Kultūras ministrijas projekts Digitālā kultūras karte, kas izmaksājis 750 tūkst.Ls, neatbilstot mūsdienu prasībām, un par to samaksāta neadekvāta summa, uzskata interneta mediju eksperti.
«Tas ir aizvēsturisks, kosmisks mēsls. Pamatā izmantota kataloga sistēma, kā savulaik Yahoo pirmsākumos. Šādi lietas netaisa jau gadus divdesmit. Tagad lieto meklētāja principu. Dizains ir drausmīgs. Ja projekta autori apgalvo, ka tā lielās izmaksas veido tas, kas atrodas, tā teikt, projekta aizmugurē, tad es varu pateikt, ka šādas aizmugures vienkārši nav,» diena.lv norāda ziņu portāla Tvnet direktors Ivars Bauls.
Viņš arī atzīmē, ka portālā kļūdaini izmantotas Rīgas domes (RD) izstrādātās topogrāfiskās kartes, kas ir lietderīgas būvniekiem, nevis portāla lietotājiem. Tāpat I.Bauls atzīst, ka nav skaidrs, kas ir portāla mērķauditorija, jo tas nekur neesot minēts, tāpat pati karte un sadaļas neesot loģiski strukturētas. «Tā vietā varēja digitalizēt Nacionālās bibliotēkas krājumos atrodamās līdz 1923.gadam izdotās grāmatas, jo uz tām neattiecas autortiesības,»saka I. Bauls. Kopumā vērtējot, viņš atzīst, ka te esot darbs tiesībsargājošām iestādēm, nevis interneta ekspertiem.
Projektu vada valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas, bet izstrādājusi IT kompānija Rix Technologies. Kompānijas vadītāja Eva Butāne nenoliedz, ka digitālās kultūras kartes publiski redzamā sadaļa tiešām nav 750 tūkstošu vērta, jo tā esot niecīga kopējā projekta sastāvdaļa.
«Patiesībā tā ir visaptveroša kultūras informācijas datu bāze, kuras redzamā daļa – mājas lapa – nemaksā pat 10 tūkst. Ls. Savukārt projekta integrācija bibliotēku sistēmā vien izmaksā 100 tūkst. Ls,» skaidro E.Butāne. Komentējot bažas, ka projekts ir mākslīgi sadārdzināts, viņa pauž, ka par to var spriest tikai IT eksperti.
Viņa skaidro, ka kulturaskarte.lv ir ļoti apjomīga datu bāze, kurā ir iekļauta pilnīgi visu kultūras objektu un institūciju informācija. Kultūras darbinieki visus datus ievada šajā sistēmā, līdz ar to vairs neesot nepieciešams to papīra formātā sūtīt dažādām statistikas un citām informāciju apkopojošām institūcijām.
Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs - Plešs uzskata, ka šī situācija jāskatās no divām pusēm. Pirmā – ideja par šādu projektu ir pozitīvi vērtējama, bet no otras puses – vai šī mājaslapa būs konkurētspējīga interneta vidē.
Digitālās kultūras kartes izveidošanai iztērēti 55 tūkst. Ls no valsts budžeta naudas, 278 tūkst. piešķīra Bila un Melindas Geitsu fonds, bet 413,17 tūkst. Ls latu nāk no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzekļiem.