Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Lai gan 10 gadus pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvenergo joprojām saglabā savas līderpozīcijas, uzņēmumā atzīst, ka konkurence starp elektroenerģijas tirgotājiem ir asa.

Tā intervijā DB atzīst Latvenergo elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Kā mainījies elektroenerģijas tirgus pēc tā atvēršanas?

Izmaiņas tirgū ir bijušas ļoti pakāpeniskas, tāpat kā tā atvēršanas process, kas tika uzsākts pirms desmit gadiem. Lielie elektroenerģijas patērētāji šo gadu laikā noteikti jau ir aizmirsuši, kā ir tad, ja tirgus ir slēgts vai regulēts. Mājsaimniecībām šī prakse Latvijā nav tik sena - elektroenerģijas tirgus tika atvērts 2015. gadā. Tomēr arī tas ir pietiekami, lai mēs vairs nedomātu kategorijās pirms un pēc. Tirgū ir ienākuši vairāki jauni spēlētāji, tostarp relatīvi nesen, kas pierāda, ka tirgus ir pietiekami atraktīvs.

2018. gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 259,7 milj. eiro, kas ir par 2 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt koncerna EBITDA ir 109,7 milj. eiro, kas ir par 4 % mazāk nekā pagājušajā gadā.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 4 % pieaudzis koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms, sasniedzot 1 929 GWh (gigavatstundas).

Latvenergo koncernā 2018. gada pirmajā ceturksnī saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedzis 1 929 GWh, kas ir par 4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Efektīvi izmantojot diversificēto ražošanas portfeli, koncernā izstrādātās elektroenerģijas apjoms par 9 % pārsniedz mazumtirdzniecības lietotājiem pārdoto (1 766 GWh).

Par 31 % lielāka ir elektroenerģijas izstrāde Rīgas TEC, sasniedzot 904 GWh. Šo apjoma pieaugumu noteica spēja efektīvi reaģēt uz tirgus situāciju reģionā, produktīvi plānojot darba režīmus un kurināmā izmantošanu un piedāvājot tirgū konkurētspējīgu elektroenerģiju un siltumenerģiju. Savukārt ja pērn pirmo ceturksni raksturoja izteikts palu periods, kas veicināja izstrādes kāpumu Daugavas HES (hidroelektrostacijās), tad šogad līdz ar mazāku ūdens pieteci Daugavā HES saražotās elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par 12 % un ir 1 010 GWh. Saražotās siltumenerģijas apjoms 2018. gada pirmajā ceturksnī aukstāku laikapstākļu dēļ ir par 6 % lielāks, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, un sasniedz 1 204 GWh. Pieaugošās konkurences apstākļos ir izdevies realizēt ievērojami vairāk siltumenerģijas nekā bija plānots. Tādējādi Latvenergo koncerns ir bijis lielākais siltuma ražotājs Latvijā, apliecinot augstu konkurētspēju mainīga tirgus apstākļos.

Šā gada pirmajā pusgadā AS Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 450,2 milj. eiro, kas ir par 6 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna EBITDA ir 187,5 milj. eiro, kas ir par 12 % mazāk nekā pagājušajā gadā. Koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms ir sasniedzis 3 139 GWh (gigavatstundas).

Latvenergo koncerns 2018. gada pirmajā pusgadā ir efektīvi reaģējis uz elektroenerģijas tirgus situāciju un apliecinājis savu ražotņu nozīmi ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu mērogā. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos koncernā ir saražotas 3 139 GWh elektroenerģijas, būtiski palielinot Rīgas TEC izstrādi – par 29% un sasniedzot 1 135 GWh. Tādējādi Rīgas TEC ir nodrošinājušas reģionu ar nepieciešamo elektroenerģiju apstākļos, kad tirgū bija novērojams sausā un siltā laika izraisītais hidroenerģijas izstrādes samazinājums. Klimatiskie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja arī Daugavas HES izstrādi – līdz ar zemāku pieteci, tā ir samazinājusies par 12 %, salīdzinot ar pagājušo gadu, un ir 1 977 GWh. Tomēr, neskatoties uz Daugavas HES izstrādes samazinājumu, no atjaunīgajiem resursiem izstrādātā elektroenerģija veido 63 % no kopējā saražotā apjoma.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit būtiski paplašinājis savu darbību Latvijas tirgū, kā arī nostiprinājis pozīcijas reģionā, uzsākot enerģijas tirdzniecību Polijā un Lietuvā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gāzes tirgotāju reģistrā Enefit ierakstīts šā gada 10. februārī, un pirmajos tirgus atvēršanas mēnešos uzņēmumam izdevās piesaistīt 258 klientus. Šā gada 3. ceturksnī uzņēmuma pārdotās gāzes apjoms Latvijas tirgū sasniedza 114 GWh jeb 7% no Latvijas kopējā patēriņa.

