Februārī banku sektoru skārušie notikumi pārdzīvoti bez nozīmīgām iekšzemes naudas rādītāju svārstībām, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
Iekšzemes kredītportfelis kopumā saglabājies praktiski nemainīgs, nedaudz augot nefinanšu uzņēmumiem (par 0.1%), bet sarūkot mājsaimniecībām (par 0.2%) izsniegto kredītu atlikumam. Savukārt banku piesaistītie noguldījumi mēreni sarukuši nefinanšu uzņēmumu, bet nedaudz auguši mājsaimniecību sektorā.
Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps februārī saglabājās 2.8% līmenī, tostarp nemainoties arī nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu rādītājiem (attiecīgi -8.5% un -1.1%). No jauna izsniegto kredītu apjoms gan liecināja par zināmu tirgus vēsumu un atpalika gan no janvāra, gan pērnā gada februāra rādītājiem.
Banku piesaistītie iekšzemesnoguldījumi februārī samazinājās par 1.2%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 1.1%, bet mājsaimniecību noguldījumi pieauga par 0.1% (gada kāpuma temps attiecīgi 2.8%, 1.3% un 7.6%).
Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 gada pārmaiņu temps februārī veidoja 6.2%, t.sk. eiro zonas rezidentu Latvijas MFI veiktajiem noguldījumiem uz nakti 7.9%, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu 6.9%, bet noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem – mīnus 6.7%.
Atsevišķus finanšu tirgus dalībniekus skārušie satricinājumi nav būtiski iespaidojuši iekšzemes kredītportfeli un piesaistīto noguldījumu atlikumu, lai gan ar ABLV Bank pašlikvidāciju saistītās strukturālās pārmaiņas naudas rādītājus vēl ietekmēs, uzskata ekonomists.
Tomēr, pat ja īslaicīgi kādi minētās bankas uzsāktie projekti var aizkavēties, banku sektorā pašlaik pieejamais finansējums ļauj gaidīt, ka potenciāli ienesīgie projekti tiks realizēti, savukārt iekšzemes noguldījumi pakāpeniski nonāk kontos citās Latvijas kredītiestādēs.