Balto silikātķieģeļu namu jeb tā dēvēto hruščovku iedzīvotāji nereti uzskata, ka viņu mājas ir gana labas, lai tām siltināšana nebūtu vajadzīga. Reģionālais laikraksts «Bauskas Dzīve» izpētījis – tas ir mīts.
Ar «hruščovkām» pašlaik ir daudz problēmu, «Bauskas Dzīvei» pauž Aldis Greķis, attīstības finanšu institūcijas «Altum» eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma un gāzes tehnoloģiju katedras docents: «Caur silikātķieģeļu konstrukciju iziet 1,3 W/kv.m siltumenerģijas. Normatīvs ir 0,18 W/kv.m, tātad, renovējot «hruščovkas», siltuma patēriņu var samazināt septiņas reizes. Tas ir ļoti daudz. Šīs ēkas ekspluatācijā ir no 70. gadiem, tātad 50 – 60 gadus. Konstrukcijas ir nolietojušās, ķieģeļi nokalpojuši laiku, kad var pārciest sasalšanas un atkušanas ciklu. To var redzēt – ķieģeļi sāk drupt, balkoni ir avārijas situācijā.»
Ķieģelis kā materiāls nav slikts, taču «hruščovku» mīnuss ir čuguna radiatori nišās, kur siena ir plānāka, rodas plaisas, kas var radīt nopietnus bojājumus. Ir problēmas ar ventilāciju, jo šahtas bieži jātīra, bet apsaimniekotāji to nedara.
«Svarīgākais ir inženiersistēmu nolietojums – caurules aizaugušas, radiatoriem dažas ribas nesilda, ūdens spiediens augšējos stāvos slikts,» A. Greķis apstiprina iedzīvotāju stāstīto, «sistēmu nomainot, būtu laba cirkulācija, enerģijas daudzums apkurei būs vajadzīgs daudz mazāks. Izlīdzinātos siltuma sadalījums augšstāva un apakšstāva dzīvokļos, jo tagad ar viencauruļu sistēmu pirmie siltumu saņem piektā stāva iemītnieki, kas priecīgi staigā šortos, bet pirmajā stāvā velk vilnas zeķes.»
SIA «Bauskas siltums» apkopotie dati par pilsētas daudzdzīvokļu namu siltuma patēriņu 2015./2016. gada sezonā ļauj noteikt, kuri nami ir lielāki siltuma tērētāji (SKATĪT RAKSTA GALERIJĀ).