Ekonomikas ministrijā atzīmē, ka piegādātāju aktivitāte dabasgāzes tirgū ir ļoti augsta – pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem, kas koncentrējušies uz juridisko klientu segmentu. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls "Virši” (AS VIRŠI-A un ar to saistītie grupas uzņēmumi) 2023. gada sešos mēnešos ir sasniedzis 162,4 milj. EUR apgrozījumu, kas, neskatoties uz 1. pusgadā tirgū vērojamo degvielas produktu cenu kritumu, ir kāpums par 5% jeb 7,7 milj. EUR, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā.

Pārliecinošu izaugsmes dinamiku sekmēja uzpildes staciju tīkla paplašināšana un modernizācija, produktu klāsta dažādošana pārtikas veikalos, kā arī enerģētikas segmenta attīstība.

Paplašinot un modernizējot degvielas uzpildes staciju tīklu, “Virši” investēja teju 6 milj. EUR jaunas stacijas būvniecības uzsākšanā Olainē, trīs staciju pārbūvē Rīgā (Sarkandaugavā un Satekles ielā) un Zīlānos, kā arī divu jaunu “Virši” franšīzes staciju atvēršanā Preiļos un Krāslavā, tādējādi stiprinot savas tirgus pozīcijas jau ar 72 “Virši” zīmola stacijām visā Latvijas teritorijā.

Tirdzniecības segmenta attīstība veicināja “Virši” ērtas iepirkšanās veikalu apgrozījuma pieaugumu par 24,5% jeb 4,5 milj. EUR. Palielinājušies arī degvielas mazumtirdzniecības apjomi – Latvijā gada pirmajos piecos mēnešos tie pieauga par 2,5% pārdoto degvielas tonnu izteiksmē, bet “Virši” koncernā – par 14,5%. Šogad turpināja attīstīties arī “Virši” enerģētikas biznesa segments, sasniedzot 10 milj. EUR apgrozījumu. Tādējādi uzņēmuma pelnītspējas rādītājs (EBITDA) pirmajā pusgadā pret salīdzinošu periodu pērn pieauga par 14,5%, sasniedzot gandrīz 7,6 milj. EUR.

Brīvajā Latvijas dabasgāzes tirgū tuvākie gadi tiks pavadīti, tirgus dalībniekiem risinot savstarpējo attiecību jautājumus, šodien Latvijas Radio radījumā Krustpunktā pauda AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš norādīja, ka patlaban gāzes tirgū notiek līdzīga attīstība, kāda tā bija elektroenerģijas tirgus atvēršanā kopš 2007.gada. Gāzes tirgū viss sarežģītais process vēl esot priekšā, ņemot vērā, ka kopš tirgus atvēršanas aprīlī pagājuši vien daži mēneši.

Žīgurs prognozēja, ka tuvākie gadi tiks pavadīti, pilnveidojot regulējumu un tirgus dalībniekiem risinot savstarpējo attiecību jautājumus.

Pēc viņa teiktā, lai gan liela daļa tirgu regulējošo noteikumu ir pieņemti, joprojām ir iztrūkstošie elementi.

Tāpat viņš pastāstīja, ka Latvenergo kopš jūnija veic gan īstermiņa iepirkumus, gan iepirkumus gāzes glabāšanai Inčukalnā un izmantošanai vēlāk. Noslēgti vairāki darījumi ne tikai ar AS Latvijas gāze, bet arī ar piegādātājiem no Lietuvas.

Pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas

To laikrakstam Dienas Bizness pavēstīja Ekonomikas ministrija (EM), atzīmējot, ka piegādātāju aktivitāte ir ļoti augsta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.

Pašlaik starp dabasgāzes tirgotājiem redzami gan vietējie, gan ārvalstu komersanti, tostarp ir vairāki Baltijas valstu lielākie enerģētikas nozares uzņēmumi, kuriem jau ir pieredze elektroenerģijas, siltumenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībā gan Latvijā, gan reģionālajā tirgū. Ņemot vērā to, ka dabasgāzes tirgus atvēršanas process ir vēl tikai sācies, gāzes tirgotājiem regulāri pievienojas arvien jauni spēlētāji. Vēl tikai augustā kā gāzes tirgotājs Latvijā reģistrējās galvenais siltumenerģijas piegādātājs Rīgā AS Rīgas Siltums, bet septembrī lietuviešu uzņēmums UAB Nominus. «Ne visi no reģistrētajiem dabasgāzes tirgotājiem uzreiz aktīvi piedāvā savus pakalpojumus plašam lietotāju lokam, taču būtiski ir tas, ka atvērtais tirgus tiem nodrošina iespēju izvēlēties gan dažādus piegādes avotus, gan nosacījumus, piemēram, iespēju veidot dabasgāzes uzkrājumus, tādā veidā fiksējot dabasgāzes cenas,» atzīmē EM.

Lai gan Baltijas valstīm neizdodas panākt vienošanos attiecībā uz kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas ļautu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu gāzes infrastruktūrai visās trijās valstīs, Igaunijas valsts energokompānijas Eesti Energia vadītājs Hando Suters uzskata, ka vienošanās tomēr ir iespējama.

«Šī vienošanās tiks panākta, jo tā vajadzīga visiem, un mēs to uztveram kā procesu,» viņš sacījis intervijā ziņu aģentūrai BNS, viesojoties Viļņā.

Pēc Sutera teiktā, Eesti Energia meitsabiedrība Enefit, kas jau sākusi tirgot gāzi Latvijā, pašlaik izvērtē iespējas to darīt arī Lietuvā, ienākot mazo un vidējo uzņēmumu tirgū. Vaicāts, kad tas varētu notikt viņš atbildējis: «Kolīdz vien būs iespējams.»

«Domāju, mums ir labas iespējas, jo nu mums ir piegāžu izvēle, divi avoti. Lietuva nopirkusi sašķidrināto dabasgāzi no ASV, mums ir daudzi citi piegādātāji, un arī paši esam pirkuši sašķidrināto dabasgāzi saviem klientiem, tātad vairumtirgus aug. Manuprāt, regulatori un lēmumu pieņēmēji strādā labi, veidojot Baltijas valstu gāzes tirgu un nosakot skaidrus tarifus. Tas viss palīdz sākt tirdzniecību Baltijas valstīs. Uzskatu, ka Latvijā tirgus atvēršana notikusi sekmīgi, tagad tur stingri ieņemam otro vietu, mums ir aptuveni 250 līgumi ar uzņēmumiem. Kolīdz būs iespējams, sāksim raudzīties uz Lietuvas tirgu,» viņš sacījis.

Paplašinot klientiem sniegtos pakalpojumus un īstenojot AS «Latvenergo» stratēģijā izvirzīto mērķi - jaunu biznesa virzienu attīstīšanu, tirdzniecības zīmols Elektrum uzsācis darbību Latvijas mājsaimniecību dabasgāzes tirgū, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šim mājsaimniecībām pakalpojumu nodrošināja vēsturiskais dabasgāzes piegādātājs - AS «Latvijas Gāze».

Kopš 2017.gadā tika atvērts dabasgāzes tirgus, tirgotāju konkurence tajā ir bijusi juridisko klientu segmentā, savukārt mājsaimniecībām pakalpojumu par regulēto cenu nodrošināja tikai viens, līdzšinējais piegādātājs, skaidro Elektrum, piebilstot, ka līdz šim pasīvajā mājsaimniecību dabasgāzes tirgū Latvijā sāk veidoties konkurences vide.

AS «Latvenergo» jau līdz šim ir bijis nozīmīgs dabasgāzes tirgus dalībnieks, esot starp lielākajiem dabasgāzes patērētājiem Latvijā. Tirgus atvēršana ir diversificējusi resursu piegādes iespējas, iegādājoties to ne tikai no AS «Latvijas Gāze», bet arī no citiem avotiem, izmantojot sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdā.

Ārvalstu investoru ieskatā galvenie izaicinājumi Latvijā ir energoneatkarība, ēnu ekonomika, darbaspēka pieejamība un publiskā un privātā sektora sadarbība, piektdien preses konferencē pēc valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) tikšanās uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

FICIL vadītāja teica, ka investori guvuši pārliecību par valdības plāniem energoneatkarības nodrošināšanā, bet būtiski risināmi jautājumi ir cīņa ar ēnu ekonomiku, kas ir graujoša attiecībā pret valsts budžetu un konkurenci kropļojoša.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt darbu ar cilvēkresursiem - izglītot un pārkvalificēt vietējos darbiniekus, kā arī piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

FICIL vadītājas ieskatā nepieciešams arī pārskatīt publiskā un privātā sektora sadarbību, vērtējot, vai esošais ietvars ir domāts tiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz.

Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka ārvalstu investoru vēlme turpināt investīcijas Latvijā nav mazinājusies, un saskaņā ar FICIL šogad veikto aptauju divas trešdaļas investoru pauduši, ka turpinās ieguldīt Latvijā.

AS Lido aizvadītais pārskata gads ir bijis veiksmīgākais uzņēmuma 37 gadu vēsturē. Uzņēmums ir sasniedzis jaunu apgrozījuma un peļņas rekordu.

Pārskata gads noslēgts ar 68,6 miljonu eiro neto apgrozījumu, kas ir par 10,1 miljonu eiro jeb 17% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Šis pieaugums novērojams gan ēdināšanas pakalpojumu segmentā, kur apgrozījums pieaudzis par 18%, gan pārtikas produktu vairumtirdzniecībā, kas piedzīvojusi 13% izaugsmi. Gads noslēgts ar 4,1 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa, kas ir augstākais rādītājs uzņēmuma pastāvēšanas laikā. No 2023.gada janvāra līdz decembrim uzņēmums nodokļos samaksājis 16,2 miljonus eiro.

Uzņēmuma finanšu rādītājus ir ietekmējuši vairāki stratēģiski soļi paplašinot un vienlaikus optimizējot uzņēmuma darbību. Pamats izaugsmei tika ielikts iepriekšējā pārskata periodā, kad uzņēmums paplašināja savu darbību Igaunijā, atverot jaunu restorānu tirdzniecības centrā "Kristiine". Savukārt nostiprinot savas pozīcijas Latvijas tirgū, pēc rekonstrukcijas tika atvērts Lido restorāns modes un dzīvesstila tirdzniecības centrā "Spice".

Neskatoties uz virknes deputātu bažām par kandidāta iespējamo politisko angažētību, Saeima šodien valsts kontroliera amatā ievēlēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāju Rolandu Irkli.

Par Irkļa ievēlēšanu amatā nobalsoja 53 deputāti, pret bija 42 parlamentārieši. Irkli atbalstīja viņu izvirzījusī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija, ka arī "Jaunās vienotības", Nacionālās apvienības un "Saskaņas" deputāti, kā arī atsevišķi pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši. Par pārējiem kandidātiem tika saņemts ievērojami mazāks deputātu balsu skaits.

Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP) akcentēja, ka Irklis ir augsta līmeņa profesionālis, kura vadībā notikusi dabasgāzes tirgus sekmīga atvēršana un veicināta elektroenerģijas tirgus attīstība, nodrošinot labākas elektrības cenas iedzīvotājiem. SPRK vadītāja amatā Irklis licis "savilkt jostas" sabiedrisko pakalpojumu jomas monopolistiem nevis patērētājiem, uzsvēra politiķe.