Tomēr eksports uzrāda pieaugumu gada izteiksmē jau otro mēnesi pēc kārtas, un ir pamats šogad sagaidīt turpmāku tā pieaugumu. To veicina pieprasījuma uzlabošanās ārējos tirgos, cenu kāpums, gan arī lielāka koncentrēšanās uz eksporta iespējām, akcentēja SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Krasā un nepatīkamā korekcija ekonomikā ir ļāvusi uzlabot konkurētspēju. Nominālā izteiksmē no 2009. gada oktobra, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu (mēnesi), eksporta apjomi gan ir slīdējuši uz leju, kas turpinājās arī janvārī. Šāda svārstība uz gadu miju ir raksturīga arī iepriekšējos gados. Tādēļ par tendences noturību liecinās turpmākie mēneši.
Importa kritums temps turpina pamazām rukt un tā apjomi pamazām stabilizējas. Importa apjomus turpmāk ietekmēs patēriņa mazināšanās, kā arī dažādu resursu cenu pieaugums. Tāpat jāņem vērā ēnu ekonomikas ietekme. To spilgti apliecinot tabakas apjomu kritums janvārī par 61.2%.
Kā liecina pieredze, pēc ievērojamām finanšu krīzēm, seko parāda līmeņa samazināšanās periods. Valstīs, kur iepriekšējos gados mājsaimniecību parāds pieauga īpaši strauji, šis būs daudz izteiktāks process. Rezultātā arī patēriņš atkopsies daudz lēnāk. Pie jaunu tirgu izvērtēšanas vidējā termiņā šis faktors būs ļoti nozīmīgs, norādīja SEB bankas eksperts.
Raksti par tēmu
Aina, kas paveras janvāra tirdzniecības datos, ir bēdīga, uzsver Pēteris Strautiņš, DnB Nord bankas ekonomikas eksperts. Eksporta apjoms pret decembri ir samazinājies par 14.7%, tas ir mazākais kopš 2009.gada februāra – pasaules ekonomikas krīzes kulminācijas brīža. Preču tirdzniecības deficīts ir lielākais kopš augusta, kas nozīmē, ka arī kopējā tirdzniecības bilancē liels pārpalikums nav gaidāms, ļoti iespējams ir deficīts, viņš skaidro.
Janvārī novērojama «neloģiska» attiecība starp dažādu ekonomikas sektoru dinamiku. Mazumtirdzniecība ir pieaugusi, bet apstrādes rūpniecība un jo īpaši tās produktu eksports – sarukuši, un tas ir tieši pretēji gaidītajam. Taču janvāris, visdrīzāk, izrādīsies izņēmums, jo nav resursu, uz kuriem balstoties, iekšzemes patēriņš šogad varētu ilgstoši un strauji augt, savukārt straujam eksporta pieaugumam pret pērnā gada zemo bāzi ir visi priekšnoteikumi – brīvas ražošanas jaudas, straujš pasaules tirdzniecības apjomu pieaugums, pakāpeniska finansējuma pieejamības uzlabošanās, eksportam izdevīgāks reālais valūtas kurss, pauda P. Strautiņš.
Šī gada janvārī pret pērnā gada janvāri eksports ir pieaudzis par 4.7%, taču, lai vilktu Latvijas ekonomiku ārā no krīzes, ir nepieciešams daudz straujāks pieaugums gada griezumā, un tas, pēc P. Strautiņa domām, ir iespējams. Eksperts pieļauj, ka caurmērā šogad preču eksporta pieaugums būs mērāms padsmitos procentu, taču lieli mērķi palīdz paveikt lielus darbus un uzņēmumiem vajadzētu tiekties uz vēl straujāku, desmitos procentu mērāmu pieaugumu.
D. Gaišpūtis salīdzinājumam atklāj kaimiņvalsts rādītājus: janvārī pirmo reizi 14 mēnešos pieaudzis arī Igaunijas eksports – par 11%, bet imports krities par 2%. Savukārt Lietuvā eksports janvārī krities par 3.3%, bet imports pieaudzis par 5.6%.