2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Covid-19 pandēmijas stresa testu vairums mēbeļu tirgotāju ir sekmīgi nokārtojuši un pat spējuši šajā laikā būtiski paaugstināt savus pārdošanas apjomus, kaut arī ierobežojumu laikā potenciālajiem pircējiem salonus klātienē apmeklēt nebija iespējams.

To liecina Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas pētījums par mēbeļu tirdzniecību pēdējo triju gadu laikā. Pandēmija ir būtiski mainījusi tirdzniecības kanālus, jo līdz tam mēbeles atšķirībā, piemēram, no sadzīves tehnikas nebūt nebija populārāko interneta tirdzniecības preču pulkā. Latvijā un ne tikai daudzi mēbeļu saloni bija bez internetveikaliem, bet Covid -19 ietekmē tādi ir izveidoti un tiem, kuriem tādi jau bija, ir pilnveidota to darbība. Sagaidāms, ka arī mēbeļu tirdzniecībā internetveikali turpinās attīstīties un spēlēt būtisku lomu, neskatoties uz to, ka mēbeles daudzu potenciālo pircēju skatījumā nav nopērkamas, tikai redzot bildīti ekrānā.

Latvijas mēbeļu ražotāji piedalīsies Eiropas mēbeļu politikas un stratēģijas izstrādē un varēs ātrāk iegūt informāciju par tirgū notiekošo

Tāds ir galvenais ieguvums no Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas kļūšanas par Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijas biedru.

Vairāk informācijas

«Līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā dod iespēju darboties dažādos projektos un darba grupās, kuru ietvaros valstis strādā ar nacionālo regulējumu, standartu un sertifikācijas shēmu harmonizāciju un dažādu citu atbilstības novērtēšanu harmonizāciju,» skaidro Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka šāda līdzdalība dod iespēju strādāt ar prasībām godīgam un brīvam tirgum ne tikai Eiropas līmenī, bet arīdzan attiecībā uz trešo pasaules valstu importētājiem nosakot vides, sociālās atbildības un citas prasības.

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem, taču bijis jauniem izaicinājumiem pilns

Tāds ir nozares uzņēmēju skatījums uz šo gadu. Tiek prognozēts, ka 2018.gadā apgrozījums varētu saglabāties tādā pašā līmenī kā 2017.gadā vai arī būs nedaudz lielāks. Līdzšinējie apkopotie dati gan liecina, ka mēbeļu eksports deviņos mēnešos ir par 3,7% mazāks nekā analogā laikā pērn.

«Ir tādi mēbeļu ražotāji, kuri pamatīgi palielinājuši savus ienākumus ārvalstu noieta tirgū, ir tādi, kuru ienākumi šogad ir līdzvērtīgi pērn iespētajam, un ir arī tādi, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ neto apgrozījums ir mazāks,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Juris Griķis. Vienas atbildes, kāpēc ir šāda situācija, nav, jo katram mēbeļu ražotājam ir savs noieta tirgus, specifisks produktu portfelis un līdz ar to arī potenciālo pircēju loks. Tomēr viena no būtiskākajām atbildēm ir redzama – kopējais apgrozījuma pieaugums ir «sasiets» ar eksporta pieaugumu. Nenoliedzami, ka aktuālāks jautājums ir par eksporta tirgu un mēbeļu pircēju noskaņojumu. Iekšējais tirgus ir mazs, tāpēc Latvijas ražotāju lielākais noieta tirgus ir Eiropa, tieši tāpēc ražotāji tieši vai netieši izjūt Eiropas mēbeļu tirgus svārstības, un vietējo ražotāju ienākumi ir savdabīgs notiekošā spogulis. Tāpat jāņem vērā tas, ka šogad daudziem ražotājiem ir pieaugušas ražošanas izmaksas gan izejmateriālu, gan darbaspēkā jomā.

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Viņš norāda, ka uzņēmums izmantos šo situāciju, jo īpaši, ja daudzi Eiropas tirgotāji ir apdedzinājušies ar mēbeļu pasūtījumiem Āzijā, tāpēc meklē iespējas šos pasūtījumus izvietot tepat Eiropā, kaut arī nenoliedzami tie izmaksās dārgāk nekā ražotājiem ārpus Eiropas, tomēr līdztekus tam vēl jāpieskaita transporta izdevumi un piegādes laiks.

