Varbūtība, ka nākamgad atsevišķās valstīs, piemēram, ASV un Eiropas valstīs, redzēsim negatīvu ekonomikas sniegumu, ir virs 50%, prognozē Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.
Uz jautājumu, vai atkārtota lejupslīde iespējama arī Latvijā, viņš atbildēja, ka Latvija ir sarežģītāks stāsts, jo izdevumu mazināšanu neatlikām un lielā mērā esam jau paveikuši. Vienlaikus mūs negatīvi ietekmēšot pieprasījuma kritums eksporta tirgos.
Švarcs gan norādīja, ka arī Latvijā nākamgad jāveic fiskālā konsolidācija, bet ne tādos apmēros kā iepriekšējos gados. Turklāt, veicot konsolidāciju pārliecinoši, viņaprāt, varam strauji ierindot sevi labāko valstu grupā un ar zemākām procentu likmēm tirgos gūt kādus pozitīvus efektus.
«Vai Latvija iekritīs atpakaļ recesijā? To ir grūti teikt. Izaugsmes tempi kritīsies, varbūt pietuvosies nullei, bet nesagaidu, ka kritīsim tik strauji kā 2008.-2009.gadā, jo neesam vairs tik nesakārtoti eksporta-importa un patēriņa jomās. Situācija Latvijā nav salīdzināma ar to, kāda bija pirms iepriekšējās krīzes,» uzskata eksperts.
Raksti par tēmu
Skaidrojot, kāpēc tik īsā laikā globālā ekonomika atkal nonākusi recesijas priekšā, viņš sacīja, ka lielā mērā finanšu sektora un privātais parāds ir aizstāts ar publisko parādu. Viens parāds esot pārveidots par citu, bet parāda kopējais apjoms nav samazinājies.
«Nerunāju par visām valstīm, jo, piemēram, Latvija un Baltijas valstis kopumā ir pozitīvais stāsts. Ar sviedriem un asinīm, milzīgāku iekšzemes kopprodukta kritumu, augstāku bezdarba līmeni esam to izcietuši. Ļoti sāpīgi tam gājām cauri, bet tas bija pareizi,» pārliecināts ir Švarcs.
«Gan ASV, gan arī citas Eiropas valstis savus tēriņus nesamazināja, un papildus tām bija pieejama ļoti lēta nauda. Tādējādi tās daļēji parāda slogu no privātā sektora uzkrāva uz valsts sektora pleciem, bet, ja pie šāda soļa nesakārtojas ekonomika vai nenotiek citas pozitīvas izmaiņas, nonākam tur, kur esam,» viņš rezumēja.