Jāpiebilst, ka ilgstoši tādu valsts budžeta deficīta līmeni Latvijā nevar uzturēt, jo tas nozīmē, ka valdības parāds pieaug tik strauji, ka tas pēc dažiem gadiem sasniegtu augstus apmērus, kas beigās varētu novest pie Ungārijas scenārija. Ticamākie soļi deficīta samazināšanai ir vairākas nodokļu politikas izmaiņas.
Tomēr zemākais punkts ekonomikā Baltijas valstīs neapšaubāmi ir jau aiz muguras, un pašreizējie dati vieš mērenu optimismu, uzskata eksperts.
Raksti par tēmu
Galvenais pašreizējais ekonomikas izaugsmes veicinātājs ir eksporta kāpums – pirmajā pusgadā Latvijā tajā ir pieaugums par 23% pret iepriekšējo gadu. Uz iekšzemes pieprasījumu vērstās nozares ir piedzīvojušas tik zemu kritumu, ka vairāk jau nav kur krist un arī tajās jau redzami nelieli uzlabojumi. Līdz ar to grūti patlaban izdalīt nozares, kuras piedzīvos būtiski lēnāku kāpumu nekā citas. Turklāt arī eksporta kāpuma rezultātā līdzekļi ieplūdīs vietējā tirgū, kas veicinās iekšzemes pieprasījumu.
Vienlaikus kā papildus pozitīvs faktors jāmin patērētāju pārliecības rādītāju un mazumtirdzniecības apgrozījuma uzlabojums, uzsver eksperts. Tāpat nelielais patēriņa cenu kāpums netieši norāda, ka mājsaimniecību tēriņi atsākuši pieaugt. Savukārt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ekonomikas dati ir vēl slikti, ir investīciju preču vājais pieprasījums.
Runājot par finanšu tirgiem, jāatzīmē, ka parādsaistību samazināšanās tendence turpinās, un noguldījumi pieauguši straujāk nekā iepriekš tika prognozēts, norāda eksperts.