#Šveice, Londona, Honkonga – visi cīnās, lai apkalpotu ārvalstniekus, bet mēs nedrīkstam.
Nerezidentu sektors pēdējo gadu laikā ir krietni «papurināts» taču vairākas amatpersonas pēdējo dienu laikā izteikušās, ka ne pietiekami, un izmaiņas šo banku stratēģijā ir jāveic straujāk, tādējādi Latvija turpina mazināt savu lomu kā tilts starp NVS un Rietumiem. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga gan pauž nožēlu, ka šis bizness tiek piespiests pie zemes, jo ne visi uzņēmēji no NVS valstīm ir riskanti.
ABLV Bank gadījumā nav tik vienkārši pārorientēties no nerezidentiem uz rezidentiem, jo tā bija liela banka, uzsver eksperte. Pēc ABLV Bank arī citām bankām, kas strādā ar nerezidentiem, būs signāls, ka tās var būt nākamās. Viņa gan pieļauj, ka bankām, kuras nav tik lielas kā ABLV Bank, no ASV netiks pievērsta tik liela uzmanība, taču neomulīgi kļūst arī citiem tirgus spēlētājiem, kas orientējas uz nerezidentiem. «Ja nerezidentu loks samazinās, tad pastāv jautājums, vai visas bankas varēs izdzīvot šajā tirgū. Iespējams, tirgū būs apvienošanās starp bankām vai daļa no tām aizies uz citām valstīm. Ja klientu skaits samazināsies nerezidentu klientu skaita dēļ, Latvijā nav vairs vajadzīgs tik liels banku skaits, lai apkalpotu vietējos klientus,» viņa skaidro.
Šo perspektīvu R. Rupeika-Apoga vērtē negatīvi, jo, pēc viņas domām, ārvalstu klienti bija laba niša Latvijai. «Šveice, Londona, Honkonga – visi cīnās, lai apkalpotu ārvalstniekus, bet mēs nedrīkstam. Kaut arī esmu dzirdējusi, ka šie ārvalstu klienti mums nekādu labumu nedod, tā gluži nevar teikt, jo mūsu cilvēki ir strādājuši šajās bankās, saņēmuši algas, ko tērēt mūsu valstī, bankas ir maksājušas ne tos mazākos nodokļus, un pienesums valsts budžetā bija diezgan liels. Ja šie dalībnieki aiziet, vieta ne ar ko neaizpildīsies, darbiniekiem būs jāmeklē jaunas darbavietas un nodokļos neienāks šī nauda,» viņa iezīmē perspektīvas, uzsverot, ka bankām, kas strādā ar nerezidentiem, gaidāma grūta situācija.
«Mums nerezidentu apkalpošana bija laba niša, jo pēc Padomju Savienības sabrukuma kontakti ar klientiem no šīm valstīm bija palikuši, tāpat ar mūsu valsti viņiem bija lētāk strādāt nekā pa tiešo ar Šveici un citām valstīm, turklāt mūsu valstī speciālisti varēja runāt krievu valodā un mēs guvām ienākumus. Protams, klientu vidū bija tādi, kuri nebija ar tīru vēsturi, bet ir daļa arī labo klientu, jo arī labajiem uzņēmējiem ir jābūt kontiem valstī, kas ir droša, un šajā gadījumā viņi atradīs citu valsti, kur vērt kontus,» piebilst LU profesore, uzsverot, ka Latvijā paliek aizvien mazāk vietējā kapitāla banku. Protams, tas, ka šeit darbojas skandināvu bankas, nav slikti, jo tās nodrošina cilvēkiem darbavietas un maksā nodokļus, taču būtu labi, ja būtu arī bankas ar vietējo kapitālu.
Visu rakstu Ekonomika zaudēs lasiet 26. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
?http://www.db.lv/diskusija/ka-tu-verte-amatpersonu-apgalvojumu-ka-latvija-banku-krizes-nav