Augustā vērojamā deflācija nedaudz atdzesēja patēriņa cenu kāpuma ritmu un uz neilgu laiku atlika inflācijas atgriešanos gada griezumā, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Deflācijas periods ir pagarināts par mēnesi un nākamajā mēnesī, iespējams, jau varēs runāt par inflācijas atgriešanos arī gada griezumā.
Mazumtirdzniecības apgrozījums un komercbanku kredītu un depozītu apjomu izmaiņas rāda, ka iedzīvotāju rīcībā esošais naudas apjoms un mājsaimniecību tēriņi ir atsākuši pieaugt, skaidro Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem vairs nav nekādu stimulu pazemināt cenas. Tēriņu turpmāks pieaugums tuvākajā nākotnē gan varētu būt mērens, tāpēc arī būtisks cenu kāpums nākamajos mēnešos nav gaidāms. Septembrī varētu būt vērojams neliels cenu pieaugums pēc augustā novērotā krituma.
Prognozējams, ka jau septembrī atgriezīsimies pie gada inflācijas, lai gan gadā vidēji cenas vēl arvien būs zemākas nekā pērn, paredz Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Diemžēl rudenī gaidāms pārtikas cenu pieaugums, izjutīsim arī augstākus apkures rēķinus, kas vairāk ietekmēs mazturīgus iedzīvotājus. Pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu sadārdzinājums varētu mazināt pārējo patēriņu, jo citām lietām pāri paliks mazāk naudas. Tas varētu nedaudz bremzēt dažu preču un pakalpojumu cenu kāpumu.
Raksti par tēmu
Ekonomisti: Inflācija Latvijā būs atkarīga no situācijas Hormuza šaurumā
LETA
Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%
Dienas Bizness
Somijas ekonomists: inflācija Latvijā pieaugs līdz 4%; finanšu tirgos šogad paredz divus ECB procentu likmju paaugstinājumus
Ekonomisti: Inflācija Latvijā būs atkarīga no situācijas Hormuza šaurumā
LETA
Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%
Dienas Bizness
Somijas ekonomists: inflācija Latvijā pieaugs līdz 4%; finanšu tirgos šogad paredz divus ECB procentu likmju paaugstinājumus
Par mazu inflāciju valstī nav jāuztraucas, tā ir pat veselīgāka nekā deflācija – uzņēmumiem tas palīdz kāpināt apgrozījumu. Tomēr būtu ieteicams mazināt cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mazturīgo iedzīvotāju pirktspēju, skaidro eksperte.
Pašlaik skaidrs, ka pasaules pārtikas cenu kāpuma ietekme turpināsies, uzsver Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa. Energoresursu cenu kāpums pasaulē gan stabilizējas, tādējādi var gaidīt, ka kādu laiku tās cenu dinamiku Latvijā iespaidos mazāk. Zemais iekšzemes pieprasījuma līmenis neuzrāda nozīmīgu atkopšanos. Šī gada sākumā novērotā patērētāju un uzņēmumu nākotnes vērtējuma uzlabošanās ir apstājusies, liecinot, ka tuvākajā laikā strauja situācijas maiņa nav gaidāma.
Tātad straujai cenu kāpināšanai no uzņēmēju puses nav pamata, un šī tendence atspoguļojas arī augusta datos. Turklāt, sākoties apkures sezonai un ar to saistītām izmaksām, pieprasījums pēc citām precēm un pakalpojumiem varētu vēl mazināties. Tādējādi arī ražošanas izmaksu kāpums, īpaši pārtikas nozarē, konkurences un zemā pieprasījuma dēļ neļaus uzņēmumiem nozīmīgi celt cenas, uzsver K. Kalnbērziņa.