļoti sadrumstalots. Ņemot vērā minēto, abi uzņēmēji mutiski vienojušies, ka Lipmans savas akcijas uz laiku nodos Zaharjina valdījumā, lai Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus, skaidroja Rebenoks.

Šogad Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki četru mēnešu laikā uz prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījuši sešas lietas par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanu. Kopā šajās lietās ir 13 aizdomās turētie, bet kopējā summa, ko bija paredzēts izkrāpt, pārsniedz 900 000 eiro.

Ņemot vērā, ka šāda ES struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanā bieži vienlaikus tiek iesaistīti vairāki uzņēmumi un krāpšanas nolūkā tiek sagatavots liels skaits dažāda veida dokumentu, parasti šī veida noziegumu izmeklēšana ir laikietilpīga un sarežģīta. Arī šajās lietās ENAP amatpersonas ir ieguldījušas daudz laika un resursu, kas nodrošinājis pietiekamu pierādījumu kopumu, lai visas krāpšanās iesaistītās personas būtu iespējams saukt pie atbildības. Pieci no kriminālprocesiem uzsākti 2014.gadā, bet viens 2013.gada nogalē.

Būtiski, ka četros no gadījumiem iespējamo noziegumu izdevies konstatēt vēl pirms aizdomās turētajām personām izdevies tikt pie plānotajiem līdzekļiem. Šādā veidā ENAP darbinieki novērsuši pusmiljona kaitējumu. Taču divos gadījumos noziedzīgajās shēmās iesaistītās personas saņēmušas aptuveni 350 000.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki oktobrī uz prokuratūru nosūtījuši lietu, kurā par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā aizdomās turētas divas Rīgas brīvostas amatpersonas, informē VP pārstāvis Toms Sadovskis.

2013. gadā pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma par iespējamām nelikumībām Rīgas brīvostā VP ENAP darbinieki uzsāka kriminālprocesu jeb tā saucamo Rīgas brīvostas lietu. Izmeklēšanas laikā šā gada vasarā tika konstatēts, ka divas Rīgas brīvostas amatpersonas varētu būt ļaunprātīgi izmantojušas savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā. Līdz ar to no pamatlietas ENAP darbinieki izdalīja atsevišķu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas.

Izdalītajā kriminālprocesā par aizdomās turētajiem tika atzīti divi vīrieši, un šā gada oktobrī VP ENAP darbinieku lietu nosūtījuši Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Pagājušajā nedēļā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki pabeiguši izmeklēšanu vērienīgā Tadžikistānas kokvilnas kravas piesavināšanās lietā, informē VP.

Policija lūdz prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret trim personām.

Iesniegumu par Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu VP ENAP darbinieki saņēma pagājušā gada pavasarī. Iesniegumā bija minēts, ka pazuduši 80 vilcienu vagoni ar kokvilnas šķiedru kravu gandrīz septiņu tūkstošu tonnu apmērā, bet kopējie zaudējumi tika lēsti deviņos miljonos eiro.

Apjomīgas izmeklēšanas laikā ENAP darbinieki noskaidroja, ka Tadžikistānas kokvilnas kravu piesavināšanos veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu, tādēļ kriminālprocess kvalificēts gan par piesavināšanos lielā apmērā, gan par dokumentu viltošanu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa plāno vērtēt, vai atzīt par noziedzīgi iegūtu vēja parku attīstītāja SIA Winergy mantu. Procesā kā ar mantu saistītas personas figurē kādreizējās Winergy amatpersonas, kā arī ar Norvik banku savulaik saistītas personas.

Process sākts par Winergy, ar to saistīto citu uzņēmumu un vēl citu personu mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. Kopumā procesā figurē deviņas fiziskas un deviņas juridiskas personas. Tiesā aģentūrai LETA oficiāli apstiprināja, ka ar mantu saistīto personu sarakstā figurē Andruss Petersons, Tīna Pētersone, Jurijs Šapurovs, Henri Treude, Aldis Upenieks, Jānis Vanks, Ilze Bērziņa, Alari Piperals un Santa Kola, kā arī juridiskas personas - Wind One, Firepower, Pope VP1, Arsenal, Ošmaļi, Ošmaļi Energy, Arsenal Energy, Winergy un Enercom Plus.