Kāda ir pašreizējā situācija mēbeļu ražošanā, ja Latvijā inflācija ir vairāk nekā divas reizes augstāka par to cenu pieaugumu, kāds ir eirozonā, ar nākamā gada 1. janvāri tiek būtiski paaugstināta minimālā alga, ir loģistikas pārrāvumi piegādēm no dienvidaustrumu Āzijas valstīm, ir jautājumi par konkrētu izejvielu un komponentu piegāžu apjomu un termiņiem, vienlaikus Eiropas Centrālā banka paaugstina procentu likmes, kā ietekmē kredītņēmējiem pieaug izmaksas?

Inflācijas dzēšanas pasākumi, paaugstinot aizdevumu procentlikmju līmeni, sarežģītā un neprognozējamā ģeopolitiskā situācija ir samazinājusi mēbeļu eksporta ieņēmumus; Latvijā strādājošie ražotāji gaida tirgus atdzīvošanos 2024. gada otrajā pusē.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2023. gadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 190,6 milj. eiro, kas ir par 22,2% jeb 54,47 milj. eiro mazāk, nekā tika iespēts 2022. gadā. Teju visos lielajos mēbeļu eksporta tirgos 2023. gads iezīmējies ar ienākumiem, kas zemāki par 15- 25%, sava veida izņēmums ir Vācija, kurā pārdošanas kritums ir tikai 1% jeb 0,2 milj. eiro apmērā. Tāpat sarucis arī koka mēbeļu imports no 104,45 milj. eiro 2022. gadā līdz 90,72 milj. eiro jeb par 13%.

Smags gads

“2023. gads nozarei jau bija smags. 2022. gada pēdējos mēnešos pasūtījumu sarukumu izjuta daži mēbeļu segmenti, bet pērngad to izjūt jau visa mēbeļu nozare, tāpēc arī eksporta ienākumu sarukums nav pārsteigums,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Ko varam gribēt, ja lielajās mēbeļu izstādēs ir ievērojami sarucis dalībnieku skaits un halles platības arī kļuvušas mazākas?” par situāciju Eiropas lielākajos mēbeļu tirgos atbild J. Griķis.

Latvijas mēbeļu ražotāji šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir kļuvuši piesardzīgāki savās prognozēs par biznesa attīstību, sacīja mēbeļu ražošanas uzņēmumu «Urbix 2» īpašnieks Normunds Štefenhagens.

Pēc viņa teiktā, tas ir saistīts ar pasaules tendencēm, tostarp neziņu saistībā ar breksitu, vispārējo politisko situāciju pasaulē un iespējamās ekonomiskās krīzes draudiem.

Štefenhagens atzīmēja, ka līdz šim Latvijas mēbeļu ražotājiem pārdošanas apmēru ziņā gads bijis līdzīgs iepriekšējam, taču, viņaprāt, nozares dalībniekiem par skādi nenāk turpināt meklēt jaunas noieta iespējas un tādējādi neieslīgt pašapmierinātībā attiecībā uz pašreizējo situāciju, bet paplašināt vērienu.

Komentējot cenu tendences nozarē, Štefenhagens norādīja, ka, neraugoties uz koksnes izstrādājumu cenu lejupslīdi šogad, mēbeļu furnitūra ir kļuvusi dārgāka, kāpušas arī nodarbināto algas. Tāpat nozarē, sevišķi mīksto mēbeļu ražošanā, ir augsta konkurence.

Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet

SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.

No krēsliņa līdz skapim

Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.

Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», uzskatot, ka darbojas tomēr nedaudz atšķirīgā nišā.

Pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm. IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Latvijas mēbeļu ražotāji piedalīsies Eiropas mēbeļu politikas un stratēģijas izstrādē un varēs ātrāk iegūt informāciju par tirgū notiekošo.

Tāds ir galvenais ieguvums no Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas kļūšanas par Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijas biedru.

«Līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā dod iespēju darboties dažādos projektos un darba grupās, kuru ietvaros valstis strādā ar nacionālo regulējumu, standartu un sertifikācijas shēmu harmonizāciju un dažādu citu atbilstības novērtēšanu harmonizāciju,» skaidro Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

Viņa norāda, ka šāda līdzdalība dod iespēju strādāt ar prasībām godīgam un brīvam tirgum ne tikai Eiropas līmenī, bet arīdzan attiecībā uz trešo pasaules valstu importētājiem nosakot vides, sociālās atbildības un citas prasības. «Svarīgākais ir mērķis būt klāt kopīgas mēbeļu nozares politikas un attīstības stratēģijas veidošanā, līdzdalība šāda mēroga organizācijā dod iespēju nozares asociācijas biedriem saņemt informāciju par izmaiņām tirgū un tirgus tendencēm ātrāk nekā no medijiem vai citiem avotiem,» uzsver I. Erele. Viņa arī steidz piemetināt, ka līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā Latvijas uzņēmumiem dod lielākas iespējas ietekmēt tos jautājumus, kas attiecas uz aprites ekonomiku, darba spēka kvalifikāciju un uzņēmumu attīstību. «Vislielākais ieguvums un vērtība ir informācija, pie kuras Latvijas ražotāji tagad varētu piekļūt,» uzsver SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis.

