Latvijā normatīvo aktu sistēma paredz noteiktu kvalitātes līmeni, zem kura nedrīkstētu būtu neviena ēka, bet diemžēl ir gana daudz ēku, kuras ir zem šī līmeņa, norāda Būvmateriālu ražotāju asociācijas biedrs Juris Grīnvalds.
Viņš gan piebilst, ka patlaban Latvijā tiek strādāts pie dažādām kvalitātes vērtēšanas sistēmām, kas turpmāk varētu tikt izmantotas iepirkumos, tomēr patlaban šādas konkrētas vērtēšanas sistēmas iepirkumos netiek izmantotas. «Šobrīd lielākoties ir šī tendence «zemākā cena» vai «lētākais iepirkums» - viņa būvniecībā ir ļoti bīstama,» sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu Labrīt, Latvija! norāda Grīnvalds, kurš ir arī cementa ražotāja Sakret komercdirektors.
Runājot par radušos mītu, ka «treknajos gados» būvniecībā bija vislielākā peļņa un visi tikai to vien darīja, kā būvējās, Grīnvalds saka šādi: «Mīts radās sekojoši – pēkšņi mums radās nepieciešamība pēc būvniecības, bet mūsu būvindustrijas jaudas bija tādas, kādas viņas bija, un tajā pēkšņajā pieprasījumā būvniecībā metās iekšā cilvēki, kas nemaz nav būvnieki,» sacīja Sakret komercdirektors, piebilstot, ka tolaik, ja cilvēks reizi mūžā bija līmējis tapetes, viņš jau varēja sevi saukt par celtnieku.
Uz jautājumu, vai tolaik nav tapušas ēkas, kuras varētu būt nekvalitatīvas vai pat bīstamas, Grīnvalds atbild, ka par šo jautājumu nevajadzētu runāt vispārināti. «Ir jāskatās konkrēti, kāda ir ēka, un tad var spriest, cik labi vai slikti viņa ir uztaisīta, jo mums ir arī ļoti kvalitatīvi projekti, ļoti labas ēkas, un pasaules līmeņa kvalitātes projekti ir realizēti tepat Latvijā,» tā viņš.
Kopumā ainu Latvijas būvniecībā raksturo šādi: «Darāmā ir ļoti daudz, bet diemžēl ļoti maz kaut kas no tā tiek darīts. Ja mēs paskatāmies uz savu dzīvojamo fondu [..], es teiktu tā – dažus tukšās mājas uz to pārējo fona, kas nav tukšas, bet kas ir mūsu dzīvojamie masīvi, kas ir tepat Rīgā, tad darāmais tajos ir ļoti daudz.»
Runājot par turpmāko atbalstu ēku energoefektivātes palielināšanās, Sakret kommercdirektors zināja teikt, ka «šobrīd Ekonomikas ministrija sola, ka, beidzoties pirmajai programmai, kas vēl šogad nodrošina finansējumu, lai sakārtotu kaut kādu daļu mūsu ēku, drīzumā būšot arī nākamā, kura arī būs kā finanšu instruments, kas palīdzēs iegūt finansējumu ēkas sakārtošanai». «Vēl pagaidām nekāda konkrēta rīcības plāna mums nav, bet ir solījums un mēs ticam, ceram, ka viņi to realizēs,» tā viņš.