Kriminālprocesa likums paredz, ka procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī ja objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai saprātīgā laika periodā nav iespējama. Procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izskata tiesa. Lai arī šis process ir saistīts ar krimināllietu, tajā nav apsūdzēto personu.

Tā dēvētajā «Krievijas mazgātavas» lietā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu likvidējamā «Trasta komercbankā», informēja Valsts policijas (VP) preses pārstāve Sigita Pildava.

Vācijas tiesībsargājošās iestādes nākušas klajā ar paziņojumu par veiksmīgi noslēgušos naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kā rezultātā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro un konfiscēti vairāki īpašumi Vācijā, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro, kas šajā lietā atzīts par noziedzīgi iegūtu, aģentūru LETA informēja VP.

«Tā dēvētā Krievijas mazgātavas lieta ir spilgts piemērs starptautiskās sadarbības efektivitātei, izmeklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas noziegumus. Šāda veida noziegumiem nepastāv valstu robežas un līdz ar to veiksmīga un efektīva izmeklēšana iespējama tikai sadarbojoties un strādājot kopā. Tas nozīmē augsti uzticamu un profesionālu attieksmi starptautiskā sadarbībā, kur citas valsts tiesiskās palīdzības lūgumi izpildāmi visaugstākajā līmenī, pretī saņemot tieši tādu pašu profesionālu attieksmi un rezultātu,» sacījis VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska.

Gada sākumā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki Ziepniekkalnā aizturējuši kādu vīrieti, kurš pēc policijas rīcībā esošās informācijas piegādājis nelegālās cigaretes realizācijai Rīgas Centrāltirgū. Tāpat netālu no centrāltirgus aizturēts vēl viens ar viņu saistīts tirgonis.

VP ENAP darbinieku redzeslokā nonāca kāds 1976.gadā dzimis vīrietis. Policistu rīcībā esošā informācija liecināja, ka vīrietis piegādā nelegālās cigaretes tirgotājiem, kas vēlāk tās realizē Rīgas Centrāltirgus teritorijā.

Šā gada 29.janvārī ENAP darbinieki Rīgā, Ziepniekkalnā vīrieti aizturēja brīdī, kad viņš kārtējo reizi gatavoja nelegālo tabakas izstrādājumu sadali starp divām Mercedes Benz markas automašīnām autostāvvietā Ozolciema ielā. Pārbaudes laikā konstatēts, ka automašīnās kopā bijis 50 600 nelegālo cigarešu. Starp atsavinātajām cigaretēm visvairāk bija Premjer un Winston markas cigaretes, taču netrūka arī citu marku cigaretes – Kiss, NZ, Queen, Fest, Minsk un Bayron.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) atklājusi sešu personu grupu, kas varētu būt vainojama aptuveni četru tonnu medus izkrāpšanā. Trīs personas ir aizturētas, bet vēl trīs izsludinātas meklēšanā. Policija lūdz iedzīvotājus ziņot par iespējamo krāpnieku atrašanās vietu, informē VP.

Šā gada augusta beigās VP ENAP tika uzsākts kriminālprocess, jo bija saņemta informācija, ka apkrāpti vairāki biškopji. Izmeklēšanas laikā likumsargi noskaidroja, ka krāpšanas ilgušas no šā gada jūlija līdz augustam, un kopā no zemniekiem izkrāptas aptuveni četras tonnas medus tūkstošiem eiro vērtībā.

Turpinot izmeklēšanu, policisti noskaidroja, ka krāpšanās varētu būt vainojama sešu cilvēku grupa, kas, viltojot dokumentus, uzdevusies par kādu citu uzņēmumu. Divu mēnešu laikā krāpnieki noslēguši fiktīvus pirkuma līgumus ar vairāk nekā desmit biškopjiem, izmantojot uzņēmuma SIA Mežrozīte tēlu un rekvizītus. Izmeklēšanā atklājās, ka iespējamajiem krāpniekiem ar SIA Mežrozīte nav nekādas saistības – ļaundari viltojuši dokumentus, lai uzdotos par uzņēmuma pārstāvjiem un ar viltu noslēgtu līgumus.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) inspektori Rīgā, Turgeņeva ielā atklājuši noliktavu, kurā glabājas, iespējams, viltoti zīmola UGG zābaki. Kopumā tika konfiscēti 156 pāri aizdomīgo apavu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par, iespējams, viltotu UGG zābaku tirdzniecību. Pārbaudes laikā likumsargi pamanīja, ka šīs firmas zābaki tiek tirgoti sludinājumu portālā.

ENAP darbinieks, uzdodoties par pircēju, norunāja tikšanos ar zābaku tirgoni degvielas uzpildes stacijā Rīgā, Dzirnavu ielā. Pēc kontrolpirkuma veikšanas policisti aizturēja zābaku pārdevēju – 1952. gadā dzimušu vīrieti. Viņš likumsargus aizveda uz viltoto zābaku noliktavu, kas bija ierīkota Turgeņeva ielā, kāda autoservisa telpās.

Kopumā inspektori konfiscēja 156 ar zīmolu UGG marķētus zābaku pārus. Atšķirībā no oriģinālajiem apaviem, tie bijuši izgatavoti no mākslīga materiāla, lai gan minētās firmas apaviem būtu jābūt no aitādas.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šā gada februārī saņēma informāciju par iespējamām nelikumīgām darbībām ar interneta vietnes draugiem.lv lietotāju datiem. Veiktās izmeklēšanas ietvaros, sadarbojoties ar portāla administrāciju un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV, ENAP darbinieki noskaidrojuši personas, kuras nelikumīgi ieguvušas portāla lietotāju virtuālās identitātes.

Informāciju par iespējamām nelikumīgām darbībām ENAP saņēma šā gada februārī. Noskaidrots, ka interneta vidē dažādos ārzemju resursos tikušas izveidotas un uzturētas vairākas viltotas mājas lapas, kas vizuāli bijušas identiskas vietnes draugiem.lv autorizācijas lapai. Viltoto mājas lapu vizuālajā noformējumā tika izmantota resursa draugiem.lv preču zīme, kas lietotājiem radīja maldīgu iespaidu par interneta resursa autentiskumu.

No saņemtās informācijas bija secināms, ka portāla draugiem.lv lietotāju vidū sākotnēji ar vēstuļu sadaļas starpniecību tiek izplatīta informācija ar aicinājumu piepelnīties, kā arī norādīta interneta vides vietne, kurā šī peļņa ir gūstama. Lietotāji, izmantojot saziņā norādīto saiti, nonāca minētajā mājas lapā.

Prokuratūra atcēlusi aizdomās turētā statusu maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam.

Jau ziņots, ka pērn vasarā Valsts policija piemēroja aizdomās turētā statusu Sergejam Zaharjinam, toreizējam Liepājas metalurga padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam, kā arī valdes loceklim Iļjam Segalam.

Sergeja Zaharjina advokāts Egons Rusanovs apstiprina, ka Zaharjinam atcelts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā. Šāds statuss atcelts arī Aleksejam Zaharjinam un Segalam.

Motivāciju, kāpēc Sergejam Zaharjinam atcelts aizdomās turētā statuss, Rusanovs nevēlējās komentēt. Lēmums par statusa atcelšanu pieņemts prokuratūrā, bet citas informācijas par kriminālprocesu un tā tālāko attīstību Rusanovam nav.

Šā gada 19.marta naktī Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki aizdomās par viltotu kredītkaršu izmantošanu aizturējuši divus vīriešus – Latvijas un Krievijas pilsoņus. Aizturēšanas laikā abi mēģināja bēgt no policijas un bija alkohola reibumā.

Šā gada 18.martā ar ENAP sazinājās vairākas komercbankas, ziņojot, ka novērojuši aizdomīgas aktivitātes Rīgas bankomātos. Banku drošības dienesti pauda aizdomas, ka Rīgā parādījušās personas, kas mēģina iegūt naudu ar viltotām kredītkartēm. Pāris bankomātos aizdomīgajām personām naudu jau bija izdevies iegūt.

Sākotnējā informācija bija ļoti skopa, un nebija zināma ļaundaru identitāte, taču, analizējot banku sniegtos datus un operatīvā ceļā iegūto informāciju, ENAP darbinieki izskaitļoja, kurus bankomātus ļaundari varētu būt ieplānojuši izmantot turpmāk. Vēlu vakarā tika ierīkoti slēpņi, un neilgi pēc pusnakts divi meklētie vīrieši tika pieķerti nozieguma vietā pie viena no Ķengaraga bankomātiem.