2016. gads būs labāks nekā pērnais, daudz kas būs atkarīgs ne tikai no pašu izveicības, bet arī no norisēm Eiropā, sagaida mēbeļu ražotāji, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēji gan uzskata, ka pašlaik, pirmajās janvāra dienās, ir samērā grūti prognozēt visa gada rezultātus, jo situācija var mainīties strauji. Daudz kas ir atkarīgs ne tikai no pircēju noskaņojuma noieta tirgos, bet arī no konkurentvalstu ražotāju rīcības. Sava ietekme tajā ir arī eiro vērtības izmaiņām pret ASV dolāru.

«19. janvārī sāksies lielā mēbeļu izstāde. Tās laikā uzzināsim Vācijas un citu valstu mēbeļu tirgotāju noskaņojumu un pašreizējās prognozes tuvākajiem mēnešiem,» skaidro asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Pinus GB valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss. Viņš atzīst, ka pēdējie notikumi Vācijas un citu valstu pilsētās ir izraisījuši šoku, bet pašlaik vēl nav iespējams prognozēt, kā tas ietekmēs mēbeļu tirdzniecību. «Pašlaik var teikt, ka Eiropas tirgū nav sliktu ziņu mēbeļu ražotājiem, tomēr jāņem vērā, ka nav arī ļoti iepriecinošu ziņu, kas radītu pārliecību par šo preču pieprasījuma pieaugumu,» secina A. Einauss.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.

„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē 

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta...

Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.

„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.

„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.

Izstrādā paplašināšanās projektu

Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.

Sava elektrība

Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.

Viedoklis

Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.

Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".

Valdība plāno arvien vairāk atbalstīt produktīvus un uz eksportu vērstus mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumus, lai veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi, konferencē "Mēbeļu ražošanas industrija Latvijā un pasaulē. Šodien un rīt" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš aicināja mēbeļu nozares pārstāvjus sadarboties un uzsvēra, ka nozares pārstāvji var paļauties uz valdības atbalstu, piebilstot, ka nozare ir pierādījusi, ka spēj radīt un turpināt attīstīties, neskatoties uz grūtībām.

Ministrs akcentēja, ka kokapstrādes nozarei kopumā ir liela nozīme Latvijas ekonomikā, bet mēbeļu ražotāji rada produktus ar augstāko pievienoto vērtību un augstiem produktivitātes rādītājiem.

Tāpat Valainis minēja, ka produktivitāte un eksports ir virzieni uz kuriem mērķtiecīgi jāstrādā, kā arī nepieciešams palīdzēt ikvienam uzņēmumam, kuri vēlas šajās jomās attīstīties. Valdība plāno palīdzēt dažādām nozarēm, kurās rada augstu pievienoto vērtību, lai to celtu vēl vairāk, uzlabojot produktivitāti un nostiprinot ekonomisko izaugsmi uz ilgtspējīgiem pamatiem.

Mēbeļu tirgū situācija joprojām nav vienkārša, jo tirgus kritums ar sekojošo stagnāciju no vienas puses un ražošanas izmaksu pieaugums no otras puses veido paradoksālu ainu. Pašlaik labākais risinājums ir apsteigt laiku — proti, vienā laika vienībā saražot vairāk vai arī ražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzīst, ka situācija ir sarežģīta, jo pēdējos gados ir pieredzēts tik daudz pārmaiņu, cik to bijis iepriekšējos 30 gados kopumā.

Fragments no intervijas

Cik sarežģīti ir strādāt situācijā, ka Baltijas valstis ir Eiropas inflācijas čempiones salīdzinājumā ar citām valstīm?