Šonedēļ Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja tā saucamo Krājbankas lietu. Kriminālprocess apkopots 183 sējumos, un vērtējams kā viens no apjomīgākajiem ENAP kriminālprocesiem pēdējo gadu laikā, liecina medijiem sniegtā informācija.

15.septembrī VP ENAP darbinieki tā saucamo Krājbankas lietu nosūtījuši Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai ar lūgumu uzsākt kriminālvajāšanu pret vairākām personām. Personas tiek turētas aizdomās par 90 miljonu eiro piesavināšanos, kā arī par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu. Izmeklētāju ieskatā pie kriminālatbildības saucamas sešas personas – nozieguma organizētājs, izpildītājs un četri atbalstītāji.

Tā saucamā Krājbankas lieta ir viena no apjomīgākajām pēdējo laiku ekonomisko noziegumu krimināllietām un tās izmeklēšana kopā ilga vairāk nekā trīs gadus.

Pagājušās nedēļas beigās Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki novērsuši VAS Valsts nekustamie īpašumi informācijas sistēmas drošības incidentu saistībā ar valsts ekonomisko un militāro drošību, informē Valsts policijā.

Viena persona aizturēta, un tai ar tiesas lēmumu piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Šā gada 4.februārī VP ENAP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki saņēma informāciju no VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) par notikušu drošības incidentu uzņēmuma informācijas sistēmā. Saņemtā informācija liecināja, ka VNĪ, veicot regulāru un sistemātisku kontroli iekšējās informācijas sistēmas apritē esošo dokumentu plūsmām, konstatēja, ka viena no VNĪ amatpersonām, kas bija pieņemta darbā uz pārbaudes laiku, patvaļīgi piekļuvusi automatizētai datu apstrādes sistēmai, kas apstrādā informāciju, kas saistīta ar valsts ekonomisko un militāro drošību.

Marta vidū Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki pie kāda angāra Rēzeknes novadā pieķēra divus vīriešus, kuri izkrāva nelegālo cigarešu kravu. Kopā atsavināts vairāk nekā 8 000 000 cigarešu.

Sistemātiski strādājot nelegālo cigarešu aprites jomā, VP ENAP darbinieki šā gada 16.martā pie kāda angāra Rēzeknē pieķēra divus vīriešus, kuri tajā brīdī izkrāva cigarešu kravu. Kopā notikuma vietā atrasts 8 019 000 Premjer un Fest marku cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes preču zīmēm.

Par nelikumīgu tabakas izstrādājumu uzglabāšanu lielā apmērā uzsākts kriminālprocess. Abi notikuma vietā sastaptie vīrieši, kuri dzimuši 1981. un 1980. gadā, aizturēti. Tāpat atsavināts arī noziegumā izmantotais transports – Volvo markas kravas automašīna ar piekabi.

ENAP atgādina, ka nelikumīgas akcizēto preču aprites apkarošana ir viena no prioritātēm, un arī turpmāk ENAP aktīvi strādās šī nozieguma veida apkarošanā.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien apmierināja maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs akcionāra Kirova Lipmana prasību, atzīstot viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju strīdā ar Sergeju Zaharjinu.

Pilns spriedums lietā būs pieejams no 21.februāra, un to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Zaharjina pārstāve zvērināta advokāte Sintija Radionova uzskata, ka spriedums nav taisnīgs un likumīgs, bet par pārsūdzēšanu tiks lemts pēc iepazīšanās ar motivētu spriedumu.

Savukārt Lipmana pārstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks norādīja, ka šis ir gala nolēmums šajā strīdā, jo pēdējo reizi lieta tika vērtēta pēc būtības. Viņš pauda nožēlu, ka šāds spriedums nebija pasludināts vismaz pusgadu iepriekš, jo tas varētu izglābt Liepājas metalurgu.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% Liepājas metalurga akciju. Lipmans pēc sprieduma izteicās, ka beidzot taisnība ir uzvarējusi un «Zaharjinam ir jāatdod akcijas, kuras man ir likumīgi piederējušas un pieder, ko atzina arī tiesa».