Viens liels izglītības iestāžu mēbeļu pasūtītājs no Skandināvijas lūdza teju vai ik mēnesi informēt par inflācijas rādītājiem, bezdarba līmeni, vidējās algas izmaiņām Latvijā un riskiem saistībā ar šo rādītāju pieaugumu. Situācija nebija un joprojām nav vienkārša, jo mēbeļu tirgus kritums ar sekojošo stagnāciju no vienas puses un ražošanas izmaksu pieaugums no otras puses veido paradoksālu ainu. Ražotāji saprot, ka diemžēl izejmateriālu cenas būtiski nodzīt uz leju nav iespējams un inflācijas dēļ ir spiediens uz darba algām, mums — ražotājiem — ir jākoncentrējas uz efektīvāku darbu. Tas ir izaicinājums ne tikai mēbeļu, bet arī daudzos citos apstrādes rūpniecības sektoros.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Ražotāji vēlas būt videi draudzīgāki, lai gan viņu iespējas to ne vienmēr ļauj, intervijā atzīmēja Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotāja IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja Kerolaina Reida (Caroline Reid).

Viņa atzina, lai gan daļa sabiedrības apzinās, ka ilgtspējīgs un videi draudzīgs ne vienmēr nozīmē arī dārgs, daļa tomēr vēl ir jāizglīto. Tāpat jārēķinās ar to, ka daži ražotāji tiešām arī piedāvā zemas kvalitātes preces par zemām cenām.

Vienlaikus Reida uzsvēra, ka atbilstoši IKEA novērojumiem ražotāji vēlas būt videi draudzīgāki un samazināt, piemēram, atkritumu apmēru, bet tajā pašā laikā viņiem nav laika un naudas. «Ir jāatrod balanss, kā varam izveidot ērtu sistēmu patērētājiem viņiem nevajadzīgo lietu nodošanai citiem,» sacīja IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja.

Viņa arī norādīja, ka daudz ko mainītu tas, ja ražotāji vairāk piestrādātu tā saucamajā dizaina fāzē, domājot par to, kādus materiālus izmantos, uz cik ilgu laiku attiecīgā mēbele būs vajadzīga u.tml. «Piemēram, ja ir nepieciešami atpūtas krēsli vienai sezonai, mēs gribētu izvairīties no tā, ka cilvēki izvēlas no plastmasas ražotos, jo tie nebūs ilgtspējīgi,» paskaidroja Reida.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Latvijas mēbeļu ražotājiem ir grūti realizēt produkciju ārvalstīs saistībā ar pārprodukciju Eiropā, aģentūrai LETA pastāstīja asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

«Eiropā ir liela mēbeļu pārprodukcija. Līdz ar to Eiropa pati meklē noieta tirgus citās valstīs, un mēbeļu ražotājiem ir ļoti grūti, arī Latvijas mēbeļu ražotājiem, jo šeit iekšējais patēriņš ir tikai līdz 30% no tā, ko Latvija var saražot,» teica Plezers, piebilstot, ka pārprodukcijas dēļ ārvalstu tirgus ir ļoti piesātināts un konkurence - ļoti liela.

Tajā pašā laikā asociācijas mēbeļu ražotāju realizācijas apmēri vietējā tirgū šogad pirmajā pusgadā ir kritušies, bet eksporta apmēri, neraugoties uz piesātināto tirgu, palielinājušies - uzņēmumi aktīvi strādā pie eksporta attīstības.

Vienlaikus viņš piebilda, ka šogad Latvijas mēbeļu ražotāji nav papildinājuši eksporta valstu loku, jo šeit ražotās gaišās mēbeles ir pieprasītas tikai Eiropas ziemeļu daļā. Pēc viņa teiktā, Latvijas ražotāju mēģinājumi iekarot Saūda Arābijas un Āfrikas tirgu nav izdevušies.

Mēbeļu ražotājiem 2016. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem un stabilitāti, bez satricinājumiem un jauniem izaicinājumiem

Tāds ir nozares uzņēmēju skatījums uz šo gadu.

Asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektors Andris Plezers norāda, ka mēbeļu ražotājiem šis gads ir bijis stabilitātes gads, bez asām kustībām. «Labā ziņa ir tā, ka nekādu satricinājumu un sliktu ziņu, kuras «apgāztu» kādu pašmāju ražotāju, nav,» viņš norāda uz būtiskāko. Kopējie nozares eksporta ieņēmumi pieaug. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos koka mēbeļu eksports bija 101,33 milj. eiro, kas ir par 3,6% vairāk nekā analogā laikā pērn, kad bija tikai 97,78 milj. eiro. A.Plezers gan vienlaikus atzīmē, ka Eiropā kopumā mēbeļu tirgus ir bijis nogaidošs un uzmanīgs. Mēbeļu ražotāju ienākumu kāpumu šogad vairāk sekmējis pārdošanas apjomu pieaugums ārzemēs, kas spējis kompensēt vietējās pārdošanas kritumu.